Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas

Esmu pārsteigts par JG vērtīgo saturu!
Māc. Alfreds Kaupiņš, Cedar Rapids, Iowa
* * *
Paldies par katru jauno numuru! Vienmēr sagādā
prieku saņemt.
Gvido Augusts, Corvallis, Oregon
* * *
Priecājos par Helēnas Ginteres rakstu (JG258) par
laikmetīgās mūzikas komponisti Gundegu Šmiti.
Dace Aperāne, Bedford, New York
* * *
Vēlu JG spēku pastāvēt un būt radošai par spīti visiem
šķēršļiem, ar kuriem tik pārbagāta pasaule.
Šobrīd Latvijā jau tā ne pārāk bagātā kultūras periodika
vēl sašaurinās... Jums jāturas – Jūs esat ļoti
nepieciešami.
Ildze Kronta, Rīgā
* * *
Izcils žurnāls!
Maija Stuberovska, Sun City West, Arizona
* * *
JG258 kā vienmēr daudz laba lasāmā, bet „zelta medaļa”
spraužama pie Voldemāra Avena krūts par viņa
dzeju. Arī poēzijai vajag savas jēgas, īstās dzīves elpas,
un to atrast ir Avena meistarības lokā. Viņam
sveša tukšā vārdu varza – retums mūsdienu dzejā.
Lai uzrakstītu lielisko „Uz Eiropas paletes”, nepietiek
tikai ar dzejnieku, tur vajag arī gleznotāju. Tavu laimīgu
sagadīšanos: Voldemārs Avens tāds ir!
Gulbīšu Jānis, Uppsala, Sverige
* * *
Interesantas apceres, sevišķi par latviešu literatūru
un politisko vēsturi.
Viktorija Dzenīte, Bandhagen, Sverige
* * *
Priecājos, ka JG atvēl vietu arī piezīmēm par saimniecisko
situāciju un tās attīstību Latvijā un citur pasaulē.
Ar interesi izlasīju Dzintara Edvīna Buša „Mūsdienu
krīzes cēloņi ASV” un redaktora paša komentārus par
to pašu. Es saprotu, ka ir grūti dažos vārdos izteikt
to, kas citur lasāms pabiezās grāmatās. Paldies par
pateikto, jo tas man atgādina uzskatus, kas ir populāri
dažās, īpaši humanitārās aprindās. Lasītais man
atgādina arī to, ka ekonomika nav un nebūs precīza
zinātne, un tāpēc par saimniecisko politiku domas
vienmēr dalīsies. Šoreiz tomēr vēlos aizrādīt Dzintaram
Bušam, ka Keinss nebūt nebija pirmais, kas ievēroja
ekonomisko spēku tendenci stabilizēties ar allaž
jaunu līdzsvaru. Tas ir visu ekonomisko teoriju un
politikas pamatos jau pāris simt gadu. Jauni ir meklējumi
uzlabot šī līdzsvara veidošanos. Vairāk uz tirgus
procesiem orientētie uzsver aktīvas konkurences
48
vajadzību, bet citi, to skaitā sociālisti un fašisti, vēlas
saimnieciskos procesus vairāk vai mazāk plānot,
vadīt un kontrolēt. Veidojoties ļoti sarežģītām ekonomiskās
darbības formām un sociālas dabas trūkumiem
saimnieciskā darbībā, vairojas prasības izdarīt
korekcijas gan ar likumiem, gan ar valsts (sabiedriskiem)
līdzekļiem. Tām pretim stāv prasības samazināt
arvien dārgākos kontroles procesus. Liekas, ka visiem
priekšlikumiem ir arī savi neparedzētie rezultāti,
kas mūs vedina apstrīdēt dažādās pieejas. Liekas,
ka Buša kungs vēlas uzsvērt fizisko preču razošanas
vajadzību, kas ir ļoti svarīgi mazturīgās valstīs. Skatoties
uz ASV, es gan vairāk dzirdu prasības pacelt
augstāk taisni pakalpojumu nozares. Atgriežoties pie
krīzes ASV, vēlos norādīt uz vairāku faktoru neparastu
konstelāciju. Ļoti iespējams, ka tagad postindustriālā
laikmetā samazinās iespējas katram būt savas laimes
kalējam un visās malās vairojas neattaisnojama alkatība.
Te nu atradīsim vairāk kā badīgus banķierus un
citus finansistus, ko piemin JG redaktors. Te redzēsim
arī valsts darbiniekus, kuri savas algas ir pacēluši neticami
augstu; uzņēmumus, kas nespēj sacensties ar
konkurentiem citās bagātās valstīs; pensionārus, kas
vēlas sabiedrības apmaksātu veselības aprūpi; patērētājus,
kas labprātāk lēti pērk importa preces no Ķīnas;
un sociālas taisnības meklētājus, kas centās gādāt,
lai pat katra trūcīga amerikāņu ģimene varētu
uz parāda iegādāties savu māju. Nākotni, ieskaitot
saimniecisko dzīvi, ir ļoti grūti pareģot. To lielā mērā
noteiks ASV pilsoņi ar saviem lēmumiem krīzes samazināšanas
politikā. Novēlu JG lasītājiem, lai vismaz
krietna daļa no šiem lēmumiem būtu pārdomāti un
reāli, tādi, kas veicinās saimniecisko procesu uzlabošanu
laikā, kad pat turīgās tautas strauji novecojas.
Gundars Ķeniņš Kings, Tacoma, Washington
* * *
Recenzija (JG260:73-74) par diplomētā elektroinženiera
un Zemessardzes majora Ilgvara Veignera grāmatas
Latvieši ārzemēs (1993) tagad papildināto,
978 lpp. biezo variantu Latvieši rietumzemēs (2009)
ir pārāk maiga, jo informācija par pēckara trimdu
Rietumos ir ļoti, ļoti nepilnīga un pārāk bieži nepareiza.
Recenzents Valters Nollendorfs visvairāk knibinās
ap vārdu transliterāciju latviešu valodā. Patīk vai
nepatīk, grūti nepiekrist Veignera viedoklim attiecībā
uz t.s. „trimdas rakstību”: … aplamas ir to valodnieku
donkihotiskās pūles, kuri cenšas atdzīvināt
vēsturiskas attīstības gaitā nozaudētās un latviešu
absolūtam vairākumam praktiski vairs nevajadzīgās
normas, arī tādas kā „ch”, mīkstināto „r”. Katrā ziņā
mūsu jaunajai paaudzei (arī maniem mazbērniem)
tās ir pilnīgi svešas un nav domājams, ka to trūkums
apdraudēs latvisko identitāti.
Kādreizējais minsterietis, tagad rīdzinieks
JG iespējams nopirkt Rīgā,
Latvijas Okupācijas muzejā,
Strēlnieku laukumā 1
(telefons: +371-7212715;
e-pasts: omf@latnet.lv. Red.