Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
TAS LETU KAROGS IR PATIES<br />
DIVI APSKATI PAR VIENU GRĀMATU<br />
Anna Velēda Žīgure. Viņi. Ceļā.<br />
Rīgā: Jumava, 2009. 227 lpp.<br />
2009.16.XII Okupācijas muzejā notika Annas<br />
Žīgures grāmatas atvēršana. Nozīmīgi sarīkojumā<br />
man likās Žīgures vārdi par vēlēšanos<br />
ar savu grāmatu vienot mūsu tautu.<br />
Grāmatas ievadā savukārt vēstīts, ka tā veltīta<br />
tiem latviešiem, kas bija spiesti pamest<br />
savas <strong>mājas</strong> un tiem, kas palika, turpat pieminot<br />
Anšlava Eglīša vārdus no romāna Laimīgie:<br />
Kas notiks, ja kādreiz šīs abas puses<br />
satiksies – emigranti, dzimtenē palikušie un<br />
Krievzemē izkaisītie? Vai tie vispār vairs spēs<br />
saprasties un sadzīvot? Vai arī vajadzēs nākt<br />
jaunām paaudzēm, lai atkal izveidotos tauta,<br />
kas vienādi vērtē, domā un jūt. (..)<br />
Mūsu neatkarīgā valsts savā ziņā turpinājās<br />
bēgļu nometnēs Vācijas rietumos un arī<br />
Zviedrijā (..) bēgļiem netika atņemtas tautai<br />
nozīmīgas vērtības un simboli – karogs, ģerbonis,<br />
himna, kas Latvijā atgriezās tikai 1989.<br />
gada martā.<br />
Žīgure izmantojusi autentiskus materiālus –<br />
dienasgrāmatas un vēstules, atmiņu stāstu<br />
fragmentus un pašas rakstītas nodaļas, balstoties<br />
uz dzirdēto un lasīto, arī citātus no<br />
tolaik aktuāliem latviešu laikrakstiem. Viņa<br />
centusies tēlot vienkāršu cilvēku pieredzi un<br />
ņēmusi vērā faktu, ka daudzi vēlējušies palikt<br />
anonīmi.<br />
Kā zināms, tikai pēdējos 20 gados iedzīvotājiem<br />
Latvijā bijis iespējams sadarboties un<br />
brīvi apmainīties domām ar latviešiem ārzemēs.<br />
Pavisam nesen pati varēju konstatēt, ka<br />
Latvijā ir ļaudis, kuri joprojām bēgļu likteni<br />
uztver tā, kā to sludināja okupācijas režīms,<br />
proti, bēgļi ir fašisti, buržuji vai, labākā<br />
gadījumā, labuma meklētāji. Anna Žīgure<br />
sniedz dzimtenes iedzīvotājiem informāciju<br />
par bēgļu īstenību, kas bieži vien var būt nezināma<br />
arī ārzemju latviešiem, jo, nokļūstot<br />
dažādās vietās, notikumi bija ļoti atšķirīgi.<br />
Tagad integrācijas un savstarpējas izpratnes<br />
procesus starp Latviju un ārzemēm, protams,<br />
veicina apciemojumi, pārcelšanās no Latvijas<br />
uz ārzemēm un ārzemju latviešu atgriešanās<br />
dzimtenē, arī publikācijas, kuras lasa<br />
gan dzimtenē, gan ārzemēs, piemēram, laikraksts<br />
Brīvā Latvija un rakstu krājums Jaunā<br />
Gaita, arī Akadēmiskā Dzīve, kas ārzemēs iznākusi<br />
kopš 1958. gada, bet no 2006. gada<br />
sadarbojas ar Latvijas U. akadēmisko apgādu<br />
62<br />
(ADz pārstāvji un atbalstītāji atrodas Austrālijā,<br />
ASV, Kanādā, Zviedrijā). Ļoti informatīvi<br />
ir Evas Eglājas-Kristsones raksti (JG254-261)<br />
par sadarbības šķēršļiem starp Latviju un<br />
trimdu nesenajā pagātnē.<br />
Viens no runātājiem grāmatas atvēršanas sarīkojumā<br />
bija vēsturnieks Dr. Kārlis Kangeris,<br />
kurš Žīgures grāmatas pēcvārdā dod pārskatu<br />
par vācu bēgļu evakuācijas plāniem, kas<br />
austrumu frontei strauji tuvojoties, nav tikuši<br />
īstenoti. Kaut bēgšanas motīvi bija ļoti dažādi,<br />
Kangera uzskatā bēgļi savā pašuztverē<br />
bēga no komunisma. Vācieši savukārt bija<br />
pozitīvi iepretim „cilvēku materiāla” pārsūtīšanai<br />
uz Vāciju darbaspēkam. Evakuējamos<br />
baltiešus sadalīja trīs grupās: personās (ar<br />
ģimenes piederīgajiem), kuras vācu vadībai<br />
likās uzticamas, arodu speciālistos un vācu<br />
militārajās vienībās iesaistīto personu piederīgajos.<br />
Kad Sarkanarmija tuvojās Latvijai,<br />
ģenerālinspektors Bangerskis lūdzis Himleram,<br />
lai tiesības evakuēties tiktu dotas visiem<br />
iedzīvotājiem, kas to vēlas. Tika saņemta pozitīva<br />
atbilde attiecībā uz personām, kas bija<br />
bijušas lojālas pret Vāciju. Bet 1944.29.IX visus<br />
evakuācijas ierobežojumus likvidēja. Kad<br />
Vācija kapitulēja, Rietumu sabiedroto okupācijas<br />
zonās atradās 120 000 personu, galvenokārt<br />
no Rīgas u.c. Latvijas pilsētām. Maz<br />
pārstāvēti bija lauksaimniecībā nodarbinātie<br />
un Latgales iedzīvotāji. Rietumos bija nonākuši<br />
50% no akadēmiski izglītotajiem iedzīvotājiem<br />
(219-227).<br />
Atšķirībā no Kangera lietišķās informācijas,<br />
Žīgure koncentrējas uz bēgļu jūtām un pārdzīvojumiem,<br />
dzimtenes atstāšanas laikā un<br />
neilgi pēc tam. Sarīkojumā tika darīts zināms,<br />
ka Žīgure gatavojas rakstīt vēl vienu grāmatu<br />
– par dzīvi Vācijas bēgļu nometnēs.<br />
Zināma noskaņa, kara beigām tuvojoties, atspoguļota<br />
izvilkumos no Cīņas (1944.15.I.-<br />
1945.12.V) un Tēvijas (1944.20.VI-10.XII),<br />
kas ideoloģiski pārstāvēja pretējās puses.<br />
Veiksmīgi izvēlētie citāti – par Jelgavas krišanu,<br />
Sarkanarmijas panākumiem, precību kāriem<br />
Kurzemes zēniem, operas uzvedumiem<br />
Rīgā u.c. – pietuvina lasītāju daudzveidīgajai<br />
īstenībai.<br />
Literāras dabas vēstījumos, kur atspoguļoti<br />
atsevišķu cilvēku likteņi, dominē sarunvalodas<br />
stils un nereti parādās vārdi, kas atbilst<br />
bērna valodai vai pieaugušo valodai, runājot<br />
ar bērniem. Tur tēlota bērna pieredze, atstājot<br />
<strong>mājas</strong>, mirstoša karavīra izjūtas slimnīcā,<br />
apjukums, atrodoties svešā zemē, un atutošana,<br />
ierodoties Vācijā. Plašāki attēlota Dundagas<br />
skolas pārziņa nespēja atstāt savus
Change language