Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
loģijas mēģina dzēst etniskās īpatnības, šis<br />
LNVM rakstu krājums parāda, cik unikālu<br />
kultūru mūsu tauta ir veidojusi, tā ir glabājama<br />
un turpināma, ja gribam saukties par<br />
latviešiem.<br />
Māris Brancis<br />
Recenzents ir mākslas vēsturnieks, rakstu un monogrāfiju<br />
autors, Dažu vārdu sadaļas „Tēlotājmāksla”<br />
veidotājs. Dzīvo Jelgavā.<br />
ŠOREIZ VAIRĀK LATVIEŠIEM<br />
Journal of Baltic Studies (JBS), XL/4<br />
December 2009, The Association for the<br />
Advancement of Baltic Studies (www.<br />
balticstudies-aabs.org)<br />
Pēc dzirdētiem pārmetumiem latviešu zinātniekiem<br />
par atturību publicēt savus atklājumus<br />
ārzemju zinātniskos žurnālos, pēkšņi JBS<br />
lappusēs sākuši parādīties latviešu darbi. Tas<br />
ir apsveicami un arī svarīgi, īpaši ņemot vērā,<br />
ka pēdējos piecos gados šo akadēmisko žurnālu<br />
pasūtina piecas reizes vairāk lielo pētniecības<br />
universitāšu bibliotēkas. Uz JBS publicētajiem<br />
rakstiem bieži vien atsaucas pētnieki<br />
visā pasaulē. Žurnāla aizejošais redaktors,<br />
Prof. Dāvids Smits (David J. Smith, Glasgow<br />
U.), zina vēstīt, ka pēdējā gada laikā galveno<br />
38 reģionālo studiju žurnālu citāciju indeksā<br />
JBS pacēlies no 32. uz 20. vietu. Varens sasniegums<br />
AABS 40 gadu gaitā! Ja pirms 1968.<br />
gada vairums baltiešu uzskatīja, ka viņu uzdevums<br />
ir attītiem karogiem būt pastāvīgā cīņā<br />
pret viņu zemju okupantu, Baltijas Studiju<br />
apvienībai jeb AABS piesaistītie zinātnieki un<br />
zinātnieces izvēlējās profesionāli palīdzēt veidot<br />
respektu pret savām tautām, radīt viņu<br />
vēstures labāku izpratni globālā mērogā. Tartu<br />
U. un arī Kalifornijas U. mācībspēks Reins<br />
Tāgepera (rtaagepe@uci.edu) pirmajā rakstā<br />
norāda uz tolaik jauno, angļusakšu augstskolās<br />
izglītoto zinātnieku veikumu (kā nozīme<br />
Baltijas valstīs vēl šodien nav īsti novērtēta),<br />
uz viņu pēc jaunākām pētniecības pieejām un<br />
metodēm radītajiem darbiem, kas kvalitatīvi<br />
aizvirzās priekšā līdzšinējiem baltvācu publicējumiem.<br />
Starp pirmajiem uzslavu pelnošiem<br />
baltiešu darbiem Tāgepera min visvairāk<br />
lietuviešu un igauņu grāmatas, kā arī šo rindiņu<br />
autora Stanforda U. uzrakstīto un vēlāk<br />
LSCS apbalvoto Economic Policies in Occupied<br />
Latvia (1965).<br />
Prof. Pridams (Geoffrey Pridham, U. of Bristol<br />
– g.pridham@bristol.ac.uk) aplūko demokrātisko<br />
tradīciju lēno veidošanos Latvijā – to<br />
76<br />
lielā mērā kavē padomju varas laika mantojums,<br />
īpaši lielā ieceļotāju masa no austrumiem.<br />
Nevarot būt šaubu, ka pateicoties prezidentes<br />
Vairas Vīķes-Freibergas dažkārt apstrīdētai,<br />
bet izlīdzinošai pieejai Latvija tiek<br />
ievesta EU un NATO. Quod licet Jovem, non<br />
licet bovem! Latvijai vēl daudz jādarot, lai<br />
izskaustu korupciju (kuras līmenis ir zemāks<br />
Igaunijā un Lietuvā), jātiekot vaļā no padomju<br />
laika amatvīriem tiesu sistēmā un, protams,<br />
jāatrisinot krievisko ieceļotāju problēma. Pridama<br />
ieskatā, pēc uzņemšanas EU un NATO,<br />
Latvijas politiķi, novērsdamies no demokrātiskiem<br />
principiem, darījuši kā vien patīk, jo, kā<br />
autoram teikts intervijās, mūs jau no NATO<br />
neizmetīs!...<br />
Īpaši lieliska dāvana ir intelektuālā Latvijas U.<br />
palīgprofesora Ivara Ījaba (ijabs@latnet.lv)<br />
apcere par ievērojamo baltvācu politiķi un<br />
domātāju Paulu Šīmanu (Paul Schiemann,<br />
1876-1944), par viņa apbrīnojamo klasiskā liberāļa<br />
stāju un filozofiskajiem uzskatiem laikā,<br />
kad Eiropā pie varas nāk diktatori. Kaut arī<br />
Šīmans lielā mērā atstāts novārtā, viņa idejas<br />
un pieredze ir vērtas nākotnes valstsvīru nopietnām<br />
pārdomām. Ījaba raksts ir patīkami<br />
izkoptā, pat skaistā un profesionāli precīzā<br />
angļu valodā.<br />
Prof. Balčitiene (Auksė Balčytienė, Vytautas<br />
Magnus U. – a.balcytiene@pmdi.vdu.lt) un<br />
Tartu U. žurnālisma nodaļas vadītāja Halliki<br />
Harro-Loit (halliki.harro@ut.ee) salīdzina žurnālistikas<br />
virzību Igaunijā un Lietuvā. Rakstu<br />
daļu noslēdz neliela apakšnodaļa ar trīs<br />
nelieliem rakstiņiem, kas labāk iederētos tikai<br />
teātrim veltītā speciālā izdevumā. Apjomīgākais<br />
nāk no kritiķes Dr. Gunas Zeltiņas<br />
(guna333@inbox.lv) spalvas – par inovācijām<br />
teātru attīstībā Baltijas valstīs (1995-2005).<br />
Jurgita Staniškīte (Staniškytė) no Vitauta Dižā<br />
U., savā laikā Fulbraita stipendiāte ASV, ļoti<br />
labā angļu valodā apcer lietuviešu teātra uzplaukumu<br />
postpadomju periodā. Kurzemes<br />
Humanitārā institūta pētniece Edīte Leščinska<br />
(tisheizere@inbox.lv) pievēršas eksperimentālajām<br />
lugām Liepājas teātrī, ko vada lietuvietis<br />
Rolandas Atkočiūnas.<br />
Grāmatu sadaļā JG lasītājus visvairāk varētu<br />
interesēt apskats (ko sacerējusi Kersti Lust no<br />
Igaunijas Nacionāla arhīva) par Endrju Blumberga<br />
The Nationalization of Latvians and the<br />
Issue of Serfdom: The Baltic German Literary<br />
Contribution in the 1780s and 1790s – par<br />
latviešu izlaušanos no dzimtcilvēku statusa un<br />
tā atspoguļojumu 18. gs. baltvācu literatūrā.<br />
Gundars Ķeniņš Kings<br />
Pacifikas Luterāņu U.
Change language