Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas

VISPĀRĪGĀ NODAĻA bija LR direktora sekretāriāts.Šeit tika saņemts viss pasts un izsūtīti kā oficiāliedokumenti, tā direktora norādījumi. Šī bija arī LRpersonāldaļa, kuŗā glabājās darbinieku aktis ar dokumentiemvai to kōpijām, dienesta gaitu apraksti parstāšanos un paaugstinājumiem darbā, algas likmēmun algas pielikumiem, kā arī darbinieka aiziešanu noLR, pārejot uz citu darbavietu vai pensionējoties. Šībija programmas pārvalde: šeit tika izrakstīti izmaksasorderi programmas dalībniekiem un orderi parautorhonorāru izmaksu komponistiem un rakstniekiem.Darba dienas sākumā garderobists Vispārīgānodaļā ienesa ienākušo pastu. Kāds darbinieks toizskatīja un iegrāmatoja. Direktoram un citiem darbiniekiemun LR daļām un nodaļām adresētās vēstulesneatvēra, bet nogādāja pēc piederības. Vēstules,kuŗas bija adresētas tieši LR, tika atvērtas un nodotaskādam nodaļas vecākajam darbiniekam. LR direktorsArveds Smilga bija studējis Jēnā, Vācijā, dažus gadusstrādājis Berlīnē Latvijas Telegrafa aģentūrā, labi pratavācu valodu. Tā kā, stājoties darbā, biju minējis,ka varu vāciski rakstīt un runāt, direktors atļāva manrakstīt vēstulēm vācu valodā atbildes. Man radās iespējaspodrināt savu vācu valodu. Direktors manusuzmetumus nedaudz palaboja, lai vēstule atbilstuviņa gaumei. Vispārīgajā nodaļā, kas pārzināja programmu,jau agrā rīta stundā uz galda bija lielformātaprogrammas grāmata, kuŗā bija ierakstīti visi iepriekšējāvakara raidījumi, to ilgums un programmas dalībniekuvārdi; lektoru vārdi un lekcijas nosaukums;mūzikāliem raidījumiem – sōlistu, koŗdiriģentu vārdi,katras dziesmas vai skaņdarba nosaukums, komponistavārds un katra mūzikāla priekšnesuma ilgums;par literāriem raidījumiem – aktieŗa, katra dzejoļa unprōzas darba nosaukums un autors; drāmatiskiemuzvedumiem – autora, režisora un visu dalībniekuvārdi. LR maksāja honorārus saskaņā ar Latvijasautortiesību likumu un pēc LR vadības izsludinātāmlikmēm. Par koŗa vai sōlo dziesmu autorhonorāru saņēmane tikai komponists, bet arī vārdu autors. Vadotiesno ierakstiem programmas grāmatā, kāds noVispārīgās nodaļas darbiniekiem jau nākamā dienāizrakstīja honorāra izmaksas orderi par piedalīšanosraidījumā, un cits darbinieks vāca datus par raidījumosizmantotajiem darbiem autorhonorāru izmaksai.Izmaksas orderi programmas dalībniekiem, javiņi paši neieradās jau nākamā dienā priekšpusdienāVispārīgajā nodaļā saņemt honorāru, nosūtīja uz LRkasi pasta ēkas pirmajā stāvā, Abonentu kantorī. Autorhonorāruizmaksas ordeŗus izrakstīja uz autora vaiviņa pilnvarotās personas pieprasījumu. Vairāki komponistiun dzejnieki bija nodibinājuši Latvijas mākslasaģentūru (LMA), un viņu autorhonorārus iekasētieradās pilnvarotā aģentūras darbiniece rakstnieceKonstance Miķelsone. Kādu laiku mans uzdevumsbija izrakstīt autorhonorāru izmaksas orderus parraidījumā izmantotajiem darbiem un bija jāsadarbojasarī ar Miķelsoni. Latvija bija pievienojusies HāgasStarptautiskai autortiesību konvencijai, tātad Latvijāaizstāvēja arī cittautu komponistu autortiesības. PēcLatvijas likumiem skaņuplatēs ieskaņoto mūziku drīkstējalietot bez pienākuma maksāt autorhonorāruskomponistiem un honorārus māksliniekiem, jo savushonorārus viņi jau bija saņēmuši par ieskaņojumiemskaņuplatēs. Starptautisko autortiesību noteikumiparedz, ka pēc autora nāves tiesības 50 gadu saņemthonorāru ir viņa mantiniekiem. Piemēram, LR ieradāsBaumaņu Kārļa mantinieki saņemt autorhonorārupar radioraidījumā atskaņotu Latvijas valsts himnuDievs, svētī Latviju! u.c. Baumaņa dziesmām, jo kopšautora nāves 1905. gadā vēl nebija apritējuši 50 gadi.Slaveno, klasisko, sen mūžībā aizgājušo komponistuskaņdarbus raidījumos drīkstēja atskaņot bez autorhonorārumaksāšanas. Tomēr radās pienākumiPasta ēka Rīgā pag. gs. 40. gadosFoto no RTMM arhīva