Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Vīķes-Freibergas gadiem<br />
Latvijas varas virtuvē<br />
un arī laika periodam<br />
pirms tam –<br />
Va(i)ras virtuve. Autori<br />
sola, ka grāmatā var<br />
iepazīt līdz šim nezināmo<br />
Vairu Vīķi-Freibergu,<br />
kas varas virtuvē<br />
devās ļoti labprātīgi,<br />
mērķtiecīgi un ap-<br />
Diriģents Andris Nelsons<br />
rēķināti, lai pēc iekļūšanas<br />
tajā nekavējoties<br />
ķertos pie lielā katla. Savukārt Vaira<br />
Vīķe-Freiberga izdevusi grāmatu Kultūra un latvietība,<br />
ko veido gadu desmitu laikā uzkrātās pārdomas,<br />
pie kurām VV-F atgriezusies pēdējā gada laikā<br />
un ietvērusi tās esejās. Radiožurnāliste Baiba<br />
Šāberte nav baidījusies ķerties klāt vienai no Latvijas<br />
vēstures problēmām un izdevusi grāmatu par holokausta<br />
sakarā daudzināto lidotāju Herbertu Cukuru<br />
- ‘Ļaujiet man runāt!’ Herberts Cukurs, apkopojot<br />
visu līdz šim par Cukuru rakstīto, liecināto, piepulcējot<br />
klāt savus komentārus, secinājumus un papildinot<br />
visu ar viedokļiem par latviešu–ebreju attiecībām.<br />
TULKOJUMI. Igaunijas prezidents Tomass Hendriks<br />
Ilvess grāmatā Atvērtā pasaule un nacionālās vērtības<br />
apskata Igaunijas valsts eksistences pamatus –<br />
pagātni, šodienu un nākotni, savu pieredzi ārpolitikā,<br />
NATO un pasaules problēmas kontekstā ar Igauniju.<br />
Latviešu valodā izdevumu bagātina gandrīz 200<br />
fotogrāfijas, kā arī prezidentūras laikā teiktās spilgtākās<br />
domas. Latviešu lasītāju neatstās vienaldzīgu<br />
prezidenta asie izteikumi un trāpīgie vērojumi par<br />
mazas valsts problēmām, atrodoties kaimiņos nedemokrātiskai<br />
lielvalstij, par padomju mantojuma hameleonismu,<br />
streiku būtību, veiksmīgajām un neveiksmīgajām<br />
valstīm. (vg)<br />
M Ū Z I K A – Pērngad maijā skatītājiem ne tikai Latvijā,<br />
bet arī 39 citās valstīs ap 600 kinoteātros bija iespēja<br />
redzēt un dzirdēt mecosoprānu Elīnu Garanču<br />
Rosīni operā La Cenerentola (Pelnrušķīte). Aizvadītajā<br />
sezonā (2010.16.I) slaveno operdziedātāju varēja<br />
vērot Bizē Karmenas tiešraidē, bet pirms tam<br />
(2009.7.XI) – Andri Nelsonu, diriģējot Pučīni operu<br />
Turandota. Gaidāmajā<br />
sezonā Ņujorkas<br />
Metropolitēna operā<br />
Aleksandrs Antoņenko<br />
dziedās Dmitrija<br />
lomu Modesta Musorgska<br />
operā Boriss<br />
Godunovs, kas arī tikšot<br />
translēta pasaules<br />
kinoteātros, bet<br />
Garanča dziedās Karmenas<br />
lomu (9 reizes),<br />
Maija Kovaļevska savukārt<br />
būs Mīmi un Kristīne Opolais – Mizete Pučīni<br />
La Bohème. Bez tam Nelsona vadībā skanēs Čaikovska<br />
Pīķa dāma. Žurnālā The Opera News<br />
(2010,1) – ar Garančas attēlu uz vāka – kritiķis Hōls<br />
(George Hall) devis rakstu „Gipsy in Her Soul” (Čigāniete<br />
ir viņas dvēselē). Marta sākumā Latvijas<br />
Nacionālā simfoniskā orķestra diriģents Šišons (Karel<br />
Mark Chichon) turpina popularizēt mūsu simfonisko<br />
mūziku, iekļaudams programmā Boloņas (Bologna)<br />
Manconi teātrī Emīla Dārziņa Melanholisko valsi.<br />
14.III basbaritons Egīls Siliņš Vīnes Tautas<br />
operā (Volksoper) redzams Žermona lomā Verdī La<br />
Traviata, bet 19. un 28.III Bastīlijas operā Parīzē Votāna<br />
lomā Vāgnera Das Rheingold (Reinas zelts). <br />
Kokneses Fonds sadarbībā ar jauniešu kori Balsis un<br />
Latvijas TV izdevis CD/DVD Ceļamaize ar dziesmām,<br />
kas pēckara trimdiniekiem stiprinājušas latvietību cerībā,<br />
ka arī šodien tās palīdzēs visiem latviešiem, neatkarīgi<br />
no dzīves vietas, izjust saikni ar Latviju, vairot<br />
patriotisko vērtību veidošanos un stabilizēšanu. Nenoliedzami<br />
skaistas, patriotiskas dziesmas! Gan jāpiebilst,<br />
ka daudzas no minētajām Vācijas bēgļu nometnēs<br />
un krietnu laiku pēc Lielās izklīšanas neeksistēja.<br />
RLB (17.II) Andrejs Jansons diriģē LNO<br />
orķestri, arī savu Ņujorkas Latviešu kori, kas kopā ar<br />
jauniešu kori Balsis un Mūzikas akadēmijas kori atskaņo<br />
Viktora Baštika kompozīcijas. Grupas<br />
Labvēlīgais tips solists Andris Freidenfelds par jauno<br />
populāro dziesmu „Čiekurs – egles dēls”: slavinājums<br />
mūsu zemes bagātības pamatelementam – čiekuram,<br />
pamatīgi apšaubot lāču, vilku, lapsu u.c. zvēru<br />
kundzību. Tās ir šaubas arī par cilvēku kā t.s. „radības<br />
kroni”. (re) (um)
Change language