Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
līdz ar to spriegs un dažādiem viedokļiem<br />
piepildīts, kaut ne izteikti polemisks. Runātāji<br />
– gan Latvijas (Imants Auziņš, Viktors<br />
Hausmanis, Ilgonis Bērsons, Māra Zālīte,<br />
Amanda Aizpuriete, Jānis Ramba, izdevniecības<br />
„Zinātne“ direktors Ivars Riekstiņš, Knuts<br />
Skujenieks, Harijs Hiršs, Aleksandrs Pelēcis,<br />
Viesturs Vecgrāvis, Janīna Kursīte, Jāzeps Osmanis<br />
kā izdevniecības „Sprīdītis“ direktors,<br />
Lija Brīdaka, tulkotāja Solveiga Elsberga, izdevniecības<br />
„Liesma“ vadītājs Uldis Norietis,<br />
Misiņa bibliotēkas pārstāve Anna Šmite,<br />
Anna Rancāne, Anda Līce, Reinis Ādmīdiņš,<br />
Leons Briedis, Jānis Mauliņš u.c.), gan trimdas<br />
rakstnieki un grāmatizdevēji (Veronika<br />
Strēlerte, Andrejs Irbe, Olafs Stumbrs, Aina<br />
Kraujiete, Sarma Muižniece, Aivars Ruņģis,<br />
Irēne Avena, Kārlis Zvejnieks). Runu tematika<br />
ir daudzveidīga, brīžam pārāk saraibināta un<br />
specifiska, jo kāds runātājs centies aptvert<br />
šīs Sagaitas emocionālo, cits racionālo jēgu,<br />
ir filoloģiskas konkrētu tekstu analīzes (piemēram,<br />
Irēne Avena analizē Ilzes Šķipsnas<br />
Aiz septītā tilta), tiek runāts par katras atsevišķās<br />
literatūras īpatnībām, ieskicēta latgaliešu<br />
literatūras nozīmība. Taču galvenā ievirze<br />
– risināt grāmatizdošanas problēmas, panākt<br />
intensīvāku trimdas grāmatu un periodikas<br />
ieplūšanu Latvijas bibliotēkās (piemēram,<br />
Nacionālā bibliotēka ir uzrakstījusi aicinājumu<br />
Latviešu rakstnieku apvienības jeb<br />
LaRAs biedriem un citiem trimdas latviešiem<br />
dāvināt savas grāmatas Nacionālajai bibliotēkai,<br />
apzināta nepieciešamība rakstīt jaunu<br />
literatūras vēsturi (Valters Nollendorfs, Viktors<br />
Hausmanis), savukārt Harijs Hiršs rosina<br />
uzrakstīt divus pētījumus – vienu par Latvijas,<br />
otru par trimdas literatūru, kur kāds Latvijas<br />
literatūrzinātnieks izvērtētu trimdā 45 gados<br />
radīto, bet trimdas zinātnieks – Latvijas literāros<br />
procesus padomju gados.<br />
Latvijas literatūrzinātnieku izjūtas šajā jaunajā<br />
situācijā Viesturs Vecgrāvis skarbi raksturo<br />
kā atrašanos diezgan idiotiskā stāvoklī,<br />
(..) jo ko gan dod divarpus gadi, kopš mēs<br />
esam ieguvuši atļauju sākt, es uzsveru, atļauju<br />
sākt lasīt trimdas literatūru, ja mēs<br />
esam šo literatūru tik tā aptaustījuši. Es pats<br />
lasu gan lekcijas universitātē, gan arī cenšos<br />
periodikā publicēt trimdas autoru darbus.<br />
Taču mums visiem ir gaužām fragmentārs<br />
ieskats trimdas literatūrā kopumā. Un es<br />
nevaru pašpārliecināti paziņot, ka mēs šeit<br />
gan Zinātņu akadēmijā, gan Rakstnieku savienībā,<br />
gan izdevniecībā redzētu tā frontāli<br />
to visu, kas ir 45 gados radīts. 23 Šī apjausma<br />
23. Sagaita. Pasaules latviešu rakstnieku tikšanās<br />
1990. gada 26.un 27.decembrī. Redaktors Alberts<br />
Ločmelis. Rīga: Rakstnieks, 1991. 84. lpp.<br />
20<br />
dzelzs priekškara norieta periodā spilgti raksturo<br />
atšķirīgās politiskās telpas: trimdas literatūrzinātnieki<br />
visus šos gadus bija sekojuši<br />
literatūras procesiem Latvijā, tos apcerējuši,<br />
savukārt jaunākā literatūrzinātnieku paaudze<br />
Latvijā atklāj sev jaunu latviešu literatūras<br />
daļu, ar kuru iepriekšējos gados nācies<br />
sastapties minimāli un fragmentāri, bet kas<br />
sevī ietver kvantitatīvi un kvalitatīvi bagātu<br />
informāciju un vēstījumu par laikmetu.<br />
Atsauksmes par kongresu lasāmas arī vēstulēs,<br />
piemēram, Anšlavs Eglītis apsauc Valentīnu<br />
Pelēci: Vai Tu negavilē mūsu dūžiem<br />
L.[Latvijā – E.E.K.] balsis par strauju? Viņi ir<br />
lieli līkmuguras. Rakstnieku kongresā bēga<br />
no trimdiniekiem kā spitālīgiem. Ka tikai ko<br />
nepiesien, ka nepazaudē dāčas un valsts algas.<br />
Cik nesen Ziedonis vēl dziedāja, ka Ļeņins<br />
ir pasaules sirds? Un dziedās atkal, ja<br />
vajadzēs. Peterim ir kantoris Maskavā un<br />
laba alga – tas tikai brīdina: „Atšķirties no<br />
Krievijas būtu drausmīga kļūda.“ Cik vēl nesen<br />
Čaklā lit. avīze rakstīja, ka pie Brīvības<br />
pieminekļa pulcējušies huligāni? Nav jau<br />
viegli dzīvot despotijā. Kādu laiku visi rādījuši<br />
drusku dūšu, bet – ko gavilēt arī tur nav. 24<br />
1990. gada janvārī Dzimtenes Balss pārtapa<br />
par Tēvzemes Avīzi, kuras pēdējais numurs<br />
iznāca 1992.23.X ar prezidenta Jāņa Čakstes<br />
attēlu uz pirmā vāka un līdzstrādnieka<br />
Valda Krāslavieša dzejoli „Tavs prāts lai notiek!“.<br />
Avīzes redaktors Voldemārs Hermanis<br />
savā uzrunā teicis: „Tēvzemes Avīzes“ 1.<br />
numurs iznāca 1990. gada janvārī. Līdz tam<br />
bija „Dzimtenes Balss“. Bija tendencioza pieeja<br />
visām norisēm Latvijā un tās slejās „bezsaules<br />
norieta“ sludināšanai trimdai, bija latviešu<br />
tautas skaldīšanas negods. Bet, atmodas<br />
laikiem sākoties, šī pati „Tēvzemes Avīzes“<br />
priekšgājēja vēl pirms „Atmodas“ iznākšanas<br />
atklāti vēstīja par dziļajām pārmaiņām<br />
ceļā uz nacionālo atdzimšanu.” Kā raksta<br />
Uldis Ģērmanis rakstā „Atvadu vārdi kādai<br />
nelietībai“, „mūsu preses vēsturē nekad nav<br />
bijis tik neķītra, nodevīga un latviešu tautas<br />
eksistencei kaitnieciska izdevuma kā šis okupantu<br />
rupors. 25<br />
Lai veicinātu izpratni par trimdas literatūras<br />
attīstību, šodienīgumu, tiek pārpublicēti<br />
raksti, piemēram, žurnālā Avots 26 Valijas<br />
Ruņģes „Literatūra trimdā, modernās trimdas<br />
literatūras: definīcijas, piemēri, analīze“<br />
24. Anšlavs Eglītis vēstulē Valentīnam Pelēcim<br />
1990.10.II. RTMM 554988<br />
25. Ulafs Jāņsons. „Atvadu vārdi kādai nelietībai.”<br />
Latvija Amerikā 1993.16.I, 6. lpp.<br />
26. Avots. 1989, 7:22-27.
Change language