Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas

un žīdu vēsture Latvijas teritorijā un tradicionālaisžīdu tēls latviešu folklorā un literatūrāpirms 1934.gada (ne tikai romānos). Pamatāviņas maģistra tēzes materiāls, 4 papildinātsar vairākiem citiem darbiem, kā arī tautasdainas, pasakas, teikas, mīti, sakāmvārdi,anekdotes un karikatūras. Īpaši apskatīti 10autoru stāsti un romānu fragmenti (sarakstīti1887-1933), kas izdoti 1938. gadā kāantoloģija jīdiša tulkojumā. 5 Izvērtējusi visusšos avotus, autore secina, ka tradicionāli latviešisaskatīja žīdus kā citādus, bet bez negatīvavērtējuma – apzīmēdama šo attieksmi arvārdu allosemītisms: „Latvieši un žīdi dzīvojablakus, bet ne pārāk tuvu” (141). Seko korpusāietvertā „latviešu nacionālā diskursa”analīze 6 (latviešu pasaules redzējums), šādiradot sabiedrisko fonu žīdu tēlam. Kaut žīdipieminēti tikai 99 no korpusa romāniem,sabiedriskajam fonam izmantoti visi 147.Tekstā atsauces uz kādu simtu.MODERNIE TRĪSDESMITIEDiskursa teorijā dominējošās grupas attieksmipret „otrajiem” izsaka „sabiedriskā unemocionālā distance”. Distancēšanās procesuautore angliski apzīmē ar vārdu othering.No 99 romāniem korpusā, kuros pieminētižīdi, kādi 60 piemēri arī īpaši apskatīti tekstā.Caur diskursu analīzi autore atklājusi, ka korpusāšī distance starp latviešiem un žīdiemir ievērojami lielāka nekā agrākajā materiālā.Varbūt pirms pirmā pasaules kara latviešiembijis vieglāk iejusties žīdos un žīdiem – latviešos(297). Tas šķiet ticami, ja atceramies, ka4. Žīdi piecu latviešu klasiķu darbos – stereotipivai indivīdi? (zviedru val. – Judar hos fem lettiskaklassiker – sterotyper eller individer? Pieejams caurDepartment of Baltic Studies, Finnish and German,Stockholm University).5. Jidn un lotvišn, K. Tolmana sakārtojums un ievads.6. Filologu un sociologu terminoloģijā diskurss irtāds virmojošs sabiedrības uzskatu, sajūtu, izteicienu,žestu un noklusējumu akvārijs, kurā ar noteiktuprizmu (šinī gadījumā latviešu romāniem) varapskatīt noteiktu objektu (kā latviešus pašus – vaikādus „otros”, šinī gadījumā žīdus). 2. nodaļa veltītapētījuma teorētiskā pamatojuma skaidrošanai.Modernā diskursa analīzes teorija īpaši pievēršasvaras attiecībām dažādo sabiedrības grupu starpā –kā tās iespaido „diskursu” un kā „diskurss” savukārtiespaido tās. Šeit dažas publikācijas, kas skaidrodiskursa teoriju: Sara Mills. Discourse, London:Routledge, 1997; Evija Kļave. „Kritiskā diskursaanalīzes lietojums etnopolitisko diskursu izpētē”.Socioloģija (Latvijas Universitātes Raksti. 714. sēj.).Latvijas Universitāte: Rīgā, 2007:17-30 (http://www.lu.lv/materiali/apgads/raksti/714.pdf); Richard C. M.Mole. „The Impact of Political Discourse on GroupBeliefs and Outgroup Antipathy among LatvianYouth”. Journal of Baltic Studies. Vol. 38, No. 3,September 2007:273-289.tad kā vieni tā otri bija sabiedrības apakšslānīun vieni otros nekādu draudu nesaskatīja,kamēr par varu sacentās baltvāci un krievi.Kontaktzona bija laukos, kam latviešu vērtībuskalā vienmēr bijusi pozitīva vērtība.Pēc Latvijas neatkarības nodibināšanās, situācijamainījusies – latviešu nacionālismsjūtami audzis, valdošā šķira ir latvieši unkontaktzona ar žīdiem ir pilsētās – kur viņulielākā koncentrācija izraisa latviešos apdraudētībassajūtu, ko tie apzinīgi vai neapzinīgisaista ar modernību. Modernība,uzņēmējdarbība un žīdi rakstnieku darbosparādās savstarpēji saistīti un visumā negatīvāgaismā – pretstatā latviešu nacionālajiemideāliem, kas turpina būt konservatīvi unkoncentrēti ap lauku sētu un zemnieku tautastradīcijām. Izteiktu antisemītismu autoretomēr saskata tikai divos trīsdesmito gaduun četros nacistu okupācijas laika romānos,kurus viņa skaita kā izņēmumus – un pēdējos,turklāt, ārējas propagandas iespaidotus.Arī „vecajā” literatūrā divi romāni minētikā „varbūt” antisemītiski – zem jautājumazīmes. Viens, kuru vairāki vēsturnieki autoreiapzīmējuši kā antisemītisku, ir AndrievaNiedras Kad mēness dilst (1902) 7 (138-140).Sniegtais apraksts un fragmenti ārkārtīgiinteresanti un pamudināja mani grāmatuTurpinājums 31. lpp.7. Vēlāks izdevums: Waverly, Iowa, ASV: LatvjuGrāmata 1955. Traģisks vēsturisks romāns bez laimīgāmbeigām – par 16.gs. Vidzemē un Lietuvā.Karikatūra no žurnāla Vecais Sikspārnis (1939),kas rāda žīdu ēdam sīpolus (246). Abas ilustrācijaspārspiestas no recenzētās grāmatas, un atspoguļokontrastu starp tradicionālo un „moderno”žīda tēlu latviešu skatījumā.