Ventspils pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

Ventspils pilsētas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumib) visām ēkām var izmantot jumta logu virsbūves ar divslīpju jumtu; ēkām ar stāviem jumtiemieteicams izmantot jumta logu virsbūves ar lēzenu vai stāvu vienslīpnes jumtu ar kritumu uzfasādes pusi,c) vienas jumta logu virsbūves platums nedrīkst pārsniegt divkāršu fasādē esošu logu platumu.Ja virsbūves platums pārsniedz fasādē esoša loga un tā apmales platumu, virsbūvei atļautitikai divslīpju jumti,d) jumta logu virsbūvēs logi drīkst būt tikai zemāki un šaurāki par ēkas stāva (vairākstāvuapbūvē- augšējā stāva) logiem,e) jumta logu virsbūvju kopējais platums nedrīkst būt lielāks par trešdaļu jumta platuma unkopējais aizņemtais jumta laukums nedrīkst būt lielāks par trešdaļu no jumta virsmas,f) jumta logu virsbūvju sienu un jumtu materiāliem un krāsojuma toņiem jāatbilst ēkas fasādēsun jumtā lietotajiem materiāliem un to toņiem. Aizliegts lietot kontrastējošus, spīdīgus unatstarojošus materiālus un krāsas,g) jumta virsbūvju skaits vienā rindā nevar pārsniegt logu skaitu atbilstošajā ēkas fasādē.(10) Jumta virsbūves tehnisko iekārtu izvietošanai pieļaujamas izņēmuma gadījumos, ja nav iespējamstehniskās iekārtas izvietot ēkas apjomā vai bēniņos. Jumta virsbūves jāizveido arhitektoniskinoformētas, pieskaņotas ēkas arhitektūrai un jumta kompozīcijai, atbilstoši 6.2.4(9) punktā noteiktajāmjumta logu virsbūvju prasībām. Tehniski nepieciešamās jumta virsbūves (liftu tehnisko telpu,vēdināšanas iekārtu virsbūves u.c.) un dūmeņi jāveido tā, ka tie harmoniski iekļaujas tradicionālajā jumtuainavā un pēc iespējas mazāk uztverami no publiskās ārtelpas.(11) Vēsturisku ēku dūmeņiem (skursteņiem) virs jumta plaknes pieļaujama apmetuma apdare vaineapmests ķieģeļu mūris, augšgalu veidojot katrai ēkai stilistiski un vēsturiski atbilstošu (paplašinātu,profilētu u.tml.).(12) Metāla dūmeņus un vēdināšanas izvadus virs jumta plaknes atļauts būvēt tikai izņēmumagadījumos, ja tie nemazina kultūrvēsturiskās vides kvalitāti un ievērojot punkta 6.2.4.(10) un PAUprasības.(13) Jaunbūvēm dūmeņu un vēdvadu daļas virs jumta plaknes aizliegts izgatavot no spožiem,atstarojošiem vai intensīvos toņos krāsotiem materiāliem.(14) Jebkura tipa antenas uz jumtiem izvietojamas šo Apbūves noteikumu noteiktā kārtībā tā, lai tās pēciespējas mazāk eksponētos publiskajā ārtelpā.(15) Tehniskās iekārtas, kas izvietotas jumtu ainavā atbilstoši šiem noteikumiem, krāsojamas tādā pašākrāsā kā ēkas jumts vai jumta izbūvēm pieskaņotam toni, atbilstoši Ēkas krāsu pasē noteiktajam krāsastonim.6.2.5. Īpašie noteikumi jaunbūvēm(1) Jebkurai jaunbūvei ir harmoniski jāiekļaujas vēsturiskajā apbūvē un pilsētvidē.(2) Ja jaunbūve atrodas no publiskās ārtelpas uztveramā ainaviskā kopumā un kontekstā ar esošupilsētvides kultūrvēsturisko vērtību veidojošu apbūvi (ielu stūra, perspektīvā skata, laukuma, publiskipieejama pagalma u.c. telpiskā kontekstā), būvprojekta skiču projekta izstrādes gaitā tās mēroga rādītājiun apjoma arhitektoniskais veidols ir jādetalizē un jāvizualizē, pirms skiču projekta izstrādes veicotkultūrvēsturiskās vides telpisko analīzi (vidējais ielas frontes apbūves augstums, pārskatāmās zonasapbūves mērogs, jumtu formas u.c.). Atbilstoši konkrētās pilsētas ainavas nozīmīgumamkultūrvēsturiskā un pilsētvides kontekstā, APN Plānošanas un arhitektūras uzdevumā nosaka veicamāskultūrvēsturiskās vides telpiskas analīzes apjomu un saturu.(3) Izvēloties jaunbūvju apjomu, mērogu, jumta formas un ielas fasāžu kompozīcijas ritmu un apdareskonceptuālo risinājumu, jāievērtē šādi kultūrvēsturiskās vides raksturojumi:a) atrašanās vieta un svarīgākie aizsargājamās apbūves elementi noteiktā ielu un laukumu telpā,b) vizuālā kontekstā uztveramās apkārtējās apbūves mērogs, struktūra, apjomu kompozīcija unritms, ārējās apdares materiāli, tonalitāte un izpildījums,c) konkrētās vietas plānojuma (zemes gabalu) struktūras un telpiskuma attīstībaslikumsakarības,d) kokaugu esamība, to ainaviskā un dendroloģiskā vērtība;APN 106