Untitled - Jura Žagariņa mājas lapas

demokrātijas sastāvdaļa. Tādu netrūkst arīŠveicē, kuras stabilo demokrātiju un kultūruautore idealizēti piemin pēcvārdos. Konfliktivar neparādīties tikai valstīs, kur valda diktatori.Jā, Šveicē valda laba kārtība, vilcieni pienāklaikā. Trīs tautas labi sadzīvo vienā zemē.Šveice nepieder Eiropas Savienībai. Stipra irlabā spārna partija, kas cenšas samazinātieceļotāju skaitu un to tiesības, tā veicinotŠveices izolēšanos no citām zemēm un toproblēmām. Taču ir arī sfēras, kurās Šveiceir ilgi bijusi atpakaļ palikusi, arī salīdzinot arLatviju. Sievietes federālās vēlēšanās ieguvabalsstiesības 1971.gadā un kantonu vēlēšanāsApencellē (Appenzell) tikai 1991. gadā.Un 1999. gadā tikai 39% no 3 000 intervētāmsievietēm uzskatīja, ka viņām būtu vēlamastādas pašas tiesības kā vīriešiem. Pilnīgspretstats šādai tradīcijai ir Latvijas un pārējoBaltijas valstu izcilās politiķes, rakstnieces unmākslinieces.Kaut var apšaubīt, vai šeit aplūkotā grāmataatbilst Grīnumas pašas uzstādītajiem kvalitāteskritērijiem (709), nav iemesla noliegtviņas kompetenci. Viņa ir viena no Latvijāizdotās Raiņa gadagrāmatas sastādītajāmun Raiņa darbu komentētāja Zinātņu akadēmijasLiteratūras un valodas institūtā. Viņasraksti 1979., 1980. un 1981.gada gadagrāmatāsir saistoši un no zinātniska viedokļanevainojami nostrādāti. Pētnieces disertācijasnosaukums Raiņa nepabeigtās lugas arantīkās pasaules vielu izraisa interesi. Lugutēma liekas augstākā mērā aktuāla. Konflikti,kā zināms, bijuši centrā arī antīkajā literatūrāun pasaulē.Grīnuma Latvijā ir viena no redzamākajāmrainoloģēm. Šveicē viņai iznāca sastaptiesar latviešiem, kas nebija rainologi. Daži bijaliteratūrzinātnieki vai valodnieki, daļa – cituprofesiju pārstāvji. Varbūt pētniece, viesodamāsŠveicē un Stokholmā, nebija guvusi sagaidītoievērību, kāda viņai bija Latvijā. Tādēļ,liekas, Grīnuma Piemiņas paradoksos trimdiniekiemveltījusi nicinošus vārdus. Taču, iepazinusiRaiņa ētiku un dzīves ziņu, viņa būtuarī varējusi pārvarēt negatīvās jūtas un pieņemtfaktu, ka daļa trimdinieku uzņēmušiesneierastas lomas savā ārzemju vidē, kur labatiesa no viņiem guvuši panākumus, strādājotgan Latvijai, gan patvēruma zemēm. Šaisakarībā ar prieku atceros vārdus, kādus parLatvijas un ārzemju latviešiem savos rakstosun grāmatās labvēlīgā apgaismībā paudisprofesors Viktors Hausmanis. Brīvs no narcisma,viņš ļāvis mums visiem justies kā kopīgaidzimtenei piederīgiem, vienalga vai dzīvojamCesvainē, Rīgā, Stokholmā, Bristolēvai Toronto.”Pēcvārdos” pieminēta Latvijas aktuālā sarežģītāsituācija. Gribētos teikt to, ko dažādāssakarībās teikuši jau daudzi citi – jāsāk arsevi. Grīnuma kā zinātniece, literāte, pedagoģevarētu būt viena no tiem, kas tautā veicinaprocesus, ko viņa uzskata par vēlamiem.Taču atbildība par Latvijas politisko un morālopagrimumu grāmatā nobīdīta uz citiem.Kopš atbrīvošanās no okupācijas, Latvija atrodasnepārtrauktā pārvērtību procesā, kasnav pārvarams īsā laika sprīdī. Taču latviešiir pārcietuši lielākas grūtības nekā tās, kastagad valda Latvijā. Tās tiks pārvarētas. Kautne sevišķi saticīgi, latvieši ir izturīgi un vispusīgiapdāvināti daudzās jomās. Par spīti krīzei,Latvijā notiek radoši procesi gan mākslā,gan zinātnē.Visubeidzot Raiņa vārdi dzejolī „Jums sievietēm”:No jūsmas kusīs netice un smīnums,Nāks ziedon´s, dailē pārvaldošā mīla,Un smaidā vērtīsies viss ļaužu grīnums.(Jānis Rainis. Raksti. 14.sēj. Västerås: Ziemeļblāzma,1963.155. lpp)Aina SiksnaJG pastāvīgā līdzstrādniece Aina Siksna ir psihiatrijasdoktore. Dzīvo un strādā Stokholmā. Daudz uzturasLatvijā.ZUDUŠAIS UN ATRASTAISLITERATŪRĀEva Eglāja-Kristsone, Benedikts Kalnačs– sastādītāji un redaktori. Back to BalticMemory: Lost and Found in Literature,1940-1968. Rīgā: Latvijas UniversitātesLiteratūras, folkloras un mākslas institūts(LU LFMI), 2008. 296 lpp.Rakstu krājums, kura virsraksts saskan arLU LFMI 2007.29.-30.X Rīgā sarīkotās 7.Starptautiskās baltiešu literatūras zinātniekukonferences nosaukumu, sastiķēts no septiņuieviržu sesijās angļu valodā nolasītiem 20pētījumiem – pieciem igauņu, sešiem lietuviešuun deviņiem latviešu. Daudzveidīgaislatviešu rakstītāju loks ir cieši saistīts arBenedikta Kalnača vadīto LU LFMI. Kaut arīaplūkotajā laika posmā hronoloģiski ietilpstčetri vācu okupācijas gadi, ievietotie rakstikoncentrējas tikai uz gadiem, kad baltieši at-66