no ekspertu skatījuma. Kā viens no dziedātājamvaru teikt, ka Garīgajā koncertā piesirds sevišķi gāja Okolo Kulaka Uz Tevi, mansDievs, ko diriģents Egils Lipšāns novadījatā, ka dziesma līgot ielīgoja dziedātāju balsis.Tad vēl Arnes Missa Dolente un JermakaSargi, Dievs, latviešu tautu! Intu Teterovskilabi zinām kā izcilu diriģentu, atceramies arīkā sadziedāšanās izdarīgu rīkotāju pērngadRīgā Mežaparkā pēc Noslēguma koncerta.Jermaka gabalā Teterovskis, kurš Hamiltonākļuva par otru svētku zvaigzni – tūlīt aiz <strong>Jura</strong>Ķeniņa, dziedāja baritona solo.Kopkoru koncertā bijām vairāk nekā 400dziedātāju. Dziedājām, kā mums diriģentinoteica, uz pirkstgaliem. Sevišķi patikaBeloglāzova Trīs rītiņi saule lēca, Saksa Saulekokles skandināja, Mences Neba maize patināca, Ordelovska Es biju māmiņai viena patimeitiņa, Jēruma Māsiņas atvadu deja, <strong>Jura</strong>Ķeniņa Aiz purviem, aiz mežiem saulīte lēca.Kaut arī klausītāji sita plaukstas, cik nu vienspēja, diriģenti laikam bija norunājuši nekoneatkārtot. Koncerta beigās nespontāni nodziedājāmPūt, vējiņi! – bet dziedātājiem arto nepietika, sākām saukt: Gaismas pili vēlvienreiz! Gaismas pili vēl vienreiz! – un tākādas 25 reizes, līdz diriģenti par mums apžēlojās.Svētku nagla, manuprāt, bija Viesu korukoncerts akustiski izcilajā Anglikāņu katedrālē.Kori „Balsis” un „Burtnieks”, gan dziedotatsevišķi, gan arī kopā, tik tiešām parādījaklasi. Un kur tad abi brīnišķīgie solo soprāni –Kristīna Zemberga („Balsis”) un Ilona Haņina(„Burtnieks”)! Bez tam abas bija ļoooti diktiSMUKAS! Un, ja nu Teterovskim, Tomsonamun Lipšānam vēl nav nekādi ordeņi iedoti, tadnu par šo koncertu tiem tie noteikti pienākas.Koncertā tā atsitu plaukstu applaudējot,ka zili sasistā delna sāpēja visu nākošo dienu.Ļaudis, kam neiznāca aiziet uz ekumeniskodievkalpojumu, nokavēja nevien prāvestesZušēvicas sirsnīgo sprediķi, bet arī kora„Balsis” sniegto Romualda Jermaka kantātesPaceliet sirdis pirmatskaņojumu. Dziesmuspēlē Meldermeitiņa (melodramma giocoso)iepriecināja Toronto jauno aktieru un dziedātājulabā latviešu valoda. Svētku ieskaņaskoncerts Sitiet bungas bija kaut kas speciāls– ar dejām, dziesmām un tikai pāris apsveicējuļoti īsiem apsveikumiem. Vislabāk patikaAi jel manu vieglu prātu. Pērngad Rīgā pēcsvētkiem to dziedāja vienā dziedāšanā atceļāno svētku vietas uz 11. tramvaja piestātni,arī pašos tramvajos. Arī Brauna Saule, Pērkons,Daugava. Raiņa vārdi. Laikam jau tikaimazliet jāpaskrāpē mūsu it kā vakareiropeiskāāda, lai apakša parādītos sensenais latvis– Saule, mūsu māte, Daugav’, sāpju aukle,Pērkons, velnu spērējs, tas mūsu tēvs... Desmittūkstošgalvīgaissvētku koris Mežaparkāmirdzošam sejām sauca: atkārtot! atkārtot!Hamiltonas Centra lielajā zāle bija iespējaacīm izbaudīt spriganos soļus interesantajāsun sarežģītajās jaundejās. Rīgas grupa„Oglīte”, manuprāt, sniedza to labākoJuris Kornets. XIII Latviešu dziesmu svētkos Kanādā (2009)72
Juris Kornets. XIII Latviešu dziesmu svētkos Kanādā (2009)– Dzirkstis lec dancojot, un ne tikai tāpēc, kašajā grupā dejo arī mans Rīgas radinieks. Unkur tad vēl folkloras grupa „Ceiruleits” arsavu brīnumskaisto spēlēšanu Ieskaņas koncertā,Jaundeju skatē un deju lieluzvedumā.Diženi nostrādāts!Rakstnieku pēcpusdienā pie apmēram 30galdiem vairāk nekā 300 sirmgalvju un vismaztrīs jaunāki ļaudis ar tumšiem, nekrāsotiemmatiem, kuri droši bija iemaldījušies,domādami, ka, varēs paēst par brīvu. Veselugaldu okupēja Čikāgas Literatūras grupas dalībnieki.Sevišķi patika Laimas Muktupāvelasteiktais un Sarmas Muižnieces dzeja. Toties„Tautas vakariņās” pietrūka goda galds arrīkotājiem, diriģentiem, komponistiem, mūziķiem,danču meistariem, rakstniekiem, arīvēstniekiem un politiķiem. Taču jau gribējāsnoraudzīties svētku prieka radītājos, nopriecātiespar viņu varēšanu. Bet nekā. Sēdi unēd tik pie sava galda un pazūdi, pirms sākasballe tajās pašās telpās.Varen lepnajā viesnīcā Marriott, kur pirmsun pēc sarīkojumiem nebija viegli iekļūt liftos,katru rītu pie istabas durvīm atradāsThe Globe and Mail – izcila avīze ar labiemrakstiem, pārskatiem, jaunākajām ziņām.Salīdzinājumā ar amerikāņu avīzēm, ieskaitotmanas mītnes pilsētas Chicago Tribuneun Sun Times, tās vislabāk noderētu sagrieztasmazos četrstūra gabaliņos kāda butkā.Var jau teikt arī tualetē (atmiņā uzpeld kādreizējaČikāgas piecīša Ulža Ievāna teiktais:Latvians are very cultured people, ladieshave long evening tualets...). Runājot parmazmājiņām, 19.gs. celtajā Anglikāņu katedrālēkoru mēģinājumos kādiem 500-600cilvēkiem bija jāapmierinās ar vienu pašumazu „būdiņu”. Starpbrīdī sievu rinda garugarā, vismaz pusstundas gaidīšana, un mēģinājumsjau tūlīt turpināsies... Vīriem neatlieknekas cits kā uzupurēties – izdzīt visusno savējās mazmājiņas, nostāties sardzē piedurvīm, lai citi vīri netiktu iekšā, un laipnilūgt dāmām pieņemt šo upuri.Atpakaļceļā uz Čikāgu galvā dziesmu melodijasun prieks par izcilajiem svētkiem.Zīm. Ilmārs RumpēterisIlgi nāca, drīz aizgājaTie diženi Dziesmu svētki.Piecas dienas, piecas naktis,Ne nedēļas nepalika.o73
- Page 2 and 3:
VOL. LIV, No 4, ISSUE 259DECEMBER 2
- Page 4 and 5:
Maija MeirāneIMeditĀcijaSReizēm
- Page 6 and 7:
IMiniatūrasAr acīm var spēlētga
- Page 8 and 9:
AplamiKad uznāk dziedātprieks,tu
- Page 10 and 11:
Indra GubiņaDĀRZSTēlojumsRudenī
- Page 12 and 13:
karoga sarkanumā. Pirmajā gadā u
- Page 14 and 15:
Irēne AvenaLITERATŪRA UN POLITIKA
- Page 16 and 17:
tekstā vietām atspoguļojas zinā
- Page 18 and 19:
ar savu lēto romānu produkciju no
- Page 20 and 21:
teritorijā, kurā žīdi gadsimtos
- Page 22 and 23:
Marģers Grīns (Nr. 1816)EIROPU AT
- Page 25 and 26: daudz lasīts un dzirdēts, taču n
- Page 27 and 28: nos: Varu Tev ziņot, ka Ziedonis
- Page 29 and 30: Maija Meirāne Šlesere. Vižņi. M
- Page 31 and 32: Juris KronbergsTAD SAPNĪ ATNĀCA V
- Page 33 and 34: šis pasākums ticis izdarīts züg
- Page 35 and 36: Pāvils IeviņšDARBS LATVIJAS RADI
- Page 37 and 38: Foto no autora arhīvaNo kr. sēž
- Page 39 and 40: RADIOFŌNA PIRMSĀKUMI. Tāpat kā
- Page 41 and 42: Darbs Radiofōna studijā ap 1938.
- Page 43 and 44: 1914-15 laikr. „Latvija” atbild
- Page 45 and 46: ar ļoti iejūtīgiem pārmodelēju
- Page 47 and 48: un citur atskaņotām dziesmām bij
- Page 49 and 50: Foto no RTMM arhīvaPie mikrofona V
- Page 51 and 52: grūti. Parasti sūdzības par pazu
- Page 53 and 54: EIROPAS CEĻOJUMS. Vispārīgās no
- Page 55 and 56: Mirdzas Ādamsones (dzim. Ķempe) I
- Page 57 and 58: pat mazliet šaubījos, vai viņas
- Page 59 and 60: ija atcelts no Informācijas daļas
- Page 61 and 62: VĀCU OKUPĀCIJA. 1941.1.VII rīts
- Page 63 and 64: Māte, kā katru dienu, aicināja m
- Page 65 and 66: produkcijas, atstājot civīliedzī
- Page 67 and 68: DZEJNIECE UN MĀKSLINIECEMAIJA MEIR
- Page 69 and 70: personīgās spīts un laikam „el
- Page 71 and 72: Juris Kornets. Rīgas nami (skats n
- Page 73: Ivars AntēnsAR DZIESMĀM UN DEJĀM
- Page 77 and 78: Jau sākot ar Voldemāra Avena sul
- Page 79 and 80: MŪŽĪBAS LAPPUSI PAVERstarptautis
- Page 81 and 82: kas grib izzināt Rīgas vēsturi u
- Page 83 and 84: AishaAp to pašu laiku LNMM Mazajā
- Page 85 and 86: eproducē padomju propagandas stere
- Page 87 and 88: kolm õde virguvad nüüd. // Ärga
- Page 89 and 90: PAR DZĪVI, DZEJU UN...Māra Zālī
- Page 91 and 92: vai gandrīz apdullinošu ātrumu,
- Page 93 and 94: udens numurā Demirāgs ierindots s
- Page 95 and 96: atūra nonāca līdz „Svešuma Ba
- Page 97 and 98: IETEKMĪGS BALTIEŠU RAKSTUKRĀJUMS
- Page 99 and 100: Galvenais redaktors: Rolfs Ekmanis5