ti, spirgto dabas atmosfēru un izsmalcinātukolorītu, īpaši zvejnieku tēmas risinājumā –patiesībā visā pagājušā gs. 50.gadu mākslā,bet jo sevišķi figurālajā glezniecībā.Zvejnieku tēma, ainava un portreti – lūk, kasOsi saistīja mākslā. Kopš 20.gs. 70. gadiemmākslinieka gleznas ir tonāli skopas (viņš lietojapārsvarā tikai trīs krāsas un to nianses),pazuda naturālisms, tam piemita vienkāršakompozīcija, dabiskums, bieži vien tās bijaskičveidīgas, bet vienmēr pilnas iekšējasenerģijas, neraugoties uz kompozīcijas unfigūru statiskumu.Monogrāfijas autore Ilze Konstante izsekoOša dzīves un daiļrades līkločiem kontekstāar laikmeta liecībām – dokumentiem. Viņanebaidās pieskārties gleznotāja intīmās dzīvesatsevišķām lappusēm. Tas izdarīts ar lielupietāti pret mākslinieku.Grāmata ir bagātīgi ilustrēta ar fotogrāfijāmun krāsainām gleznu reprodukcijām. Publicētsarī Oša darbu zinātniskais katalogs,skrupulozi sastadītā bibliogrāfija un izstāžusaraksts, kā arī dzīves gājums. Kopsavilkumsangļu valodā.Māris BrancisMakslas vēsturnieks un vairāku grāmatu autors MārisBrancis, JG ”Dažu vārdu” sadaļas ”Tēlotājmāksla”veidotājs, pirms pensionēšanās vada Latvijas Valstsarhīva Personu fondu un trimdas dokumentu daļu.Dzīvo Jelgavā..SFUMATO NESFUMATOJanīna Kursīte. sfumato nesfumato.Rīgā: Madris, 2008. 264 lpp.Itāļu vārds sfumato ir nelokāms un glezniecībānozīmē attēlojamo objektu kontūru mīkstināšanu.Nesfumato ir jaunvārds. Autorepirmajā nodaļā skaidro, kāpēc viņa to lieto,kā arī to savieno ar latviešiem viegli saprotamiemjēdzieniem – miglu vai dūmaku. Caurmiglu katrs var saskatīt sev nozīmīgus tēlusun tie katram būs atšķirīgi.Literatūrzinātniece, LU Filoloģijas fakultātesdekāne, turklāt Saeimas deputāte, autorenesēž ziloņkaula tornī. Līdz pat pēdējamlaikam ir piedalījusies folkloras ekspedīcijāskopā ar kolēģiem un studentiem. Folkloraveidojas arī mūsdienās. Profesore Kursīte,liekas, mazliet vīlusies akadēmiskajā pasaulē.Viņas pašas devums latviešu dzejas formaspētniecībā interesē tikai citus pētniekus. Arīcitu zinātnieku darbi, sacerēti sarežģītā, it kāzinātniskā terminoloģijā, nenonāk pie plašākaspublikas. Zinātnieki veido tādu pašuvai vēl spēcīgāku atkarību no kolektīvajiempriekšstatiem par prestižumu, nekā tie, kasseko apģērba modei. (11. lpp.). Sfumato nesfumatoneseko šādam šablonam. Intervijasir gan precīzi dokumentētas (cilvēku vārdi,vieta, gads), bet visas iespējamās valodasgrūtības pārtulkotas parastā latviešu rakstuvalodā. Viss sīki aprakstīts, bet nav vērtēts– labs, slikts, pareizs, nepareizs, glīts vai neglīts.Ja nu izteikts viedoklis, tad ļoti maigi,cenšoties palikt uz zelta vidus ceļa: ...var būtun tikpat labi var nebūt... (192). Norādītaislaika posms ir no 1999. līdz 2008. gadam,bet apjoms ir daudz plašāks. Bijušās trimdas„pīļu dīķī” atradīsies sarunas ar pazīstamiemcilvēkiem.Autore konstatē, ka viens cilvēks nevar būtvisur, ir jāizvēlas. Perspektīvāk it kā ir izvēlētiesto, par ko interesējas daudzi (97). Unekspedīciju dziļāka jēga: atgriezties pie cilvēkiem,kas kļūst tuvi ne tikai zināšanu, bet arīpasaules izjūtas ziņā (171). Liekas, ka šī mītiskāpasaules izjūta mūs vēl saista ar senajāmbaltu tautām – ar jātvingiem, galindiemun prūšiem, tiem, kuri ir izkauti, pārvietoti,un pārtautojušies, bet tai pašā laikā bijušipriekšpostenis, kas palīdzējis mums paturētmūsu identitāti.Vārds prūsieši attiecas uz pirms II Pasauleskara Austrumpūsijai un vēlāk Vācijai piederošiemiedzīvotājiem. Mūsdienās Kaļiņingradasteritorijā, Eiropas melnajā bedrē kārtu
IETEKMĪGS BALTIEŠU RAKSTUKRĀJUMSJournal of Baltic Studies (JBS), XL/2 June2009, The Association for the Advancementof Baltic Studies (www.balticstudies-aabs.org)kārtām pārklājies prūsiskais, kursiskais, austrumprūsiskais,vāciskais, pēc kara krieviskais(68).Kas ietilpst vārdā ar piedēkli ais? Piemēramlatviskais? – Viss, kas saistās ar valodu – nostāsti,ticējumi, buramvārdi, vietvārdi, cilvēkuvārdi. Materiālā kultūrā ietilpst ēkas, rotājumi,krāsas, apģērbs, senas kapsētas, akmeņi,akmens skulptūras, kā arī viss cits, kamir saskare ar cilvēku – ēdieni, dzīvnieki, koki.Īpaši nozīmīga ir cilvēku saprašana - izskaidrojumipar sapņiem, zīmēm, dziedniecību.Katrs lasītājs pats var pieņemt vai nepieņemtšos skaidrojumus.sfumato nesfumato beigās jautājums: Vaipēc 100 gadiem tam visam, kas ekspedīcijāspa kripatai savākts, būs lasītāji un galvenaislasītāji latviešu valodā?Anita LiepiņaAnita Liepiņa tulko latviešu literārus darbus angļuvalodā. Dzīvo Kanādā.Aplūkojamais JBS laidiens, šķiet, īpaši piemērotslasītājiem, kas to visu vienā rāvienānedomā izlasīt, toties vispirms iepazīsies arpirmo īso un interesanto rakstu, kas veltītsdažādām kultūrām un arī lasīt prasmei. Pēctam droši vien turpinās ar ceturto rakstu, kasdod dziļu ieskatu kāda ievērojama latviešudzejnieka un kultūras darbinieka veikumā.Minētie divi raksti ir arī vistuvāk latviešulasītajiem. Taču es patiesi iesaku izlasīt arīvisus pārējos pētījumus – jo vairāk uzzināmpar igauņiem un Igauniju, jo plašāk veidojasmūsu sapratne ne tikai par mūsu kaimiņiem,bet arī par mums pašiem. Tas arī ir baltiešuzinātnieku un zinātnes pasaulē arvien lielākuietekmi gūstošā žurnāla JBS līdz šim sekmīgiveiktais uzdevums un misija.Priecājos, ka Bostonas U. profesors un kompleksusabiedrību pētnieks Valters Klemenss(Walter Clemens Jr. )ir piedalījies lietuviešu, latviešu un igauņuatmodas laika 20 gadu atcerei veltītā konferencēViļņā (2008). Manuprāt diskusijasšādās konferencēs (arī, cerams, gaidāmajāAABS konferencē Sietlā 2010. gada aprīlī)bagātina pētnieku ieskatus un palīdz precizētviņu domas. Klemensa raksta daļa parnacionālo simboliku ir interesanta pati parsevi, bet vēl interesantāks ir autora ieskatstajā kultūras mantojumā, ko Austrum- unViduseiropa ir devusi Bībeļu izplatīšanā vietējāsvalodās – tās ir devušas ne tikai ievērojamuieguldījumu reliģiskās funkcijās, bet arīvietējo kultūru un izglītības jomā.Lasītājiem, kuri vēlas iepazīties ar reformētovietējo pašvaldību un jauno novadu autonomoadministrāciju nozīmi Baltijas valstīs,ieteicu izlasīt Tartu U. profesora Trasberga(Viktor Trasberg )rakstu. Autors, kurš savu doktora grādu ieguvisLatvijā, sniedz kodolīgus salīdzinošusdatus par pašvaldību budžetiem, par līdzekļusadali un tās mērķiem, kas nozīmīgi atšķirastrīs Baltijas valstu attīstības politikā.To der īpaši ievērot tagad, kad Latvija veidojaunu pieeju budžeta struktūrā un nospraužjaunus sabiedriskus mērķus. Iepazīt lielās atšķirībasLatvijā iespējams profesora EdvīnaVanaga darbos, ieskaitot viņa sastādīto ļoti95
- Page 2 and 3:
VOL. LIV, No 4, ISSUE 259DECEMBER 2
- Page 4 and 5:
Maija MeirāneIMeditĀcijaSReizēm
- Page 6 and 7:
IMiniatūrasAr acīm var spēlētga
- Page 8 and 9:
AplamiKad uznāk dziedātprieks,tu
- Page 10 and 11:
Indra GubiņaDĀRZSTēlojumsRudenī
- Page 12 and 13:
karoga sarkanumā. Pirmajā gadā u
- Page 14 and 15:
Irēne AvenaLITERATŪRA UN POLITIKA
- Page 16 and 17:
tekstā vietām atspoguļojas zinā
- Page 18 and 19:
ar savu lēto romānu produkciju no
- Page 20 and 21:
teritorijā, kurā žīdi gadsimtos
- Page 22 and 23:
Marģers Grīns (Nr. 1816)EIROPU AT
- Page 25 and 26:
daudz lasīts un dzirdēts, taču n
- Page 27 and 28:
nos: Varu Tev ziņot, ka Ziedonis
- Page 29 and 30:
Maija Meirāne Šlesere. Vižņi. M
- Page 31 and 32:
Juris KronbergsTAD SAPNĪ ATNĀCA V
- Page 33 and 34:
šis pasākums ticis izdarīts züg
- Page 35 and 36:
Pāvils IeviņšDARBS LATVIJAS RADI
- Page 37 and 38:
Foto no autora arhīvaNo kr. sēž
- Page 39 and 40:
RADIOFŌNA PIRMSĀKUMI. Tāpat kā
- Page 41 and 42:
Darbs Radiofōna studijā ap 1938.
- Page 43 and 44:
1914-15 laikr. „Latvija” atbild
- Page 45 and 46: ar ļoti iejūtīgiem pārmodelēju
- Page 47 and 48: un citur atskaņotām dziesmām bij
- Page 49 and 50: Foto no RTMM arhīvaPie mikrofona V
- Page 51 and 52: grūti. Parasti sūdzības par pazu
- Page 53 and 54: EIROPAS CEĻOJUMS. Vispārīgās no
- Page 55 and 56: Mirdzas Ādamsones (dzim. Ķempe) I
- Page 57 and 58: pat mazliet šaubījos, vai viņas
- Page 59 and 60: ija atcelts no Informācijas daļas
- Page 61 and 62: VĀCU OKUPĀCIJA. 1941.1.VII rīts
- Page 63 and 64: Māte, kā katru dienu, aicināja m
- Page 65 and 66: produkcijas, atstājot civīliedzī
- Page 67 and 68: DZEJNIECE UN MĀKSLINIECEMAIJA MEIR
- Page 69 and 70: personīgās spīts un laikam „el
- Page 71 and 72: Juris Kornets. Rīgas nami (skats n
- Page 73 and 74: Ivars AntēnsAR DZIESMĀM UN DEJĀM
- Page 75 and 76: Juris Kornets. XIII Latviešu dzies
- Page 77 and 78: Jau sākot ar Voldemāra Avena sul
- Page 79 and 80: MŪŽĪBAS LAPPUSI PAVERstarptautis
- Page 81 and 82: kas grib izzināt Rīgas vēsturi u
- Page 83 and 84: AishaAp to pašu laiku LNMM Mazajā
- Page 85 and 86: eproducē padomju propagandas stere
- Page 87 and 88: kolm õde virguvad nüüd. // Ärga
- Page 89 and 90: PAR DZĪVI, DZEJU UN...Māra Zālī
- Page 91 and 92: vai gandrīz apdullinošu ātrumu,
- Page 93 and 94: udens numurā Demirāgs ierindots s
- Page 95: atūra nonāca līdz „Svešuma Ba
- Page 99 and 100: Galvenais redaktors: Rolfs Ekmanis5