Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Šīs dedzinošās domas par rītdienu, nemiers<br />
par rītdienu Skalbi neatstāj arī tad, kad Latvijas<br />
neatkarība šķiet izkarota, militāri nodrošināta<br />
un juridiski atzīta: Mūsu naci onālā<br />
brīvība, – jā, tā ir puse no dzīvības. Ja viņu<br />
mums ņemtu, mūsu prieka avoti aizdarītos,<br />
mēs paliktu atkal par bāra bēr niem un bargu<br />
kungu klausītājiem. Tikai tagad mēs jūtam,<br />
ka sākam dzīvot. Tāpēc brīvība mums<br />
sargājama tāpat kā dzīvība (3, 139).<br />
Paies nepilni 20 gadi, un šis pareģojums,<br />
diemžēl, piepildīsies. Jau 1940. gada 17. jūnijā.<br />
Bet Mazajās piezīmēs rodams arī optimistisks<br />
tālākas nākotnes redzējums: Mūsu<br />
kultūras centieni ir tautas pamata centieni.<br />
Ja valsts ies bojā, mūsu kultūras centieni vēl<br />
paliks, viņi būs mūsu vienīgais atbalsts, viņos<br />
turēsies mūsu nacionālās pašapziņas saknes.<br />
Tāpēc tagad, kur mēs valdām pār savu zemi,<br />
mums vajag darīt visu, lai viņi plaši un dziļi<br />
iesakņojas tautā. Tas ir mūsu nacionālās politikas<br />
pirmais uzdevums (3, 76). Tieši šādas<br />
domas palī dzēja izdzīvot latviešu trimdai pēc<br />
1945. gada un arī tiem tūkstošiem, kas aizvadīja<br />
ilgus gadus Gulaga nometnēs. Skalbe<br />
vienmēr uzsvēris domu, ka pazaudēt garīgu<br />
neatkarību nozīmē pazaudēt visu. Katras<br />
brīvas valsts pamats ir nacionāla kultūra.<br />
Kārļa Skalbes uzskati mūsdienās, vispārējas<br />
globalizācijas un garīgo struktūru deformāciju<br />
laikmetā, daļai cilvēku var šķist novecojuši<br />
un vecmodīgi. Bet varbūt ka šie uzskati<br />
ir gluži mūsdienīgi. Ja vienmēr prastu<br />
uzmanīgāk lasīt un iegaumēt dzejnieka teikto.<br />
Katrā ziņā šos uzskatus paudis cie nījams<br />
cilvēks, kurš jau 1919. gada rudenī, īsi pirms<br />
Bermonta uzbrukuma Rīgai sacīja: Mums ir<br />
tikai vienas domas, domas par Latviju un,<br />
diemžēl, arī tikai viena dzīve, ko mēs par<br />
viņu varam atdot (3, 36).<br />
VĒRES<br />
1. Kārlis Skalbe. Kopoti raksti. Rīgā, 1939. 7. sēj.<br />
2. ib., 8. sēj.<br />
3. ib., 9. sēj.<br />
4. ib., 10. sēj.<br />
5. Kārlis Skalbe. Mazās piezīmes. Rīgā, 1990.<br />
16<br />
Eva Eglāja-Kristsone<br />
OKUPĒTĀS LATVIJAS UN<br />
LATVIEŠU TRIMDAS SASKARSME<br />
UN TĀS DINAMIKA – VI DAĻA<br />
Sākums JG254:15, 255:28, 256:18, 257:29, 258:12,<br />
259:21, 260:20<br />
PĀRBŪVES UN ATMODAS LAIKS<br />
1987-1991<br />
No 20. gs. 80. gadu vidus sākās PSRS vadītāja<br />
PSKP CK ģenerālsekretāra Mihaila Gorbačova<br />
jaunās politikas laiks, ko raksturo vārdi<br />
perestroika (kas nozīmēja valsts iekārtas<br />
politisku, ekonomisku un ideoloģisku pārbūvi<br />
demokrātijas virzienā) un glasnost’ (atklātību,<br />
vārda un preses brīvību, politiskās un<br />
ideoloģiskās cenzūras atcelšanu). Iesākumā<br />
tas izpaudās kā staļinisma noziegumu atmaskošanas<br />
atjaunošana, ko intensīvi veica<br />
valsts propagandas aparāts „pārbūves arhitekta“<br />
Aleksandra Jakovļeva tiešā vadībā.<br />
Gorbačova jaunā ārpolitika izpaudās kā tuvināšanās<br />
ar ASV, kopīgi īstenojot vērienīgu<br />
bruņojuma samazināšanu un paplašinot<br />
padomju cilvēkiem pieejamo informācijas<br />
telpu.<br />
1986. gada septembrī Jūrmalā notika viens<br />
no pārbūves un atklātuma eksperimentiem,<br />
proti, PSRS un ASV pārstāvju tikšanās – Čatokvas<br />
(Chautauqua) konference, kurā notika<br />
nepieredzēti atklāta padomju – amerikāņu<br />
diskusija TV un preses klātbūtnē. Šis notikums<br />
pievērsa LPSR sabiedrības uzmanību<br />
ASV pārstāvju viedoklim, ka ASV de iure neatzīst<br />
Baltijas valstis par likumīgu PSRS sastāvdaļu.<br />
Izmantojot jauno vārda brīvību, disidentiskā<br />
grupa Helsinki-86 atklātās akcijās<br />
pieprasīja okupācijas izbeigšanu. LPSR VDK<br />
un propagandas aparāts vajāja, nomelnoja<br />
un šķēla disidentisko kustību. 1987.14.VI<br />
sabiedrības un preses uzmanību piesaistīja<br />
disidentisko aprindu veiktā akcija – ziedu<br />
nolikšana pie Brīvības pieminekļa, pieminot<br />
1941.14.VI masu deportāciju upurus. Laikrakstā<br />
Cīņa tika publicēts Jāņa Petera dzejolis<br />
„Jūnija balāde“, kas radies šī ziedu nolikšanas<br />
notikuma iespaidā. Ar šā dzejoļa parādīšanos<br />
oficiālā laikrakstā tika psiholoģiski<br />
legalizēta ziedu likšana pie Brīvības pieminekļa.<br />
Liberalizāciju sociālajā dzīvē sekmēja<br />
tautas kampaņas, kas bija vērstas pret Daugavpils<br />
HES celtniecību un Rīgas metro būvi,<br />
lai nepieļautu, ka Latvijā iepludina jaunu<br />
sveštautiešu migrācijas vilni. 1987. gadu Lat-
Change language