Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
sarīkojumu viņa, lūk, adresējusi organizāciju vadītājiem<br />
un visam kolektīvam. Kompleksu māktu zināmu<br />
adelaidiešu aprindu uztverē vārdiņam „kolektīvs”<br />
(no latīņu collectivus), kas apzīmē cilvēkus, kurus<br />
vieno kopīgs darbs vai intereses (piemēram, tautas<br />
deju kolektīvs), esot tikpat zemiska un netīra piegarša<br />
kā vārdam „komunists”. Tas nekas, ka jau pirms<br />
padomju kolektivizācijas un kolhoziem šaušalas izraisošais<br />
svešvārds visai plaši lietots pirmskara neatkarīgajā<br />
Latvijā, pat, kā pārliecinājies Laikraksta „Latvietis”<br />
redaktors Gunars Nāgels, tādos izdevumos kā<br />
Latvijas Vēstnesis, Latvijas Kareivis u.c. Rakstā<br />
„Kultūras komisāri” (Laiks 2010,7), šķiet, samērā nesenā<br />
ekonomiskā migrante Biruta Magone, kura tagad<br />
rediģējot Ziemeļkalifornijas Apskatu (pirms tam,<br />
Ojāra Celles un pēcāk Gvido Augusta laikā, visizcilāko<br />
trimdas „mazās preses” izdevumu), ar visai kurioziem<br />
frāžu virknējumiem vēršas pret Nacionālās kultūras<br />
komitejas vadītājas Sarmītes Ēlertes teikto, ka<br />
cilvēki Latvijā būs lepni maksāt nodokļus, ja tie aizies<br />
ne tikai izglītībai un pensijām, bet šai brīnišķīgai kultūrai<br />
un videi, kas ir ap mums. Jaunajai Nacionālajai<br />
bibliotēkai, koncertzālei, Dziesmu svētkiem, Kino<br />
skolai. Magones uztverē tikai neaptēsti nabaga muļķīši<br />
ļaušot, lai ar daļu no nodokļiem tiktu atbalstīta<br />
šāda elitāra un valsts sponsorēta kultūra. Viņas veselajam<br />
saprātam totāli neaptverams ir sabiedrības<br />
atbalsts dažādiem festivāliem, tādiem kā Baltā nakts,<br />
Staro Rīga, Rīgas svētki, arī teātriem, dziedāšanai un<br />
dancošanai Dziesmu svētkos, mākslas, īpaši laikmetīgās,<br />
biennālēm, muzejiem, baletam, operām, etc.<br />
Seko aicinājums nodokļu maksātājiem nevis atbalstīt<br />
kultūras pasākumus, bet gan koncentrēties uz privātīpašumu<br />
iegādi un miljonāru skaita pavairošanu.<br />
Laika redakcijai pienākas pateicība par savu<br />
lasītāju regulāro iepazīstināšanu ar JG saturu. Tas, ka<br />
š.g. Laika 11. nr. <strong>Jura</strong> <strong>Žagariņa</strong> informatīvais raksts<br />
par JG260 iekļuvis sadaļā „Latvieši Amerikā”, ir galīgs<br />
sīkums, bet tomēr gribas piebilst, ka JG ir visu<br />
latviešu rakstu krājums, un tās redakcijas locekļi un<br />
līdzstrādnieki atrodas gan Eiropas valstīs, protams,<br />
ieskaitot Latviju, gan Savienotajās Valstīs un arī Kanādā,<br />
kur žurnāls tiek digitāli drukā likts.<br />
L A T V I J Ā : A R S K A T U V I Ņ D I E N Ā S –<br />
25.III tiek pieminēti Maskavas režīma upuri – dienā,<br />
kad pirms 61 gada (1949) sākas 42 125 nevainīgu<br />
cilvēku, to vidū 10 000 bērnu un jauniešu, māšu<br />
ar zīdaiņiem uz rokām, vecu un slimu, pat no nāves<br />
gultas izceltu cilvēku izsūtīšana mūža nometināšanai<br />
Sibīrijā. Pēc „Hruščova amnestijas” (1956) atgriežas<br />
tikai 31 600 cilvēku. Kādā Tartu ēkas pagrabā,<br />
veicot remontu, uz sienām atrastas pusizdzisušas,<br />
emocionāli satricinošas liecības, kuras laika posmā<br />
no 1941. līdz 1946. gadam tur atstājuši čekas uz<br />
nāvi notiesāti latvieši. UNESCO Latvijas nacionālā<br />
reģistra ietvaros, vispirms Tukuma „Pils tornī”,<br />
pēc tam Okupācijas muzejā Rīgā iespēja aplūkot<br />
divas no Vjatlaga Sibīrijas izsūtījuma rakstītas (1941)<br />
vēstules uz bērza tāss, Kara muzejā Rīgā – „Latvijas<br />
Centrālās Padomes memorandu (Rīgā, 1944.17.<br />
III), RTMM – Raiņa un Aspazijas savstarpējo saraksti<br />
(1894-1929), bet Enerģētikas muzejā – Eduarda<br />
Krauca fotonegatīvu (uz stikla platēm) kolekciju „Ķeguma<br />
spēkstacijas celtniecība”. Kraucs ir pazīstams<br />
arī kā galvenais Hochfeldas baltiešu bēgļu nometnes<br />
dzīves (Augsburgā) iemūžinātājs (1945-1950). <br />
Kādreizējā LPSR Augstākās padomes sekretāra, pēcāk<br />
LR vēstnieka Krievijā un Lielbritānijā Imanta Daudiša<br />
papīros atrastā Kārļa Ulmaņa ārzemju pase liecina<br />
par pēdējā priekškara prezidenta vēlēšanos nokļūt<br />
Šveicē, ko arī 1940. gadā atbalstījis Maskavai paklausīgās<br />
marionešu valdības vadītājs un Ulmaņa draugs<br />
no studiju laikiem Augusts Kirchenšteins, kurš nosūtījis<br />
lūgumu Latvijas ģenerālkonsulam Šveicē palīdzēt<br />
bijušajam prezidentam iekārtoties cerētajā mītnes<br />
zemē, kur viņš nekad nenokļūst – čeka viņu nogādā<br />
vispirms Iekškrievijā, pēcāk viņa nāves (1942)<br />
vietā Turkmenistānā. Vēsturnieks Kaspars<br />
Kļaviņš, iedziļinoties Francijas Ārlietu ministrijas slepenos<br />
dokumentos par attiecībām ar Baltijas valstīm<br />
(1917-1939), atklājis, ka jau neilgi pēc 1917.<br />
gada boļševiku oktobra coup d’etat Maskava sākusi<br />
kalt plānus par Baltijas valstu neatkarības likvidēšanu,<br />
piem., 1925. gadā Padomju Krievijas vēstniecībai<br />
Rīgā tiek piešķirti 75 000 zelta rubļi (ievērojama<br />
summa tiem laikiem) propagandas vajadzībām. Interesanti,<br />
kādu Krievijas finansējumu šobrīd saņem<br />
dažādie „krievvalodīgo aizstāvji”? – pavīpsnā Dr. Kļaviņš.<br />
Simona Vīzentāla Centra Izraēlas biroja<br />
direktors Efraims Zurofs kritizē LR ārlietu ministra<br />
Māra Riekstiņa komunistu noziegumu pielīdzināšanu<br />
holokaustam. Ministrs šādu Zurofa sāpju svēršanu<br />
savukārt noraida kā amorālu. (re)<br />
L A T V I J Ā : A R S K A T U M Ū S D I E N Ā S –<br />
Apvienības Vienotība dibināšanas kongresā Nacionālajā<br />
teātrī 2010.6.III Anna Žīgure: Vēlēšanas rudenī<br />
būs robežšķirtne, protams, valsts vismaz vārdos<br />
nepazudīs, ne gada laikā, varbūt pat ne 5 gados, bet<br />
tautas dzīvā spēka noasiņošana gan var turpināties<br />
vēl straujāk nekā līdz šim. Tagad, pēc 70 gadiem ir<br />
gandrīz vai tāda pati situācija kā iedomājoties 1940.<br />
gadu, kad Latviju atdeva bez neviena šāviena. Sandra<br />
Kalniete: Es ticu, ka līdz ar „Vienotības” izveidošanos<br />
beidzas postpadomju politikas periods Latvijā un sākas<br />
ceļš uz normālu Eiropas valsti (..) ierosinu apvienot<br />
pilsoniskuma, kultūras un sabiedrisko mediju finansējumu<br />
vienā institūcijā un radīt fondu „Nacionāla<br />
valsts”, kas atbalstītu nacionālās identitātes trīs<br />
vaļus – kultūru un jaunradi, sabiedriskos medijus un<br />
pilsonisko līdzdalību sabiedriskam labumam. Vaira<br />
Vīķe-Freiberga: Šis priekšvēlēšanu laiks nav solo<br />
daiļslidotāju ēra. Latvijai nepieciešama labi saliedēta<br />
hokeja komanda, kas spēj stratēģiski domāt, taktiski<br />
rīkoties, bet galvenais – smagi strādāt un sastrādāties,<br />
lai panāktu uzvaru. Ģirts Valdis Kristovskis: Tā<br />
kā ir bijis līdz šim, tālāk vairs nevar! Nacionālā valsts<br />
ir nozagta, palaista pašplūsmē un kā bārenīti to aplaupa.<br />
Kādam par šo bārenīti ir jāiestājas un jāpalīdz<br />
tai izaugt par Mildu, daiļu kā pirmskara pieclatniekā.<br />
Grupa Prāta vētra liedz Vienotībai lietot mūziķu<br />
vārdu un izmantot reklāmai dziesmas fragmentu<br />
mēs esam un būsim tie labākie – tā grupas menedžere<br />
Aija Auškāpa. Dienas bijušās galvenās<br />
redaktores Sarmītes Ēlertes vadībā nodibinātās (21.<br />
III) [Zigfrīda] Meierovica biedrības mērķis: sabiedrības<br />
aktīva līdzdalība atvērtā un kvalitatīvā valsts politikā,<br />
kas nedrīkst būt šauras politiķu grupiņas nodarbe,<br />
kā līdz šim. Interesants ir pārējo atbalstītāju<br />
kokteilis – Georgs Andrejevs, Eva Birzniece, Alvis Hermanis,<br />
Ojārs Kalniņš, Atis Lejiņš, Ingrīda Meierovica,<br />
59
Change language