Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
kos sarīkojumos 14 deviņās pilsētās (Ņujorkā,<br />
Bostonā, Filadelfijā, Čikāgā, Kalamazū, Mineapolē,<br />
Klīvlandē, Sanfrancisko, Losandželosā),<br />
kur uzstājušies gan ar dzeju, gan stāstot<br />
par Kultūras fondu un atbildot uz jautājumiem.<br />
Birutas Sūrmanes rakstā par šo sarīkojumu<br />
„Lai neviens mūs nesalauž!“ Imants<br />
Ziedonis dēvēts par labieti, nelokāmu latvieti,<br />
kas jau vairākus desmitus gadu savu intelekta<br />
un talanta sveci dedzina ne tikai no<br />
abiem galiem, bet arī no paša vidus, no „dziļām<br />
siržu rētiņām. 15 Imants Ziedonis centies<br />
kliedēt izskanējušo neizpratni, skaidrojot, ka<br />
Latvijas Kultūras fonds nekonkurē ar Latvijas<br />
Tautas fronti savā starpā un, lai arī LKF tika<br />
nodibināts agrāk, tas pilnīgi iekļaujas TF darbībā<br />
un mērķos, tās ietvaros darbojoties kultūras<br />
jautājumos. Uz jautājumu, ko LKF sagaida<br />
no trimdas latviešiem, Imanta Ziedoņa<br />
atbilde ir skarba un lepna – naudu ubagot<br />
LKF nav nācis, ar atpirkšanos naudā vien nav<br />
līdzēts. 16<br />
Par Atmodas laikam raksturīgajiem lūgumiem<br />
trimdas latviešiem pēc finansiālas palīdzības<br />
savu viedokli pauž arī Anšlavs Eglītis:<br />
Vēl atrakstījis kriminālrakstnieks Kolbergs,<br />
kas kļuvis par atjaunotās Latviešu Biedrības<br />
priekšnieku. Biedrība laikam dabūšot atpakaļ<br />
arī savu slaveno Merķeļa ielas namu,<br />
kur šobrīd ietaisījies sarkanarmijas virsnieku<br />
klubs. Viņš arī cerē uz trimdas ziedotājiem<br />
un saka, kurmet no ziedojumiem Ziedoņa<br />
fondam un Tautas frontei jāmaksājot nodevas<br />
krieviem, Latbiedrība esot privātiestāde<br />
un visa nauda un mantas tikšot pašiem.<br />
Viņš visvairāk raizēšoties par jaunatni un vispirms<br />
lūdz pēc elektriska vai motorzāģa, ko<br />
darbināt jauniešu nometnēs. Kolbergs, pēc<br />
romāniem spriežot, ir praktisks cilvēks un<br />
viņa mērķi man likās jēdzīgāki nekā Ziedoņa<br />
priekšlikums pret mērenu samaksu apkopt<br />
trimdas tuvinieku kapu kopiņas un nofotografēt<br />
sirdij mīļas dzimtenes vietas, un celt<br />
Dņepras augštecē Spīdolai pieminekli par<br />
zīmi, ka tur gājis Dzintara ceļš uz Romu. 17<br />
Par viesošanos ASV Imants Ziedonis sniedzis<br />
interviju laikrakstam Dzimtenes Balss, tās<br />
nosaukums – „Sastiķēšanās“, kas labi atspoguļo<br />
Atmodas laika centienus tuvināt nošķirtās<br />
tautas daļas. Ziedoņa pamatsecinājums<br />
14. Skat. atsauksmes rakstos M. Austriņa Laiks 1988,<br />
21; Ilga Dinberga. „Latvijas kultūras atspoguļojums<br />
Bostonā.” Laiks 1989.1.II, 4. lpp.<br />
15. Biruta Sūrmane. „Lai neviens mūs nesalauž!”<br />
Laiks 1989.15.II, 4. lpp.<br />
16. Turpat.<br />
17. Anšlavs Eglītis vēstulē Valentīnam Pelēcim<br />
1989.1.IV. RTMM 554980<br />
par sadarbības iespējām ir: ...tāpat kā mēs,<br />
izrādās, arī viņi strādā tajos pašos virzienos,<br />
jo kultūra jau ir tā pati, cilvēki un vēsturiskie<br />
notikumi arī tie paši, var runāt vienīgi par izvērtes<br />
principiem, taču pagaidām viss notiek<br />
stihiski un neorganizēti. Nav sistēmiskuma<br />
latviskās kultūras savienošanas nolūkos. 18<br />
1989. gada vasarā uz Rietumkrasta XI Dziesmu<br />
svētku Rakstnieku cēlienu Kalifornijā pirmo<br />
reizi ielūgti viesi no Latvijas – rakstnieki<br />
Māra Zālīte, Alberts Bels un Māris Čaklais.<br />
Māra Zālīte teikusi uzrunu, kur uzsvērusi<br />
domu: Mums vēl ir jāpārvar attālumi, kas<br />
radušies pretēji mūsu gribai, mums vēl jāpārvar<br />
neuzticība, kas radusies pretēji mūsu<br />
gribai, un brūces, kas mums visiem ir cirstas,<br />
vēl jāsadziedē. 19 1989. gada žurnālā Karogs,<br />
kura redaktore tolaik ir Māra Zālīte, publicē<br />
ievērojamu skaitu trimdas autoru.<br />
Iespējams, ka svarīgākais šī Dzelzs priekškara<br />
beigu posma notikums ir Vispasaules latviešu<br />
rakstnieku kongress Sagaita. Pasaules latviešu<br />
rakstnieku tikšanās, kas pirmo reiz notiek<br />
Stokholmā 1989. gadā, bet vēl kuplākā<br />
skaitā Rīgā 1990.26.-27.XII. Kā neatsverama<br />
liecība par šī Latvijā notikušā kongresa gaitu,<br />
apspriestajiem jautājumiem, viedokļiem ir<br />
Latvijas Rakstnieku savienības sagatavotais<br />
krājums, kur atšifrētas Sagaitā teiktās runas,<br />
ko magnetofona lentē ierakstīja Latvijas Radio<br />
darbinieki 20 . Andris Kolbergs iepriekšējo<br />
kongresu, kas risinājies Stokholmā 1989.<br />
gadā, salīdzina ar Berlīnes mūra nojaukšanu<br />
21 , savukārt Rīgas kongresa, t.i., Sagaitas<br />
pamatmērķis, kā runu krājuma ievadā raksta<br />
Imants Auziņš, bijis paātrināt trimdas literatūras<br />
bagātības atguvi Latvijā, kā arī palīdzēt<br />
tālumā dzīvojošajiem kolēģiem labāk saprast<br />
Latvijā tapušo literatūru, tautas šodienas situāciju<br />
un vēl kopīgi veicamo, jo galu galā<br />
runa nav tikai par profesiju un aicinājumu,<br />
bet par spēku, bez kura nevienas tautas un<br />
valodas dzīvīgums nav iedomājams. 22<br />
Šis kongress ir svarīgs saskarsmes punkts ar<br />
kopīgas valodas un iespēju meklējumiem,<br />
18. „Sastiķēšanās. Aivara Bērziņa saruna ar Imantu<br />
Ziedoni.” Dzimtenes Balss. 1989, 9:7.<br />
19. Māra Zālīte. „Viena mēle, viena dvēs’le, viena<br />
zeme mūsu! Uzruna Rietumkrasta XI Dziesmu<br />
svētkos 1989. gada 4. jūlijā Longbīčā, Kalifornijā.”<br />
No:Kas ticībā sēts. Runas un raksti Latvijas Atmodai.<br />
1979.-1997. Rīga: Karogs, 1997. 164. lpp.<br />
20. Sagaita. Pasaules latviešu rakstnieku tikšanās<br />
1990. gada 26. un 27. decembrī. Redaktors Alberts<br />
Ločmelis. Rīga: Rakstnieks, 1991. 143. lpp.<br />
21. Turpat, 59. lpp.<br />
22. Turpat, 4. lpp.<br />
19
Change language