Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas

Irēne AvenaLITERATŪRA UN POLITIKADace Lūse ir profesore Latvijas UniversitātesFiloloģijas fakultātē, kur viņa māca latviešuliteratūras vēsturi un teoriju un kur sešusgadus bijusi fakultātes dekāne. Par viņaskā literatūras pētnieces ievirzi liecina turpattrīsdesmit publikāciju par Augustu Saulieti,Andrievu Niedru, Jāni Veseli, Albertu Beluu.c. zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos.Īpaši jāatzīmē viņas interese par trimdasprozu, kuras izpētei un analīzei veltītasčetras publikācijas. Cita starpā, Dace Lūse arīrediģējusi literāta un dzejnieka Jāņa KrēsliņaRakstu trīs sējumus, kas nesen iznākušiValtera un Rapas apgādā (skat. JG241:8-11;249:21-25; 257:21-24). Ievērību izpelnījusiesarī Daces Lūses kritika Dienā (2008.27.XII)par Ingas Ābeles jaunāko grāmatu Paisums(2008), kas izraisījusi veselīgu polemiku.Profesore Lūse laikrakstā Diena (2008.11.VI) intervijā ar Zani Radzobi liecina, ka viņasavu ievērojamo darbu par 20. gadsimta latviešuliteratūru un vēsturi* sarakstījusi gluživienkārši tādēļ, ka, mācot savus studentus,pārliecinājusies par studentu pilnīgo neziņuun nespēju orientēties Latvijas vēsturē. Parotru ieganstu grāmatas radīšanai var minētprofesores neapmierinātību ar virzienu,kādu ņēmusi latviešu šīsdienas literatūra, itsevišķi proza: Galu galā, ir aizmirsts rakstniekavirsuzdevums – viņi taču būtībā uzturvalsts ideoloģisko saturu. Pēc Lūses domām,rakstnieki maļas pa saviem fizioloģiskiemstāvokļiem – ko ēda, kā jutās, vai bija erekcija,bet neķeras klāt cilvēkam kā intelektuālai,domājošai būtnei. (..) Tāpēc jau nav kobrīnīties, ka jaunā paaudze ir ciniska, viņiemnav izveidots skatījums uz pasauli. Un arī tāir valsts politika – nemācīt Latvijas vēsturi. Irdaudz atrunu - kam mums vajadzīgas ciešanas,skatīsimies uz priekšu. Audzinām tikaipragmatiski domājošus cilvēkus, kas apmierinasavas fizioloģiskās funkcijas. Bet, galvenais,mazizglītotus, lai ar viņiem var vieglimanipulēt.... Šie skarbie vārdi nepārprotamiliecina par Daces Lūses bezbailīgo cīnītājasgaru un motivāciju kaut ko darīt šīs lietaslabā.Rezultātā radies monumentāls darbs, kasaptver vairāk kā veselu gadu simtu un savāapjomā līdzinās tādiem trimdā publicētiemkapitāldarbiem kā Rolfa Ekmaņa LatvianLiterature under the Soviets, 1940-1975(1978) un Jura Rozīša Displaced Literature.Images of Time and Space in Latvian NovelsDepicting the First Years of the LatvianPostwar Exile (2005). Bet tur arī līdzībabeidzas. Jo abu minēto autoru grāmatasraksturo stingra akadēmiska disciplīna unobjektivitāte, kamēr Lūse savu darbu rakstījusiar dedzīgu mērķtiecību un misijas apziņu,gandrīz var teikt ar savām ‘sirds asinīm’.Viņai grūti apspiest savas izcilās pedagoģesUz vāka 1. maija (1940) demonstrācija Sēlpilī;rakstnieks Edvarts Virza 30. gadu beigās; rakstnieceTirzmaliete (labā pusē) 19. gs. 90. gados;Landesvēra karaspēka parāde Rīgā (1919.V)* Latviešu literatūra un 20. gadsimta politiskās kolīzijas.Rīgā: Valters un Rapa, 2008.Mākslas vēsturniece Irēne Avena daudzus gadus vadaŅujorkas Frika (Frick) Mākslas muzeja bibliotēkas uzziņunodaļu un līdztekus ir Radio Brīvā Eiropa ārštatadarbiniece. Viņas sacerētie un ierunātie raidgabali (arpseidonīmu Viviana Brauna) skan ēterā no 1975. līdzpat 90.gadu pirmajai pusei.12