Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas

savākt un apstrādāt informāciju par viņai
svešo īstenību.
Tāpat kā mūsu senči, daudzi no mums tagad
dzīvo mainīgā vidē, citā valodā runājošu, nereti
pret mūsu zemes likteni vienaldzīgu vai
pat naidīgu tautu un grupu tuvumā.
Rakstot par vendiem Akadēmiskās Dzīves 46.
numurā (100. lpp.) Prof. Guntis Zemītis piemin
letu karaspēka vienību, kas 13. gs. devusies
no Cēsīm uz Rīgu:
64
To tiešām te jums sacīt varu,
Ko arī šajā brīdī daru,
Tas letu karogs ir paties
(Atskaņu hronika. Rīga: Zinātne, 1989:9231-9233)
Caur 700 gadiem mūs sasniedz un uzrunā
vārdi par letu karoga nesēju, kas liecina par
mūsu tautas vēsturi, tās spēku un izturību.
Kā literāti, izcilas rakstnieku dzimtas pēcnācēju,
neatkarīgās Latvijas vēstnieci Igaunijā
un Somijā, liecinātāju par bēgļu skaudro īstenību
un mūsu tautas vienotības rosinātāju
gribu cildināt Annu Žīguri – vienu no mūsu
karoga nozīmīgajām nesējām.
Aina Siksna
JG līdzstrādniece Aina Siksna ir psihiātrijas doktore.
Dzīvo un strādā Stokholmā, daudz uzturas Latvijā.
***
Annas Žīgures grāmata stāsta par latviešu
bēgšanu uz Vāciju 1944. gada vasarā un rudenī,
par bēgļu likteņiem Vācijā pašās kara
beigās, par izšķirtām ģimenēm, par to, kā izšķirti
vienas ģimenes bērni atkal atrod viens
otru, arī par tām ģimenēm, kuras vairs neatrod
tuviniekus, jo tie gājuši bojā sagrautajās
vācu pilsētās. Lasām arī par latviešu leģionāriem
„Kurzemes katlā”, kara lazaretē
Kurzemē un angļu un franču pēckara gūstā.
Uzzinām arī par cilvēkiem, kurus vācieši ar
varu saņēma uz ielām, aizveda ar kuģiem kā
strādniekus uz Vāciju, ģimenēm nezinot par
tuvinieku likteni. Autore parāda, cik grūti
latviešim bija izšķirties, vai palikt mājās savā
pazīstamā, mīļā vietā un cerēt uz kara un padomju
varas pārdzīvošanu, vai doties ceļā uz
Kurzemi, vai pat uz svešumu, uz nezināmo,
karā sagrauto Vāciju. Šajos stāstos parādās
bailes par ģimenēm, rūpes un bažas par katru
nākamo stundu un dienu, līdzjūtība pret
līdzcilvēku, bet arī rūpes tikai par savu personīgo
labumu. Un visiem stāstiem cauri virmo
prombraucēju un palicēju šķiršanās sāpes.
Šie ir traģiski stāsti.
Grāmata ir hronoloģiski sakārtota, sākot ar
1944. gada pavasari – ar izvilkumiem no tā
laika laikrakstiem, bēgļu dienasgrāmatām,
vēstulēm un autores pašas stāstījumiem –
līdz pat Vācijas sabrukumam, kad lielākā
daļa bēgļu tur jau atrod patvērumu. Jāpiemin,
ka autores rakstītie stāsti ir tik saistoši,
ka gribētos to turpinājumus lasīt garāku
noveļu vai pat romānu veidā. Pavadvārdos
Žīgure paskaidro, ka bēgļu sāgas otrā grāmata
būšot par to gara spēku, kas ļāva latviešiem
izdzīvot un izturēt bēglu nometnēs
pēckara Vācijā.
Veltījumā autore raksta: Veltīts tiem latviešiem,
kas bija spiesti pamest savas mājas, un
tiem, kuri palika. Domāju, ka šīs grāmatas
lielākā vērtība būs tiem latviešiem, kuri neizbēga
un to pēctečiem, kuri palika un dzīvoja
zem padomju varas, jo ir vēl cilvēki Latvijā,
kas ļoti maz zina par latviešu bēgšanas
iemesliem un savā nezināšanā ir pārliecināti,
ka aizbraukšana notikusi, lai uzlabotu ekonomisko
stāvokli.
Anna Žīgure dzimusi pēckara Latvijā, mācījusies
Tartu (agrāk Tērbatas) Universitātē somu-ugru
valodas. Atjaunotās Latvijas valdība
1992. gadā izvēlējās viņu par pirmo
vēstnieci Somijā. Šo posteni viņa ieņem līdz
1998. gadam. Somiem Žīgure uzraksta grāmatu
Es stāstu par Latviju (1997), kas tiek
pārtulkota un izdota igauniski (1999) un arī
latviski ar nosaukumu Latvijas zeme un debesis
(2000). Vēlāk lasītāji no autores saņem
Marselīnu (2008) stāstu par savu vecmāmiņu
Elzu Stērsti un lielo, uzņēmīgo Stērstu ģimeni.
Tajā pašā gadā seko divi darbi vienā
sējumā – Tomēr tik tuvu un Latvijas zeme un
debesis. Laikrakstos un žurnālos ir publicēti
daudzi Annas Žīgures raksti. Turklāt bieži
viņa tiek aicināta referēt konferencēs un plašos
sarīkojumos gan Latvijā, gan arī latviešu
centros ārzemēs.
Vēsturnieka Kārļa Kangera vērtīgais pēcvārds
izskaidro Vācijas politiku par Baltijas telpas
evakuāciju uz Vāciju 1944. gadā un kā šī politika
tika mainīta Sarkanarmijai virzoties arvien
dziļāk Latvijā. Kamēr Anna Žīgure apraksta
latviešu traģisko likteni, bēgot no otrreizējās
krievu okupācijas, Kārlis Kangeris ieliek
šos stāstījumus tā laika Vācijas austrumu
politikas kontekstā.
Astra Roze
Astra Roze ir profesionāla bibliotekāre, tulkotāja un
angļu valodas redaktore.