VISPĀRĪGĀ NODAĻA bija LR direktora sekretāriāts.Šeit tika saņemts viss pasts un izsūtīti kā oficiāliedokumenti, tā direktora norādījumi. Šī bija arī LRpersonāldaļa, kuŗā glabājās darbinieku aktis ar dokumentiemvai to kōpijām, dienesta gaitu apraksti parstāšanos un paaugstinājumiem darbā, algas likmēmun algas pielikumiem, kā arī darbinieka aiziešanu noLR, pārejot uz citu darbavietu vai pensionējoties. Šībija programmas pārvalde: šeit tika izrakstīti izmaksasorderi programmas dalībniekiem un orderi parautorhonorāru izmaksu komponistiem un rakstniekiem.Darba dienas sākumā garderobists Vispārīgānodaļā ienesa ienākušo pastu. Kāds darbinieks toizskatīja un iegrāmatoja. Direktoram un citiem darbiniekiemun LR daļām un nodaļām adresētās vēstulesneatvēra, bet nogādāja pēc piederības. Vēstules,kuŗas bija adresētas tieši LR, tika atvērtas un nodotaskādam nodaļas vecākajam darbiniekam. LR direktorsArveds Smilga bija studējis Jēnā, Vācijā, dažus gadusstrādājis Berlīnē Latvijas Telegrafa aģentūrā, labi pratavācu valodu. Tā kā, stājoties darbā, biju minējis,ka varu vāciski rakstīt un runāt, direktors atļāva manrakstīt vēstulēm vācu valodā atbildes. Man radās iespējaspodrināt savu vācu valodu. Direktors manusuzmetumus nedaudz palaboja, lai vēstule atbilstuviņa gaumei. Vispārīgajā nodaļā, kas pārzināja programmu,jau agrā rīta stundā uz galda bija lielformātaprogrammas grāmata, kuŗā bija ierakstīti visi iepriekšējāvakara raidījumi, to ilgums un programmas dalībniekuvārdi; lektoru vārdi un lekcijas nosaukums;mūzikāliem raidījumiem – sōlistu, koŗdiriģentu vārdi,katras dziesmas vai skaņdarba nosaukums, komponistavārds un katra mūzikāla priekšnesuma ilgums;par literāriem raidījumiem – aktieŗa, katra dzejoļa unprōzas darba nosaukums un autors; drāmatiskiemuzvedumiem – autora, režisora un visu dalībniekuvārdi. LR maksāja honorārus saskaņā ar Latvijasautortiesību likumu un pēc LR vadības izsludinātāmlikmēm. Par koŗa vai sōlo dziesmu autorhonorāru saņēmane tikai komponists, bet arī vārdu autors. Vadotiesno ierakstiem programmas grāmatā, kāds noVispārīgās nodaļas darbiniekiem jau nākamā dienāizrakstīja honorāra izmaksas orderi par piedalīšanosraidījumā, un cits darbinieks vāca datus par raidījumosizmantotajiem darbiem autorhonorāru izmaksai.Izmaksas orderi programmas dalībniekiem, javiņi paši neieradās jau nākamā dienā priekšpusdienāVispārīgajā nodaļā saņemt honorāru, nosūtīja uz LRkasi pasta ēkas pirmajā stāvā, Abonentu kantorī. Autorhonorāruizmaksas ordeŗus izrakstīja uz autora vaiviņa pilnvarotās personas pieprasījumu. Vairāki komponistiun dzejnieki bija nodibinājuši Latvijas mākslasaģentūru (LMA), un viņu autorhonorārus iekasētieradās pilnvarotā aģentūras darbiniece rakstnieceKonstance Miķelsone. Kādu laiku mans uzdevumsbija izrakstīt autorhonorāru izmaksas orderus parraidījumā izmantotajiem darbiem un bija jāsadarbojasarī ar Miķelsoni. Latvija bija pievienojusies HāgasStarptautiskai autortiesību konvencijai, tātad Latvijāaizstāvēja arī cittautu komponistu autortiesības. PēcLatvijas likumiem skaņuplatēs ieskaņoto mūziku drīkstējalietot bez pienākuma maksāt autorhonorāruskomponistiem un honorārus māksliniekiem, jo savushonorārus viņi jau bija saņēmuši par ieskaņojumiemskaņuplatēs. Starptautisko autortiesību noteikumiparedz, ka pēc autora nāves tiesības 50 gadu saņemthonorāru ir viņa mantiniekiem. Piemēram, LR ieradāsBaumaņu Kārļa mantinieki saņemt autorhonorārupar radioraidījumā atskaņotu Latvijas valsts himnuDievs, svētī Latviju! u.c. Baumaņa dziesmām, jo kopšautora nāves 1905. gadā vēl nebija apritējuši 50 gadi.Slaveno, klasisko, sen mūžībā aizgājušo komponistuskaņdarbus raidījumos drīkstēja atskaņot bez autorhonorārumaksāšanas. Tomēr radās pienākumiPasta ēka Rīgā pag. gs. 40. gadosFoto no RTMM arhīva
Foto no autora arhīvaNo kr. sēž Eduards Munters, Jānis Bieriņš (trimdā JG galvenā redaktora vietnieks, 1960-1987), MirdzaBauce, stāv Kārlis Saulītis, Hugo Rudzītis, Arnolds Jambickis, Pāvils Ieviņš un Ādolfs Zuikaun izdevumi, jo lielāko klasisko kompoziciju nošumateriāli orķestrim bija dabūjami, vienīgi īrējot tospar dārgu naudu no kāda Vācijas vai Austrijas nošuapgāda (Edition Wien u.c.), un Latvijas radiofōnabudžets bija ierobežots. Ziņotāji lasīja ziņas un pieteicaprogrammu. LR pirmsākuma laikā ziņas bijalasījuši un programmu pieteikuši pārmaiņus vai visidarbinieki, arī Kārlis Saulītis, Jēkabs Rasmanis, MirdzaĶempe-Ādamsone, Kārlis Baltpurviņš u.c., bet,iestādes funkcijām mainoties, ziņu lasītāji speciālizējās,un izvirzījās ziņotāju izlase. Kad sāku strādātLR, ziņotāji bija Alma Jansone (dzimusi Šteine), LidijaGorkša (vēlāk Naķele), Ziedonis Krastiņš, AleksandrsPlūcis. Raidījumu stundu skaitam palielinoties, vadībanolēma pieņemt darbā vēl kādu ziņu lasītāju unizsludināja konkursu. Pieteicās krietns skaits, un pēcpārbaudes pieņēma darbā aktieŗu skolas audzēkniArnoldu Jambicki. Vēlāk, krievu okupācijas laikā parziņu lasītāju krievu valodā radiokomiteja pieņēmaAnatolu Imermani. Vācu okupācijas laikā par ziņotājustrādāja arī Leo Liepiņš. Vispārīgās nodaļas personāllietukārtotājs Jānis Bieriņš [27 gadus (1960-1987)JG galvenā redaktora vietas izpildītājs – red.] katrainedēļai sastādīja ziņu lasītāju darba sarakstu, sadalotviņu darba stundas. Tas bija svarīgs darbs, jo ziņu lasītājistrādāja ilgas stundas vakaros, kā arī svētdienāsun svinamās dienās. Klausītājam darbdienu vakaraun svētdienu skaistās programmas bija tīrā izprieca,bet ziņu lasītājiem smags darbs, kam vajadzēja koncentrēties.Darbus sadalot, sevišķi svarīgi bija ieplānotdarbu svinamdienās, jo arī ziņu lasītāji tādās reizēsvēlējās būt ģimenes un draugu vidū. Ziņu lasītājubalsis ieskanēja gandrīz katrā mājā, radioklausītājiemiepatikās gan viena, gan otra balss, un katram radāssavi cienītāji. Almas Jansones dzidro balsi bija iemīļojušidaudzi, viņa saņēma neskaitāmas jūsmīgas vēstules.Savas cienītājas bija Ziedonim Krastiņam, unarī viņš saņēma ne mazums vēstuļu, bieži vien kopāar lūgumu atsūtīt savu fotografiju.GARDEROBISTI parasti bija jaunekļi vai jauni vīrieši.Viņi pārmaiņus sēdēja garderobē un sagaidīja katruienācēju. Viens otrs no viņiem par LR zināja vai visuun bija lieli palīgi ikvienam, kas tur ieradās. Tiemapmeklētājiem, kuŗi zināja, kur iet un kādu darbiniekuatrast, garderobista palīdzības nevajadzēja.Taču tādus, kuŗi ieradās pirmo reizi, viņi aizveda uzvajadzīgo nodaļu. Garderobisti darīja arī kurjēra jebizsūtāmā zēna darbu, ja radās vajadzība kādu vēstulinekavējoties nogādāt uz citu valsts iestādi. Garderobistiun kurjēri nebija Vispārīgās nodaļas darbinieki,viņi bija Saimniecības daļas algu sarakstos, bet līdzīgiVispārīgās nodaļas darbiniekiem, kalpoja visam LR,jo reizēm kurjēra ievajadzējās ikvienai nodaļai. Kurjēramnekad nepavēlēja: Bērziņa kungs, nekavējotiesaizejiet uz Sabiedrisko lietu ministriju un nododietšo vēstuli sabiedrisko lietu ministram!, bet gan laipnipalūdza: Bērziņa kungs, vai jūs būtu tik laipns unaizietu uz Sabiedrisko lietu ministriju un nodotu šovēstuli ministram? Šī vēstule ir ļoti steidzama. Patdirektors runāja ar kurjēru jeb izsūtāmo zēnu kā arkollēgu un tikpat laipni kā ar pašu ministru.VALODAS. Raidījumi bija dzirdami arī citās valstīs, unLR ik dienas bija sakari ar citiem Eiropas raidītājiem.Protams, raidījumu valoda bija tikai latviešu valodā(izņemot krievu un vācu okupācijas laiku). DirektoraArvēda Smilgas laikā droši vien labākais vācu valodaspratējs bija direktors pats. Sarunāties vāciski vairākvai mazāk varēja visi vecākās paaudzes darbinieki. LRpieņēma darbā Arnoldu Gravu, kas bija beidzis RīgasFranču liceju un Turkuenas liceju Francijā. LR starptautiskajākoncertā, ko pārraidīja visi Eiropas raidītāji,Grava pieteica programmu franču valodā. Bija vēl citifranču valodas pratēji. Programmas sastādīšanas daļāstrādāja Rīgas Franču liceja absolvente Edīte Grause(vēlāk Mālīte), kas ik nedēļas pārtulkoja latviešu raidījumuprogrammu franču valodā sūtīšanai uz FrancijuStarptautiskai radio savienībai. Pirms II Pasaules kaŗaEiropā starptautiskā sazināšanās valoda bija frančuvaloda. Aizritējušā gadsimta 30.gadu beigās ArnoldsGrava studēja Latvijas Universitātē romāņu valodas,īpaši itaļu un spāņu valodu. Zinīgākais angļuvalodas pratējs bija ilggadējais ziņotājs Aleksandrs35
- Page 2 and 3: VOL. LIV, No 4, ISSUE 259DECEMBER 2
- Page 4 and 5: Maija MeirāneIMeditĀcijaSReizēm
- Page 6 and 7: IMiniatūrasAr acīm var spēlētga
- Page 8 and 9: AplamiKad uznāk dziedātprieks,tu
- Page 10 and 11: Indra GubiņaDĀRZSTēlojumsRudenī
- Page 12 and 13: karoga sarkanumā. Pirmajā gadā u
- Page 14 and 15: Irēne AvenaLITERATŪRA UN POLITIKA
- Page 16 and 17: tekstā vietām atspoguļojas zinā
- Page 18 and 19: ar savu lēto romānu produkciju no
- Page 20 and 21: teritorijā, kurā žīdi gadsimtos
- Page 22 and 23: Marģers Grīns (Nr. 1816)EIROPU AT
- Page 25 and 26: daudz lasīts un dzirdēts, taču n
- Page 27 and 28: nos: Varu Tev ziņot, ka Ziedonis
- Page 29 and 30: Maija Meirāne Šlesere. Vižņi. M
- Page 31 and 32: Juris KronbergsTAD SAPNĪ ATNĀCA V
- Page 33 and 34: šis pasākums ticis izdarīts züg
- Page 35: Pāvils IeviņšDARBS LATVIJAS RADI
- Page 39 and 40: RADIOFŌNA PIRMSĀKUMI. Tāpat kā
- Page 41 and 42: Darbs Radiofōna studijā ap 1938.
- Page 43 and 44: 1914-15 laikr. „Latvija” atbild
- Page 45 and 46: ar ļoti iejūtīgiem pārmodelēju
- Page 47 and 48: un citur atskaņotām dziesmām bij
- Page 49 and 50: Foto no RTMM arhīvaPie mikrofona V
- Page 51 and 52: grūti. Parasti sūdzības par pazu
- Page 53 and 54: EIROPAS CEĻOJUMS. Vispārīgās no
- Page 55 and 56: Mirdzas Ādamsones (dzim. Ķempe) I
- Page 57 and 58: pat mazliet šaubījos, vai viņas
- Page 59 and 60: ija atcelts no Informācijas daļas
- Page 61 and 62: VĀCU OKUPĀCIJA. 1941.1.VII rīts
- Page 63 and 64: Māte, kā katru dienu, aicināja m
- Page 65 and 66: produkcijas, atstājot civīliedzī
- Page 67 and 68: DZEJNIECE UN MĀKSLINIECEMAIJA MEIR
- Page 69 and 70: personīgās spīts un laikam „el
- Page 71 and 72: Juris Kornets. Rīgas nami (skats n
- Page 73 and 74: Ivars AntēnsAR DZIESMĀM UN DEJĀM
- Page 75 and 76: Juris Kornets. XIII Latviešu dzies
- Page 77 and 78: Jau sākot ar Voldemāra Avena sul
- Page 79 and 80: MŪŽĪBAS LAPPUSI PAVERstarptautis
- Page 81 and 82: kas grib izzināt Rīgas vēsturi u
- Page 83 and 84: AishaAp to pašu laiku LNMM Mazajā
- Page 85 and 86: eproducē padomju propagandas stere
- Page 87 and 88:
kolm õde virguvad nüüd. // Ärga
- Page 89 and 90:
PAR DZĪVI, DZEJU UN...Māra Zālī
- Page 91 and 92:
vai gandrīz apdullinošu ātrumu,
- Page 93 and 94:
udens numurā Demirāgs ierindots s
- Page 95 and 96:
atūra nonāca līdz „Svešuma Ba
- Page 97 and 98:
IETEKMĪGS BALTIEŠU RAKSTUKRĀJUMS
- Page 99 and 100:
Galvenais redaktors: Rolfs Ekmanis5