Untitled - Jura Žagariņa mājas lapas

dažkārt noved pie sentimentalitātes: Šis sapnismani vajā atkal un atkal. Var jau būt, katas nav tikai sapnis... („Asteszvaigzne”,119.lpp.). Vai atkal: Mūsu saruna ir tikai sapnis,bet man jādzīvo realitātē (“Mūžība ir manāsacīs”,9). Reklāmrindkopā izdevniecība Valtersun Rapa noveļu tēlus apraksta liriskākun piedodošāk: ...varoņus vieno viņu mistiskāpieredze. Attālinoties no realitātes sapnī,zemapziņas līkločos, sirreālās vīzijās vai glužizinātniskās fantastikas paņēmieniem, viņi iršķērsojuši robežas starp materiālo un mentālopasauli. Viņiem nepieciešams patvērumsun pacelšanās virs realitātes, kas dotuiespēju paskatīties uz šo pasauli no malas,izvērtēt, saprast sevi un visbeidzot sadzīvotar esošo. Tiesa, galvenais tēls daudzu noveļunoslēgumā iegūst kaut kādu mieru, vai arīnāk pie atziņas, ka beidzot ir gatavs dzīvot.Tas tad laikam arī ir tas „dvēseles bezvējš”.Autores jautājums grāmatas ievadā tomērpaliek neatrisināts: vai bezvējš ir vēlama vainevēlama lieta, mirklis vai mūžīgs stāvoklis,mierinājums vai mokas?Daiga Joma ir valodniece, piedalījusies daudzoszinātniskos valodniecības pētījumos,strādā par Valsts valodas komisijas atbildīgosekretāri Valsts prezidenta kancelejā. Viņai irnedaudz pāri 40. Noveļu krājums Dvēselesbezvējš ir viņas pirmā grāmata. Viens no iemesliem,kāpēc rakstīju grāmatu, kurā navnekādas zinātnes, bija zināma sāta sajūta. Irlietas, ko gribu pateikt, nepretendējot būtgudra – tā noveļu autore NRA intervētājam.Lasot viņas sapņainos, mistiskos, pretenciozidziļos darbus, tomēr rodas iespaids, ka autoretieši mēģinājusi būt pārlieku gudra.Amanda JātnieceAmanda ir Garezera Vasaras vidusskolas un MinsteresLatviešu ģimnāzijas absolvente, aktīva 3 x 3 un tautasmūzikas kustībā. Izveido ASV ansambli „Lini”. Tagaddzīvo Latvijā, piedalījusies folkloras grupās „Savieši”un „Laiva”.LATVIEŠU UN IGAUŅU RADURAKSTIKristiina Ross un Pēteris Vanags, red.Common Roots of the Latvian and EstonianLiterary Languages. Frankfurt am Main,New York, Oxford: Peter Lang, 2008. 337lpp. $86.95.Grāmatu par latviešu un igauņu literārovalodu kopējām saknēm ievada izdevumaredaktori – Tallinas Igauņu valodas institūtapētniece Kristīna Rosa un Latvijas unStokholmas Universitātes profesors PēterisVanags. Krājumā sekojošās apceres: ToomasPaul, „Cultural context of the formation ofwritten (literary) Estonian”; Jānis Krēsliņš,Jr., „Early modern textuality: A Baltic perspective”;Aivar Põldvee, „Peasant schools inEstland and Livland during the last quarterof the 17th century”; Māra Grudule, „Latvianpoetry in Livland and Courland in the 17thcentury and beginning of the 18th”; KristiViiding, „The literary background of earlyEstonian secular writing: the current situationand future perspectives in research”;Liina Lukas, „Baltic-German literature andEstonian literary studies”; Pēteris Vanags,„Latvian texts in the 16th and 17th centuries:beginnings and development”; HeliLaanekas un Kristiina Ross, „The languageof Tartu and Tallinn in 17th-century Livonia”;Lidija Leikuma, „The beginnings of writtenLatgalian”; Kristiina Ross, „Estonian Bibletranslations”; Everita Andronova, „Researchon the earliest (16th-17th. c.) Latvian texts:the past twenty years (1985-2005)”; un KülliHabicht, „Estonian studies of old literaryEstonian”.Krājums ļoti ierosinošs. Jāmin, ka latviešuun igauņu vēsture kopš senseniem laikiemir risinājusies visumā vienādos politiskos,saimnieciskos, sociālos un kulturālos apstākļos.Vadošais un valdošais slānis kopš 13.gs.tagadējā Igaunijas un Latvijas teritorijā bijabruņinieki, garīdznieki, muižnieki, tirgotāji,amatnieki, vairumā vācu izcelsmes, betne tikai, kuri, vienalga, vai politiskā virsvarapiederēja Livonijas ordenim, bīskapiem, lielākāmpilsētām vai Prūsijai, Dānijai, Zviedrijai,Polijai, Krievijai, neapšaubāmi igauņu un latviešuapdzīvotos novadus iekļāva rietumeiropeiskāscivilizācijas ietvaros. Par spīti tam,ka igauņi un latvieši valodnieciski pieder atšķirīgāmgrupām, to literārās valodas attīstījāsidentisku ietekmju rezultātā, tāpat abāsvalodās ir daudzi līdzīgi no lejasvācu valodas,ilgus gadsimtus lingua franca visā Baltijastelpā, aizgūti vārdi, kas tagad liekas ļoti latviskiun igauniski. Igauņu un latviešu literārovalodu pamatlicēji sākotnēji bieži, bet nevienmēr, slikti vietējo valodu pratēji, vai visibija arī ieguvuši vienādu, pamatos klasisku,72