Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
(no JG167,1988), Literatūrā un Mākslā – Ruņģes<br />
apcere „Uz tilta, ceļā vai stacijā: trimdas<br />
piedzīvojuma atspoguļojums 20. gadsimta<br />
literatūrā“, 27 arī Ilgvara Spilnera pētījums<br />
„Latviešu trimdas preses pārskats“.<br />
80. gadu nogalē sākas strauja pirmās brīvvalsts<br />
laika un trimdas literatūras pārpublicēšana.<br />
Piemēram, apgāds „Artava“ par vienu<br />
no saviem mērķiem bija izvirzījis trimdas<br />
literatūras izdošanu – ne antoloģiju un izlašu<br />
veidā, bet gan kā atsevišķas grāmatas.<br />
Trimdas literatūras sēriju aizsāka Andreja Eglīša<br />
dzeju krājums Svešais cirvis cērt un cērt<br />
(1990), seko Eduarda Freimaņa īsromāns<br />
Dieva joks (1990), Anšlava Eglīša novele Ģīmetne<br />
(1991), Andreja Gunāra Irbes dzeja –<br />
tad kādu patiesību? (1991), Veltas Sniķeres<br />
dzejas izlase Lietu mutes (1991), Valdas Dreimanes<br />
dzejoļu krājums Tam neaizsargātam<br />
namam, kas sirds (1993) u.c. Kā pamatīgāks<br />
ieskats atsevišķā žanrā (jau kopš 80. gadu<br />
vidus kārtota) 1990. gadā iznāk divsējumu<br />
trimdas prozas antoloģija Pasaules spogulī, 28<br />
ko sastādījis, komentējis un bibliogrāfiskās<br />
ziņas apkopojis Jānis Anerauds.<br />
Šajā laikposmā braucieni uz ārzemēm pie<br />
trimdas latviešiem vairs neizraisa tādu ažiotāžu<br />
kā pirms desmit gadiem, jo aizbraukt ir<br />
arvien vienkāršāk, jau vairākus gadus braucieni<br />
ir nevis kādas PSRS tūristu grupas ietvaros,<br />
bet gan uz personīgu izsaukumu pamata.<br />
KKS loma mazinās. Daudzi rakstnieki<br />
aktīvi iesaistās sabiedriskajos un politiskajos<br />
procesos, tos virzot. Tas ir politizēts laiks,<br />
kad vēstulēs un publikācijās presē literatūras<br />
vietā tiek apspriesta Latvijas rakstnieku<br />
iesaistīšanās Tautas frontē, Latvijas Kultūras<br />
fonda darbībā. Galvenā tendence KKS darbībā<br />
ir iztēlot, ka noticis nelāgs pārpratums,<br />
kura dēļ trimdas literatūra tik maz ienākusi<br />
Latvijā kopš II Pasaules kara beigām, tiek uzsvērts,<br />
ka tieši šajā pārbūves un Atmodas laikā<br />
ir īstais brīdis strauji iepazīstināt ar labāko,<br />
kas radies šajos gados ārpus Latvijas.<br />
Turpinājums sekos<br />
27. Literatūra un Māksla 1991.26.VII, 8.-9. lpp. (tas<br />
pats arī Zinātņu Akadēmijas Vēstīs 1992,1:11-18).<br />
28. Pasaules spogulī. [Ārzemju latviešu rakstnieku<br />
īsās] prozas antoloģija divos sējumos. Sastādījis, komentējis<br />
un kompilējis bibliogrāfiju Jānis Anerauds.<br />
Rīga: Liesma, 1990.<br />
Sniedze Ruņģe<br />
ZILĀ ISTABIŅA & TORNIS<br />
If a tree falls in the forest and there is nobody<br />
around, does it make a sound?<br />
(metafizisks jautājums)<br />
Kad mūsu tautas mežā krita mūsu dižais<br />
ozols Valdis Muižnieks, tad zeme nodunēja<br />
zem mūsu kājām un caur mūsu globālo latviešu<br />
saimi izskrēja tāda kā zemestrīce, un<br />
Valža krišanas atbalss bija manāma daudzajās<br />
satrauktajās telefona sarunās: Vai dzirdēji..?<br />
Vai tu jau zini…? Kad Valža krišanas<br />
skaņa nonāca līdz manīm, tā manī izskanēja<br />
kā: Virsaitis ir kritis, Lai saules mūžu dzīvo<br />
mūsu virsaitis! Un: Viens no mūsu ‘torņiem’<br />
ir grīļojies un kritis… Un man jāatzīstas, es<br />
mazliet vaimanāju. Divas stundas klaiņoju pa<br />
Kalamazū ielām, gauži raudādama… Kāpēc?<br />
– tāpēc, ka likās, ka zeme kļuvusi maķenīt nestabilāka,<br />
tāpēc, ka likās, ka no mūsu tautas<br />
ēkas ir ticis izrauts svarīgs pamatakmens.<br />
Valdis bija no tās paaudzes – apbrīnojami<br />
elektrizētas, enerģētiskas un vizionāras paaudzes,<br />
kura audzināja manu paaudzi. Valdis<br />
un viņa līdzgaitnieki Trimdā – vecāki, skolotāji,<br />
sabiedriskie darbinieki – mācīja mums<br />
(nepārprotami, un tā lai tas paliktu uz visu<br />
mūžu) par „neredzamajām vērtībām”: uzticību,<br />
lojalitāti un cieņu pret mūsu tautas garīgo<br />
mantojumu, izpratni par tās savdabīgo<br />
dvēseli, mīlestību pret Latvijas zemi, un, ja<br />
tas tiek no mums prasīts, uzupurēšanos šīs<br />
zemes un tautas labā. Viņi, Valdi ieskaitot,<br />
nosprauda mums šos ne vienmēr viegli sasniedzamos<br />
iekšējos mērķus, it sevišķi mītot<br />
tā sauktajā Svešumā un neizmērojami tālu<br />
no mītiskajām Mājām. Bet vienu mēs sapratām:<br />
tiekšanās pēc dvēseles cildenuma skaitījās<br />
par lielāku panākumu, nekā veiksmīga un<br />
neierobežota vāļāšanās pa leiputriju.<br />
Klīstot pa Kalamazū klusajām svētdienas ielām,<br />
centos atsaukt Valdi vēl pēdējo reizi no<br />
Veļu valstības sliekšņa. Viņš māja man ardievas:<br />
Es dodos Mājās! – un pārkāpa Aizsaulē,<br />
atstājot manī skaudras ilgas pēc Mājām.<br />
Kādreiz, pirms gadu desmitiem, kad klīdu pa<br />
pasauli, Mājas meklējot, īsti nezinādama, kas<br />
es esmu un kurp es eju, Valdis ar Lalitu mani<br />
pieņēma pie sevis, un es dzīvoju kā Dieva ausī.<br />
Lalitiņas Zilajā istabiņā. Zilā istabiņa bija viņas<br />
privātā pasaule, viņas dvēseles Sanctum<br />
Sanctorum, un man bija tas gods un laime<br />
tur patverties. Šis atgadījums spilgti atspoguļo<br />
Valža un Lalitas dzīvošanu neredzamo<br />
vērtību pasaulē – ikdienā – un ne tikai svētkos<br />
vai starmeša priekšā vai uz žurnāla vāka.<br />
21
Change language