Untitled - Jura Žagariņa mājas lapas

gadu saistītie četri apakšvirsraksti: „Elpojietdziļi” (1967. gadā producētās, bet jau sekojošāgadā aizliegtās filmas nosaukums), „Esieeju sevī” (Imanta Ziedoņa dzejgrāmatasnosaukums), „Skumjais optimisms” (ImantaAuziņa dzejgrāmata) un „Apvienojieties,visu zemju Šveiki, apvienojieties”, kas irIvara Lindberga raksta virsraksts JaunajāGaitā (nr.70). Autore vairākkārt atsaucas uzJG74(1969) rakstu „Kultūras situācija Latvijā1968. gadā”.Kaut arī vairāki ietvertie materiāli ir pārākfragmentāri un prasās pēc krietni detalizētāka,aptverošāka redzesloka, ņemot vērāgarīgi visai drēgno un pelēcīgo laika posmubaltiešu literatūrā, krājuma redaktoriun līdzstrādnieki ir radījuši interesi izraisošu,vajadzīgu un izglītojošu literatūrpētnieciskudarbu, kas pievienojas veselai virknei citu LULFMI nopietnu zinātnisku rakstu krājumu.Rolfs EkmanisNOZĪMĪGS INTONĀCIJUPĒTĪJUMSRasma Grīsle. Heterotonu vārdnīca un heterotonijaspētījumi. Rīga: Zinātne, 2008. 158lpp.Vārdu heterotons un no tā izrietošos atvasinājumus– heterotonija, heterotonisks, heterotoniski,heterotonēt, heterotonizēt, heterotonējošsRasma Grīsle radījusi, lai runātupar vārdiem vai vārdkopām, kam leksiskā vaigramatiskā nozīme ir dažāda, bet kas fonētiskiatšķiŗas vienīgi ar zilbes intonāciju. Šīsenā zilbes intonāciju atšķirība indoeiropiešuvalodās ir patvērusies vēl tikai latviešu unleišu valodā un pavisam minimāli – vai varbūttikai ilūzionāri – slovēņu un serbu valodā.Par šo īpatno valodas parādību ir rakstītsdaudz, sākot ar vairākiem 19.gs. autoriem(sk. 97. un 115. lpp.), turpinot ar plašiemJāņa Endzelīna pētījumiem un pašas autoresit kuplo publikāciju un/vai referātu klāstu(105), un beidzot ar doktorantu kursu darbiemne tikai Latvijā. Savus pētījumus RasmaGrīsle tagad publicējusi visiem pieejamā grāmatā.Latviešu valodas garajās zilbēs izšķir trīs intonācijas:stieptu [˜], krītošu [ ‘] un lauztu [^],kas heterotoniskos vārdos rada nozīmes atšķirību,piem., rausi (cepumu) [raũsi], rausi(vilki kopā, piem., naudu) [ràusi], rausi (spēcīgivilksi) [raûsi]. Tūlīt gan autore norāda, kašāda trīs intonāciju atšķirība ir dzīva apmēram60 pagastos Vidzemes vidienē ap Valmieruun četros Zemgales pagastos, cituvietizškiŗ tikai divas: latviešu rietumu izloksnēszudusi atšķirība starp krītošo un lauzto intonāciju,austrumu izloksnēs starp stiepto unkrītošo. Autore, uzaugdama Kaugaros pieValmieras kā vārdnīcā, tā teksta piemērospamatā likusi savu Vidzemes vidienes izrunuar trim intonācijām, piebilstot, ka uzrādītosheterotonu piemērus apsveŗot, jāņem, protams,vērā, ka dažās saknēs un piedēkļosintonācijām citur var būt citāds sadalījumsun arī līdzskaņu izruna beigu zilbēs var būtcitāda nekā Vidzemes vidienē (99., 117).Bez tā, ka šī parādība ir interesanta valodniekiemun kultūrvēsturniekiem, tā ir nozīmīgalatviešu valodas runātājiem. Ilustratīviun brīžam asprātīgi autore parāda, kā intonācijuneievērošana var radīt pat smieklīguspārpratumus (nāc rīt! – nākamajā dienā vaibez sāta saēsties; parunāsim par autiņiem –automašīnām vai bērna autiņiem).Vārdnīcas daļā (17-94) ievietots pāri par800 vienību, starp tiem ap 40 trijatu, piem.,Rāva (pagasts Kurzemē) [rãva]::purva rāva[ràva]::aiz rokas rāva [râva], pārējie ir pāŗi jebdivati, piem. zāle (telpa) [zãle] :: zāle (augs)[zâle]. Starp piemēriem ir arī vārdi, kas tikairetam latviešu valodas runātājam būs zināmi,piem., verga, vaigot, stīgs, riekums, prieds,poļa u.c., tāpat vārdu varianti, piem., staiga(staigāšana), rūka (rūcējs), taču vārdiem pievienotieskaidrojumi ļauj, pa brīžam pasmaidotun ko jaunu iemācoties, izbaudīt autoresvākumu. Heterotonu trijotnes un pāŗi identificētiarī pēc tipiem, norādot, vai vārdi pāŗosvai trijotnēs heterotonē visos locījumos jebtotāli (T), pa daļai jeb parciāli (P), tikai dažoslocījumos jeb fragmentāri (F) vai visbiežāk tikaivienā locījumā jeb singulāri (S). Visi četritipi pamatīgi izskaidroti rakstā “Latviešu leksiskoheterotonu tipi” (1990). Būtu gribējies,kaut būtu norādīti arī biežāk lietojamie heteroniskievārdu pāŗi. Un īpaši jauki būtu, jagrāmatai līdzi nāktu kompaktdisks jeb tvartsar ierunātu vārdnīcas saturu.Šī vārdnīca nederēs par rokasgrāmatu, lai iemācītos„pareizās” intonācijas, jo, kā autoreaprādījusi, intonācijas atšķiras ne tikai starpVidzemes vidienes un rietumu, resp., austrumuizlokšņu runātājiem, bet pat starp blakuspagastiem (116). Vairāk par to lasāms rakstā„Heterotonu atšķirības izloksnēs” (1973).Latviešu vidus dialekta runātājiem vārdnīcatoties būs labs palīgs savas izrunas pārbaudīšanai.Turpinājums 71.lpp.68