Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas

Foto no RTMM arhīvaLR direktors Arveds Smilgasagatavojis sarakstu par autorhonorāriem, kuŗusviņai tiesības iekasēt, ievērojot ierakstus raidījumugrāmatā, un jau pirmajā tikšanās reizē mums radāsnesaskaņas. Miķelsones sarakstā bija darbi, kuŗi parastilaika trūkuma dēļ raidījumā nebija atskaņoti unpieprasīja maksāt autorhonorārus arī par klausītājiemapsolītajiem darbiem. Paskaidroju, ka tas naviespējams, taču viņa gāja pie paša direktora un bijaļoti neapmierināta, kad neko nepanāca. Valdības apstiprinātosnoteikumos bija rakstīts, ka LR maksā autorhonorāruspar raidījumā atskaņotajiem darbiem.Miķelsone pēc nesekmīgas cīņas direktora kabinetāatgriezās pie manis, mēs turpinājām salīdzināt sarakstus,un bieži vien viņa saņēma lielākus autorhonorārusnekā bija aprēķinājusi, jo viņai nebija zināmigadījumi, kad mūziķi bija atskaņojuši programmasžurnālā iepriekš neizziņotas piedevas. Mazpamazāmviņa pārliecinājās, ka var man uzticēties, kļuva ļotilaipna, un mēs labi sadarbojāmies. Viņa piedalījāsarī dažādos LMA sarīkojumos. Kādā koncertā viņasēdēja pie kasieres galdiņa, un mēs draudzīgi sasveicinājāmies.Katrā atelpas brīdī, kad nebija jāpārdodieejas biļetes, viņa kaut ko cītīgi rakstīja biezā kladē.To redzēdams, es apvaicājos, ko viņa tur ieraksta? Miķelsonepaskaidroja – savu nākamo darbu. Kā varējuto nezināt?! Konstance Miķelsone taču bija rakstniece!Novēlēju, lai labi veicas. Dažiem autoriem autorhonorāruizmaksas orderi nosūtīja tieši uz LR kasipasta ēkas pirmajā stāvā, lai autoriem nav jākāpj uzprogrammas pārvaldi trešā stāvā; lifta te līdz 1944.gadam nebija. Tomēr ne vienmēr tas bija iespējams,jo pēc valsts likuma uz izmaksas ordeŗa blakus saņēmējavārdam bija jāpieraksta arī viņa adrese, bet,ja adrese nebija zināma, orderi izrakstīja, kad autorsieradās Vispārīgajā nodaļā un adresi paziņoja. Lai kādarbinieki centās pakalpot autoriem un programmasdalībniekiem, izdarīt gluži visiem pa prātam ne vienmērizdevās. Par to liecina šāds gadījums. Pazīstamaisdzejnieks Kārlis Jēkabsons bija pārcēlies dzīvotcitur, bet adresi nezināja ne Literātūras daļas vadītājsAtis Zālītis, ne viņa vietnieks Jānis Rudzītis, ne citi pazīstamieRīgas literāti. Piezīmes par autorhonorāriemJēkabsonam krājās Vispārīgajā nodaļā, bet izmaksasordeŗi netika rakstīti. Pēc krietna laika LR kasē ieradiesdzejnieks un, neatradis izmaksas orderi, uzkāpistrešajā stāvā, lai sabārtu kūtros, nolaidīgos ierēdņus,kuŗi gan saņem algu, bet neko nedara. Lai cik laipnimēģināts Jēkabsonam izskaidrot, ka izmaksas orderipēc likuma drīkst izrakstīt tikai, uzrādot saņēmējaadresi, un viņa adrese nevienam nebija zināma, viņšbijis ļoti neapmierināts, ka tādas formālitātes dēļviņš nesaņem, kas viņam pienākas. Kad adrese beidzotbija uzzināta un orderis izrakstīts, viņš ar orderirokā gājis uz durvīm, galvu pret slinkajiem ierēdņiempagriezis un viņus dusmīgi bārdams. Pie sienas blakusdurvīm atradās liels rakstāmpiederumu skapis,viņš bija atvēris skapja durvis un pacēlis kāju nākamamsolim skapī iekšā. Kļūmi tomēr laikā pamanījis,viņš izgājis ārā pa pareizajām durvīm. Laikā, kad sākuizrakstīt autorhonorāru izmaksas odeŗus, Jēkabsonaautorhonorārus iekasēja Latvijas mākslas aģentūra.Kaut Latvijas dzejnieku saime bija bagātīgi sakuplojusi,komponisti vēl aizvien savām dziesmām labprātizvēlējās viņa dzejoļus. Emīla Dārziņa Mirdzi kā zvaigznetu naksniņā, Jāņa Mediņa Birzēm rotāts Gaiziņšun daudzu citu dziesmu teksta autors ir Jēkabsons.Pēc radiofōna apstiprinātas likmes par koŗa un sōlodziesmām, kantātēm, orātorijām, sonātām, simfōnijām,koncertiem ar orķestri, kā arī par citām kompozicijāmautorhonorārs tika aprēķināts, ievērojotatskaņojuma laiku minūtēs. Īpatnējas formas kompozicijabija Ādolfa Ābeles skaņdarbam Stāsts vijoleiar orķestri. Ar Vispārīgās nodaļas gādību es ieguvulielisku atbalstu un padomdevēju: mani iepazīstinājaar LR darbinieku, jauno mūziķi, komponistu Jāni Ivanovu.Mēs kļuvām sirsnīgi draugi. Ar laiku mūzikasautorhonorāru laukā notika pārkārtojumi. Latviešukomponistiem, kuŗu skaņdarbi tika atskaņoti biežāk,LR sāka izmaksāt mēneša autorhonorāru kā paušālsummu.Pirmie savus autorhonorārus šādi saņēmaJānis Mediņš, Alfrēds Kalniņš un Jāzeps Vītols. LR tādējādiieguva tiesības mēneša laikā atskaņot ikvienukomponista kompoziciju.LR DIREKTORS ARVEDS SMILGA. Izraksts no Latviešurakstniecības biografijās (1992, 301.lpp.): ArvedsSmilga (1879.24.VI Vecpiebalgā – 1947.30.I. Cicakerāpie Elbas, Vācijā) – rakstnieks, pedagogs un žurnālists.Dzimis skolotāja ģimenē; 1893-96 mācījiesMillera reālsk. Cēsīs, 1896-99 Rīgas pils. reālskolā.1899-1901 stud. arhitektūru Rīgas Politehniskajāinst., 1901-02 filoz. un ģermāņu valodniecību Jēnāun Minhenē, 1905-06 sab.izinātnes Berlīnē. Šajā laikāS. bijis arī laikr, „Baltijas Vēstnesis” speciālkorespondentsBerlīnē. 1904 ieguvis ģimn. skolotāja tiesības.1906-07 strād. Arzamasas reālsk. Krievijā, 1907-10 A.Ķeniņa zēnu reālsk. un A. Rūmanes-Ķeniņas meiteņuģimn. Rīgā. 1913-14 laikr. „Liepājas Balss” red. loc.;40