Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Māris Čaklais. Kopīgā doma nobriedusi tāda,<br />
ka ir jāizveido koordinējošs centrs, kur būtu<br />
iegūstama informācija par visu, ko iecerējušas<br />
tuvākā vai tālākā nākotnē ārējo kultūras<br />
sakaru jomā mūsu radošās savienības, organizācijas,<br />
iestādes. 7<br />
Nožēla un labas gribas apliecinājumi nāk<br />
arī no trimdas puses. 1988. gadā laikrakstā<br />
Laiks Ilgvars Spilners raksta, ka līdz šim trimdas<br />
organizācijas Latvijā par izciliem latviešiem<br />
ir atzinušas tikai tos, kas iet nacionālo<br />
mocekļu ceļu, bet ne tos, kas okupācijas apstākļos<br />
mēģina darīt ikdienas latvieša darbu,<br />
lai tautas gars un kultūra dzīvotu. Secinot,<br />
ka pieeja jautājumiem par Latviju bijusi aizspriedumaina<br />
un dogmatiska, jo trimdinieki<br />
lielākoties neievēroja, ka tauta Latvijā balsoja<br />
par rakstniekiem un dzejniekiem, stāvot<br />
rindās pie grāmatu veikaliem un izķerot viņu<br />
jaunās publikācijas stundu laikā, Spilners ar<br />
prieku atzīst: Paldies Dievam, ar laiku šeit,<br />
trimdā, sabiedrisko namu un dievnamu durvis<br />
atveras arī mūsu labākajiem cilvēkiem no<br />
Latvijas, jo – vai drīkst tikai aizlūgt par tautu<br />
okupētajā dzimtenē, bet, kad tauta pie durvīm,<br />
tad tās turēt aizslēgtas. 8<br />
Jānis Peters savā runā LKP CK plēnumā<br />
1989.5.I uzsver: ...sarunās ar cilvēkiem Rietumos<br />
galvenais vadmotīvs ir – nepazudiniet<br />
perestroiku, esiet droši, bet uzmanīgi! Pazudinot<br />
perestroiku, jūs izdarīsiet daudz ļauna<br />
ne tikai sev, bet visai pasaulei. Perestroikas<br />
bojāeja var nopietni apdraudēt cilvēci. (..)<br />
Savu sadarbību piesola latviešu izcelsmes<br />
biznesmeņi ASV, Kanādā, Lielbritānijā, VFR,<br />
Skandināvijā. Vai mēs esam gatavi sadarboties,<br />
vai mēs esam gatavi atzīt, ka latviešu<br />
emigrantu vai trimdinieku pozīcija ir mainījusies<br />
tieši proporcionāli atdzimšanas procesiem<br />
Latvijā? Un tikai stagnātie spēki abās<br />
pusēs joprojām baidās zaudēt tradicionālo<br />
ienaidnieka tēlu, kurš, visu zemju konservatoriem<br />
savienojoties, viņiem nodrošina maizi<br />
un darbu. 9<br />
Tieši tajā pašā dienā, kad publicēta Petera<br />
runa, 1989.7.I Anšlavs Eglītis vīlies raksta Valentīnam<br />
Pelēcim, ka no mīļās dzimtenes nekādas<br />
labās ziņas vis nenāk. Krievus stūķējot<br />
iekšā tieši pastiprināti. Brīvo runāšanu Peters<br />
sauc par politisku kosmētiku un trimdiniekus<br />
par „kraķiem“. Pats grib stingri turēties<br />
7. Dainis Goldberģis. „Par līdztiesību un atsaucību<br />
labos darbos.” Dzimtenes Balss 1988, 51:4.-5.<br />
8. Ilgvars Spilners. „Ceļā no ideoloģiskas stājas uz<br />
praktisku nacionālu darbu.” Laiks 1988.28.XII.<br />
9. Jānis Peters. „Iesim droši, bet uzmanīgi!”<br />
Literatūra un Māksla 1989.7.I, 2. lpp.<br />
18<br />
pie Maskavas un saviem amatiem un veikalu<br />
apmeklēšanas kartēm – kādas tagad izdala<br />
labākiem cilvēkiem, jo bodes esot tukšākas<br />
nekā jelkad. Totiesu viņš stingri pieprasa, lai<br />
trimdas kraķi ziedo dzimtenei. Pirmo devu,<br />
kas domāta trūcīgiem bērniem, gan esot paņēmuši<br />
krievi, lai nodotu tur „kur vajag“. 10<br />
1989. gada noskaņojumu Latvijā precīzi raksturojis<br />
Dr. Ulafs Jāņsons: Pašlaik modē ārzemju<br />
latvieši. 11 To apliecina gan Jāņa Petera<br />
jau iepriekšpieminētā runa LKP CK plēnumā,<br />
tāpat bijušais diplomāts un KKS priekšsēdis<br />
Alberts Liepa kritizējis līdzšinējo pārcensonīgo<br />
padomju robežu apsardzību un dokumentu<br />
kontroli un sakāpināto aizdomīgumu<br />
pret iebraucējiem un izbraucējiem. Vajagot<br />
mēģināt labāk iepazīt ārzemju latviešu koptēlu,<br />
meklējot atbildi agrāk noklusētiem vai<br />
piesardzīgi apietiem jautājumiem. 12<br />
1989. gadā Imants Ziedonis ir sarakstījis scenāriju<br />
filmai par latviešiem ārzemēs (Es, latvietis),<br />
ko veido Ansis Epners. Par šo filmu<br />
Ziedonis paskaidro: Svešatnes latviešu gaišākie<br />
prāti mums ir ļoti vajadzīgi – viņiem ir ne<br />
tikai latviskā dzīves ziņa, latviskā darba prasme,<br />
inteliģence, bet arī pasaules izglītības<br />
potenciāls, pasaules sakarību liela izpratne.<br />
Mani interesē tā svešatnes latviešu daļa – ar<br />
savu izcilību, ar mūsu nacionālo izcilību, ar<br />
to, kā viņi pārstāv mūsu tautu kādā izcilā<br />
spējā. Varbūt šī būs pirmā filma, kas slavēs<br />
latviešus. Mēs visu laiku nihilistiski un bikli<br />
esam attiekušies pret savām vērtībām. Esmu<br />
vienmēr pārsteigts, ka latviešiem piedēvē<br />
aprobežotu nacionālismu. Manuprāt, latvieši<br />
ir izcili internacionāla tauta, tāpēc viņi<br />
vienmēr ir mocījušies, cietuši mazspējīgākā<br />
vidē, kas līdz internacionālei nav izaugusi. Ja<br />
kāds šodien latviešiem pārmet nacionālismu,<br />
tad tas ir muļķis vai draņķīgs, bezkaunīgs cilvēks,<br />
kas, nezinot kontekstu, atļaujas ņemt<br />
šādus vārdus mutē. 13<br />
1989. gada sākumā Imants Ziedonis kā dzejnieks<br />
un arī kā Latvijas Kultūras fonda vadītājs<br />
kopā ar dēlu Rimantu Ziedoni, dziedātāju<br />
solisti Ievu Akurateri un fotogrāfu Gunāru<br />
Janaiti pabijis ASV, piedalījies vairā-<br />
10. Anšlavs Eglītis vēstulē Valentīnam Pelēcim<br />
1989.7.I. RTMM 554978<br />
11. Ulafs Jāņsons. „Pašlaik modē ārzemju latvieši.”<br />
Brīvā Latvija 1989.30.I, 3. lpp.<br />
12. Alberts Liepa. „Svešā zemē, svešu tautu vidū.”<br />
Padomju Jaunatne 1988.28.XII, 2. lpp.<br />
13. „Visi vienā varavīksnē. G.Zvirbule intervē<br />
I. Ziedoni un A. Epneru.” Literatūra un Māksla<br />
1989,1:. 15.
Change language