Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Laba daļa no antoloģijā iespiestajiem dzejoļiem<br />
sasaucas ar Andreja Eglīša apokaliptisko<br />
saucienu uz debesīm: Dievs, Tava zeme deg!<br />
Dažādi modulēts šis cri de coeur atbalsojas<br />
daudzu dzejnieku vārsmās, īpaši izteikti vecākās<br />
trimdas paaudzes žēlabās par latviešu<br />
tautai nodarīto pārestību. Pēteris Ērmanis<br />
kļūst visai patriotisks un aktuāls savā dzejolī<br />
„Tautas likteņi”: Lāsts jānes latviešiem. Cieš<br />
daļa jūgā smagā. Klīst citi svešumā (..) sirds<br />
spītā sauc: Vēl celsim / mēs dzīvi sagrauto,<br />
mēs zelsim, zelsim, zelsim!” (124). Elza Ķezbere<br />
nav mazāk aizrauta patriotiskā patosā:<br />
Latvija, šī tava diena! ... / latvju zeme, latvju<br />
gars! (303).<br />
Dzimtenes zaudēšana bija traumatiska<br />
un, protams, rezonē<br />
gandrīz viscaur latviešu vārsmās.<br />
Taču ir arī izņēmumi, it sevišķi<br />
attālinoties laikā un telpā no Eiropas<br />
kataklizmām. Tādu ir padaudz<br />
un dažādi, piemēram, Juris<br />
Kronbergs – dzimis Stokholmā,<br />
daudz publicējies, vismaz<br />
divvalodnieks, godalgots, braukā<br />
pa pasauli, uzsūkdams un<br />
baudīdams dažādas kultūras –<br />
varētu būt mūsu enfant terrible,<br />
deklarējot it nonšalanti un<br />
bez izteiktas nožēlas vai vainas<br />
apziņas: Ar latvietību nenodarbojos<br />
(289). Citviet Pāvils Johansons<br />
savā nepiederībā jūtas privilēģēts,<br />
atraudamies no patriotiskās<br />
ieslēgtības: mūsu šodiena<br />
guļ kā laipa / starp divām ellēm<br />
– / abās pusēs laizām / asimilācijas saldo medu<br />
(194). Astrīdes Ivaskas dzīves biedrs, igauņu<br />
dzejnieks un kultūras vēstnieks Ivars Ivasks,<br />
Latvijā audzis un skolots, rapsodiski gavilē:<br />
...beidzies karš. / Bez dzimtenes tu apkārt<br />
klīsti, tik rietumos stāv pasaule vēl vaļā (skat.<br />
Astrīde Ivaska. Dzeja un atdzeja: 400). Gunars<br />
Saliņš apmežo Ņujorku par godu Dzintara<br />
Soduma atbraukšanai no Zviedrijas uz ASV.<br />
Dzejnieka paša viesošanās Rīgā ir izteikta drūmos<br />
toņos, taču ar apziņu, ka viņa sūtība nav<br />
beigusies: Pa Rīgas ielām skrien suns, / krieviski<br />
riedams – / bet Tev tur vēl dziedams, / Tev<br />
tur vēl šis tas / latviski dziedams (450).<br />
Daudz kas paliek no antoloģijā iespiestā nepieminēts,<br />
taču to ietvert vispārinājumos būtu<br />
grūti un nelietderīgi, jo apskatāmais ir daudzšķautnains<br />
un niansēts. Atliek tikai atsaukties<br />
uz profesores Kursītes mudinājumu lasīt un<br />
nākt pie pašatklāsmes, kas droši vien ir vienīgais<br />
pieņemamais veids, kā tuvoties dzejai.<br />
Juris Silenieks<br />
ZENTA MAURIŅA UNGĀRISKI<br />
Rietumungārijas pilsētā Sombathejā izdots<br />
rakstnieces, filozofes un kultūras darbinieces<br />
Zentas Mauriņas (1897-1978) eseju krājums<br />
ungāru un paralēli latviešu valodā Zenta<br />
Mauriņa élete és esszéi / Zenta Mauriņa<br />
– viņas dzīve un esejas. Tas izdots grāmatu<br />
sērijā Folia Baltica, kuras izveidotājs ir somugru<br />
valodu profesors Jānošs Pustai (Pusztay<br />
János). Darba ievadā Rietumungārijas<br />
U. (NYME SEK) latviešu valodas lektores (šo<br />
rindiņu rakstītājas) apjomīgs vēstījums par<br />
autores dzīvi un daiļradi, kā arī bibliogrāfiskie<br />
dati. Tulkotāji – NYME SEK Filoloģijas<br />
fakultātes Urālistikas katedras<br />
un Budapeštas Etveša Lorānda<br />
(ELTE) Universitātes Austrumslāvu<br />
un baltu filoloģijas nodaļas<br />
studenti kopā ar lektori – esejas<br />
jaunajam krājumam izvēlējušies<br />
no trim Mauriņas latviski<br />
izdotajām grāmatām: Iedrīkstēties<br />
ir skaisti (Astras apgāds,<br />
1958), Apnicība un steiga (Grāmatu<br />
Draugs, 1962) un Dzīves<br />
jēgu meklējot (Grāmatu Draugs,<br />
1973). NYME SEK Filoloģijas fakultātes<br />
Urālistikas katedra, kas<br />
ir eseju krājuma izdevējs, cieši<br />
sadarbojas un konsultējas ar<br />
Mauriņas latviešu valodā atstātā<br />
literārā mantojuma pārvaldītāju,<br />
Zviedrijā dzīvojošo tautieti<br />
un atmiņu grāmatas par Zentu<br />
Mauriņu autori Ireni Mellis. Tieši<br />
viņa veselus 32 gadus bija rakstnieces palīdze<br />
un sekretāre.<br />
Zentas Mauriņas grāmatas tulkotas vācu,<br />
angļu, krievu, zviedru, somu, dāņu, itāļu, nīderlandiešu,<br />
pat japāņu un tagad arī ungāru<br />
valodā. Jāpiebilst, ka pirms gada Latvijas<br />
Republikas proklamēšanas 90. gadskārtā<br />
Rietumungārijas U. mācībspēki atdzejoja un<br />
izdeva Latvijas Rakstnieku savienības biedra,<br />
Liepājas dzejnieka un publicista Modra<br />
Zihmaņa bilingvālu lirikas krājumu Vēstules<br />
Margrietiņai / Levelek Margarétához (skat.<br />
JG257:49).<br />
Lāsma Ģibiete<br />
Lāsma Ģibiete ir Rietumungārijas U. Filoloģijas fakultātes<br />
(NYME SEK, Interkulturális Tanumányok Interzete)<br />
Urālistikas katedras (Uralisztika Tanszek) lektore.<br />
Publikācijas Karogā, ¼ satori, Liepājas Radošo literātu<br />
apvienības žurnālā Helikons u.c.<br />
71
Change language