Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
T E Ā T R I S –<br />
Nacionālajā teātrī<br />
(NT) Mihails Kublinskis<br />
iestudējis rakstnieces<br />
Gundegas Repšes<br />
traģikomēdiju Jūras<br />
velni. NT direktora<br />
palīdze Ieva Struka<br />
zina vēstīt, ka lugas<br />
nosaukums radies,<br />
domājot ne par Bībeles<br />
sātanu, bet ieklausoties<br />
latviešu folklorā<br />
– tajos velnos, ko<br />
cilvēkam pa spēkam<br />
apmuļķot un uzveikt<br />
ar savu gudrību. Tomēr<br />
– arī velni no teikām<br />
un pasakām aug<br />
un mainās, un ej nu atrodi to īsto veidu, kā ar velniem<br />
cīnīties 21. gadsimtā. Cīkstēšanās ar dzīvi bieži<br />
vien ir cīkstiņš ar velnu sevī. Jūras malā dzīvojot – ar<br />
jūras velnu. Daudz pārrunātā Māras Zālītes<br />
luga Lācis (arī NT) balstās uz faktiem un vēsturiski<br />
precīziem dokumentiem par ļoti smago nodevēja<br />
traģiku rakstnieka Viļa Lāča personā, aptverdama<br />
laiku no 1939. līdz 1949. gada vasarai. Ja Lācis būtu<br />
dzīvs, viņš tiktu tiesāts vismaz pēc diviem punktiem<br />
– par valsts nodevību un par genocīdu pret savu tautu<br />
– tā autore. 20.XI Dailes teātrī Grigorija<br />
Gorina Tils Pūcesspieģelis – komēdija par tautas ākstu<br />
un vienlaikus brīvu cilvēku, ko nekādi nav iespējams<br />
nogalināt. Krievu kulta režisora Kirila<br />
Serebreņņikova iestudētās Nikolaja Gogoļa Mirušās<br />
dvēseles (NT) aizrāvušas rīdziniekus ar humoru,<br />
sarkasmu un jautrību – muižnieks Čičikovs, Maņilovs,<br />
nīkulīgais Pļuškins, Sobakēvičs, atraitne Karobočka –<br />
Eh, kā smejies, ar prātu Krieviju nesaprast! – izsaucas<br />
Ēriks Hānbergs (Latvijas Avīze 3.III). Par Liepājas<br />
teātrī krieva Germana Grekova Hananas „izlietnes<br />
reālismu” izsakās Latvijā mītošais zviedru autors<br />
Karls Bjoršmarks: zālē sēdošais ir tikpat kā iegājis<br />
vienā no tiem dzīvokļiem Liepājas Karaostas piecstāvu<br />
mājās, par kuriem viņš līdz šim kaut ko bija dzirdējis,<br />
bet nekad nebija tur kāju spēris (Latvijas Avīze<br />
27.II). Dailē Kārļa Auškāpa iestudētā Valda<br />
Grēviņa (1895-1968) maz ievērotā komēdija Gaisa<br />
grābekļi (1932), kur smejoties atainota 30. gadu<br />
55<br />
ekonomiskā un sociālā<br />
krīze Latvijā, ko viegli<br />
sasaistīt ar šodienas<br />
dižķibeli. Krievu<br />
festivāla Zelta maska<br />
ietvaros 13.IV LNO<br />
baleta trupa uzstājas ar<br />
Kristiana Spuka Smilšuvīru.<br />
(re)<br />
TĒLOTĀJMĀKSLA–<br />
Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures<br />
un mākslas muzejā<br />
gleznotājas Silvijas<br />
Meškones plaša<br />
retrospekcija vairāk kā<br />
30 gadu garumā – no<br />
Skats no lugas Jūras velni uzveduma<br />
impresionistiski tvertās<br />
daiļrades sākuma līdz<br />
pēdējo gadu veikumam, kurā pati būtiskākā ir krāsa<br />
kā dzīves iespaidu emocionāla fiksācija. Mākslinieces<br />
garīgajā dzīvē liela loma ir gaismai – kā visa dzīvības<br />
avotam, un pagātnei – kā kultūras pamatam.<br />
Ārzemju mākslas muzejā Rīgā grafiķa Gunāra<br />
Kroļļa izstāde ar zīmuļa zīmējumu divām atsevišķām<br />
sērijām: Bīstamais līdzsvars un Atlantīda, kā arī diptihu<br />
Čūskas kāzas. Šo darbu ierosu mākslinieks guvis<br />
no filmas par leģendāro 8. pasaules brīnumu – Aleksandrijas<br />
bāku, kuras detaļas atklājuši zemūdens arheologi<br />
Vidussjūrā. Krollis savos zīmējumos risina sarunu<br />
par dažādu tautu kultūru mijiedarbību, par garīgajām<br />
dimensijām, kas krustojas cilvēces pastāvēšanas<br />
mūžā. Rīgas galerijā Stikla pērlīšu spēlēs<br />
par sevi liek runāt mākslinieks scenogrāfs Ilmārs<br />
Blumbergs. Blakus darbiem, kas saistīti ar Mocarta<br />
Burvju flautas iestudējumu LNO, izstādītas gleznas<br />
un paša mākslinieka sejas nolējumi, papildināti ar<br />
dažādām detaļām un krāsojumu. Gleznās izmantoti<br />
arī dažādi priekšmeti, spēļlietiņas, papīrs utt. Izstādi<br />
Blumbergs veido kā īsts režisors, kurā katram eksponātam<br />
vai detaļai ir ierādīta svarīga vieta un kura veido<br />
lielu izrādi – pārdomu „seriālu” par to, kas ir dzīve<br />
un kas ir pēc tam. Tas ir vēstījums par dzīves īslaicību<br />
un tās neatgriezenisko vērtību, par cilvēces gaitu kopumā,<br />
par garīgumu un niecīgumu. LNMM<br />
vienlaicīgi (1. stāvā) 60 gleznas no Lejasnormandijas<br />
reģiona padomes (Francijā) kolekcijas Gleznots<br />
Normandijā (Monet, Courbet u.c.) un (2. stāvā) izstāde<br />
Gleznots Latvijā (Jūlijs Feders, Jānis Rozentāls,
Change language