Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
pret katoļiem, baidīdamies, ka viņiem varētu<br />
nākt atbalsts no ārpuses. Neraugoties uz<br />
to, 15. augusta Dievmātes Marijas Debesbraukšanas<br />
diena arī padomju varas gados<br />
turpināja pulcēt ticīgos no visas apkārtnes.<br />
Pat visdrūmākajā apspiešanas laikā sanāca<br />
10 000 līdz 12 000 cilvēku, viņu vidū arī<br />
garīdznieki – par spīti tam, ka varas orgāni<br />
aizliedza taksometriem braukt uz Aglonu<br />
no Rēzeknes un Daugavpils, kolhozu un sovhozu<br />
direktori noliedza lietot transporta līdzekļus<br />
un milicija vairākkārtīgi apstādināja<br />
privātmašīnas, lai it kā pārbaudītu drošību<br />
un braukšanas tiesības. 1960. gadā režīma<br />
varasvīri pat iznīcināja klostera bibliotēku<br />
un nodeva ēku vietējiem strādniekiem, kas<br />
augšstāvā esot turējuši lopus.<br />
Kopš neatkarības atgūšanas Aglonas vēsture<br />
1993. gada septembrī vaiņagojas ar pāvesta<br />
Jāņa Pāvila II apciemojumu, kad viņa vadītajā<br />
dievkalpojumā tiešu dalību ņem 200 000<br />
cilvēku. Liels skaits to noskatās arī TV pārraidē.<br />
Sākumā pāvests runājis latviski (ar ļoti<br />
labu izrunu), iestarpinot arī uzrunas krievu<br />
un poļu valodā. Tāpat kā pavēsts pats, mazā<br />
bazilika Latgales nomalē palīdzēja gāzt milzīgo<br />
Maskavas impēriju, kas nežēloja ne līdzekļus,<br />
ne arī dzīvības, sludinot savu ticību<br />
– tā savu grāmatu nobeidz Latkovskis.<br />
Juris Vīksniņš<br />
Ekonomikas zinātņu doktors, Juris Vīksniņš, daudzu<br />
publikāciju autors savā specialitātē, ir profesors<br />
Džordžtaunas U. (Georgetown U.) ASV galvaspilsētā<br />
Vašingtonā.<br />
TAUTAS MĀKSLA<br />
20. GS. OTRĀ PUSĒ<br />
Tautas lietišķā māksla Latvijā. Šodiena.<br />
Pieredze. Rītdiena. Sastād. Ilze Ziņģīte.<br />
Latvijas Nacionālā Vēstures muzeja raksti<br />
Nr.15. Rīgā: LNVM, 2008 [faktiski 2009].<br />
129 lpp.<br />
Aplūkojamā rakstu krājuma pamatā ir LNVM<br />
rīkotajā konferencē (2007.XII) ar tādu pašu<br />
nosaukumu nolasītie referāti. Konferences<br />
laikā bija skatāma arī tautas lietišķās mākslas<br />
izstāde – no 20. gs. 40. gadu otrās puses līdz<br />
mūsdienām. Tautas lietišķā māksla nav izolēta<br />
no tā vai cita laikmeta notikumiem. Katrs<br />
laika posms atstāj tam raksturīgas pēdas. Izņēmums<br />
nav arī 20. gadsimta otrā puse. Šajā<br />
74<br />
laikā tautas lietišķā māksla piedzīvoja radošu<br />
pacēlumu un sabiedrības uzmanību. Tā<br />
bija viena no retajām iespējām nest latvietības<br />
ideju padomju varas laikā. Savukārt pēc<br />
valstiskās neatkarības atgūšanas 1991. gadā<br />
bija jāmeklē jauna motivācija – priekšvārdā<br />
raksta LNVM direktors Dr. hist. Arnis Radiņš.<br />
LZA īstenais loceklis etnogrāfs Saulvedis<br />
Cimmermanis apcer zinātnieku devumu etnogrāfijas<br />
un tautas lietišķās mākslas izpētē<br />
un popularizēšanā, lielu vietu ierādot dokumentālajiem<br />
avotiem kopš 17. gs. un jo sevišķi<br />
Edvarda Paegles un 20. gs. 20.-30. gadu<br />
zinātnieku ieguldījumam. Pirmo reizi rakstītajos<br />
avotos par latviešu lietišķo mākslu uzzinām<br />
no Šveices mākslinieka Johana Rūdolfa<br />
Sturna 1661. gada pavasara skicēm, bet 18.-<br />
19. gadsimtā no Johana Kristofa Broces, Augusta<br />
Pecolda u.c. zīmējumiem un dažādiem<br />
pierakstiem. Runājot par 20. gs. 20.-40. gadiem,<br />
viņš īpaši atzīmē žurnāla Latvijas Saule<br />
lielo ieguldījumu tautas mākslas pētniecībā<br />
un popularizācijā, Paula Kundziņa vadītajām<br />
LU Arhitektūras fakultātes studentu vasaras<br />
praksēm, kurās tika vākti materiāli par tautas<br />
celtniecības būvēm un citiem pētniecības<br />
veidiem. Tālākajā stāstījumā Cimmermanis<br />
lielu vērību velta savas paaudzes devumam<br />
tautas mākslas saglabāšanā un pētniecībā –<br />
par Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja papildinājumiem<br />
pēc kara, par LZA rīkotajām etnogrāfiskajām<br />
ekspedīcijām, par trīssējumu<br />
Latviešu tautas māksla XIX-XX gs. (1961-<br />
1967). Pētnieks arī atzīmē tautas daiļamata<br />
meistaru un tautas lietišķo mākslas pulciņu<br />
lielo lomu zināšanu tālākattīstībā.<br />
Savukārt LNVM Etnogrāfijas nodaļas vadītāja<br />
un šī krājuma sastādītāja Ilze Ziņģīte iepazīstina<br />
ar muzeja etnogrāfijas un tautas<br />
lietišķās mākslas kolekciju: Ne vienmēr var<br />
noteikt robežu starp tradicionālā dzīvesveida<br />
liecībām un tautas lietišķo mākslu. Daļa<br />
priekšmetu vienlaikus atbilst abām jomām.<br />
(..) Tam par iemeslu ir tautas lietišķās mākslas<br />
būtība, kas lielā mērā sakņojas tradicionālajā<br />
dzīvesziņā un iekļaujas tradicionālajā<br />
dzīvesveidā. Vai kādā no Latvijas novadiem<br />
mūsdienās adīti cimdi būtu vērtējami kā etnogrāfisks<br />
priekšmets, vai kā tautas lietišķā<br />
māksla? (..) Darināšanas laiks ne vienmēr<br />
var izšķirt šo jautājumu. Tradicionālās kultūras<br />
vērtības laika gaitā mainījās vienmēr. To<br />
sekmēja klāt nākusī informācija un iespējas.<br />
Tautas lietišķā māksla līdz mūsdienām ir spējusi<br />
pastāvēt un mainīties, daļēji saglabājot<br />
autentiskas vērtības, daļēji atsaucoties laikmeta<br />
aktualitātēm.<br />
Īpaši gribas izcelt Dr. hist. Aijas Jansones referātu<br />
par tautas mākslas virzību 20. gs. otrajā
Change language