neraksturīgs briedums un meistarība,kas dekadentiskās, izsmalcinātās mīlasun nāves rotaļas ļauj izspēlēt artistiskiun mūsdienīgi – tāds ir žūrijasformulējums. Bet atdzejas jomāUldis Bērziņš – par Fikreta Demirāgadzejas izlases Gaisos tālu medībubalsis latviskošanu, par Kipras dzejaspopularizēšanu Latvijā (skat. 90.lpp.). Savukārt www.delfi.lv balsojumāsimpātiju balvu ieguvusi AnitaSkrjabe par Upes audeklā. •••Radošā darb nīca „Kaza” izdevusi nesenmūžībā aizgājušās Ingunas Jansones(1963-2009) (skat. JG258:32)dzejas izlasi injan, kurā aptverta visadzejnieces pārāk īsā dzīve – dzejoļi nogrāmatām Sikspārņa sindroms (1993)un Šampūns ar balzamu (1998), betlielākā daļa no manuskriptiem. •••Pieminot traģiskā nāvē mirušā dzejnieka un tulkotājaKlāva Elsberga (1959-1987) 50. gadskārtu, iznākKlāvs Elsbergs. Dzeja, kurā sakopoti jau publicētidzejoļi un iekļauti arī daži pirmpublicējumi. •••Lēģeru veterāns Modris Zihmanis savā divvalodudzejas krājumā Sibirischer Hardrock/Sibīrijas smagaisroks runā par savām izjūtām, kad viņš atradāstālu prom no dzimtās Liepājas. ••• Jaunās liepājniecesGunta Snipke, Ineta Stadgale, Jana Egle,Gunita Boka un Sandra Vensko pilsētas Literatūrasmēnesī lasa savus dzejdarbus rokkafejnīcā „Pablo”.••• Uz jautājumu Vai zini kam ticu / Ja vispār kamticēt ir dots atbildēt veltīgi pūlas Arnis Terzēns dzejkrājumāArī tas vēl. ••• Toties Pēteris Karlovskrājumā Mana sirds dziļdomīgi atzīstas: Vēl nevarusaprast bez tulka / Es dzeju, ko saceru pats... •••Toties Pegaza mugurā mazliet stingrāk sēž lietus pārkanālu e autors, liepājnieks Jānis Hvoinskis. (vg)PROZA – Vasaras mēnešos latviešu rakstnieki navdaudz darījuši, lai pildītos grāmatu plaukti ar romāniemun stāstu krājumiem, tomēr pa kādai grāmataiir nācis klāt. ••• Indras Gubiņas Vēlreizturp un atpakaļ sastāv galvenokārtno Kanādas laikrakstā Latvija Amerikāiespiestiem stāstiem vai pastāstījumiem(Biruta Sūrmane). •••Vecmeistars Olafs Gūtmanis piedzīvosavu Rakstu 4. sēj. – ar atmodaslaika prozas darbiem. ••• JāņaEinfelda septītajā grāmatā Meļudzīres sešās dzīru naktīs aizgūtnēmtiek stāstītas aizraujošas, asprātīgasun burvestību pilnas pasakas.••• Gundega Repše par tēliemsavā jaunākā stāstu krājumā Stāstipar mācekļiem saka: Viņi visi nokāpjbedrē. Cits pēc cita. Fanātiķi un rekordisti,liriskie un ciniskie, priecīgieun izmisušie. Un viņi visi būs spiestiizrāpties. Kas dzen katru no viņiemšai rituālajā nāvē un atdzimšanā? Toatbild katra individuālais liktenis, rakstursun ticība. ••• <strong>Jura</strong> Zvirgzdiņagrāmatu bērniem Lāča Bruņamedības noteikti var lasīt ne tikai bērni.Labsirdīgi ironiskajā stāstā var sastaptgan plīša lācīti, gan īstos lāčus,kas nāk no Abrenes, bet runā latviskiun grib būt par Latvijas lāčiem, gandatorspēlēs iegrimušus bērnus, ganmalumedniekus. Ilustrācijas veidojisReinis Pētersons, kas, tāpat kā Zvirgzdiņš,ir Jāņa Baltvilka balvas laureāts.••• Es i piedzims Ventiņpuse autoreAgnese Selga to sarakstījusi tāmniekudialektā (paralēli teksts lasāmsarī latviešu literārajā valodā). Bez tamtā ir krāsojamā grāmata ar dažādiemuzdevumiem, kas rosinās jauno lasītājudarboties radoši. ••• VladisSpāre, Juris Zvirgzdiņš un Lienīte Medne-Spāre izdevuši750 g smagu un 540 lpp. biezu romānu divāsdaļās Odu laiks, kura 1. daļa jau publicēta 1994.gadā.Patiess stāsts par laikabiedru dzīvi, autoru fantāzijasun melotkāres izkropļots līdz nepazīšanai – tā teiktspieteikumā. Bet Latvijas Avīzes redaktore MonikaZīle: Tomēr aiz šķietamo blēņu izkārtnes ir daudz patiesasun dziļas nopietnības, kas atspoguļo autoruerudīciju un zināšanas par politiku, vēsturi, sabiedrību.(vg)DAŽĀDA SATURA – Roberta Jansona Komunistu režīmamnepakļāvīgie Liepājas zēni stāsta par LiepājasPolitehnikuma audzēkņu pretpadomju kustību „Kursa”(1945-1947) un viņu literāro žurnālu ar tādu patnosaukumu. Deviņiem čeka piespriež nāvessodu, kovēlāk aizstāj ar 25 gadiem ieslodzījumā, 21 notiesāuz 10, bet vienu – uz 5 gadiem. ••• LatvijasNacionālais vēstures muzejs izdevis Ilzes Zinģītessastādīto zinātnisko rakstu krājumu Tautas lietišķāmāksla Latvijā ••• Ilggadējā LU docētāja SarmaKļaviņa laiž klajā grāmatu Latviešu valodas pētnieki:No klaušu laikiem līdz savai valstij. ••• AndraSproģa Irma Grebzde: Ar Dieva čukstu ausī ir trimdasrakstnieces dzīvesstāsts ar vairākiemnoslēpumiem, dažus no kuriemautoram, šķiet, izdevies atšķetināt...••• Partijas „Visu Latvijai”dibinātāja Raivja Dzintara Pozitīvaisnacionālisms pauž mūsdienu latviešunacionālisma atbalstītāju pozīcijas,kas atšķiroties no kosmopolītu,liberāļu un materiālistu viedokļiem.••• Elitas Rozes Mūžs.Stāsts paratdevi pienākumam un uzdevumamir par Nikolaju Romanovski – cilvēku,kas leģionāru rindās cīnījies par Latvijasneatkarību, bet pēc tās atjaunošanascenties panākt, lai Maskavasimperiālistiskā režīma īstenotājiemtiktu sarīkots starptautisks tribunāls.Viņa vadībā izveidoti kritušo leģionāruBrāļu kapi Lestenē. ••• Tiem,78
kas grib izzināt Rīgas vēsturi un iedziļinātiestās attīstības posmos, iesakāmsiegādāties Irēnas Bākules un ArņaSiksnas Rīga ārpus nocietinājumiem.Pilsētas plānotā izbūve un pārbūveno 17.gadsmita līdz Pirmajam pasauleskaram. Latviešu (Bākule) un angļu(Siksna) teksti ir atšķirīgi, tomēr autoribeigās nonākuši līdz identiskiem kopīgiemsecinājumiem. ••• IlgvaraVeignera Latvieši Rietumzemēs 2. izd.(978 lpp.), tāpat kā krietni plānākais1.izd. (1993), čum un mudž no paviršībām,kļūdām, pat dažādām muļķībām.(vg)TULKOJUMI – Tulkojumi, neskatotiesuz dižķibeli, turpina birt kā no pārpilnībasraga. Grūti uzskaitīt visus, tāpēcieskatam tikai interesantākie. Nobela prēmijas laureāta,Ļeņingradā dzimušā Josifa Brodska (1940-1996) dzeja pievilkusi dažādu paaudžu atdzejotājus– Amandu Aizpurieti, Pēteru Brūveri, Liānu Langu,Māri Melgalvu, Jāni Rokpelni, Kārli Vērdiņu, RaimonduBriedi, Jāni Vādonu, Arvi Vigulu u.c. Tagad izdotaBrodska divvalodu izlase, sākot no pirmajiem dzejoļiem50. un 60.gadu mijā un beidzot ar 90.gadu darbiem.••• Ukrainas vēstnieka Rīgā Raula Čilačavassastādītajā 400 lpp. biezajā ukraiņu dzejas antoloģijāVējš no Ukrainas mūsu ievērojamākie dzejniekilatviskojuši 91 vārda meistaru. ••• Lielu nozīmiuz 20.gs. filosofiju, socioloģiju, kultūru un politikuatstājuši Makss (Max) Horkheimers (1895-1973) unTeodors (Theodor) Adorno (1903-1969). Viņu kopīgiuzrakstīto darbu Apgaismības dialektika: Filosofiskifragmenti (tulk. Ivars Ijabs) laiž klajā „Laikmetīgaismākslas centrs”. ••• Afgāņu izcelsmes ASV ārstaHāleda Hoseinī (Khaled Hosseini) romāns Pūķa ķērājs(The Kite Runner, 2003 – tulk. U. Sīlis) vairākusgadus atradies pasaules ietekmīgāko un visvairākpirkto grāmatu sarakstu virsotnēs, tulkots 40 valodās,un visā pasaulē pārdoti vairāk nekā 12 miljonieksemplāru. ••• Katram cilvēkam ir eņģelis autors,benediktiešu abatijas pārvaldnieks un garīgaispadomdevējs Anselms Grīns (Anselm Green) sarakstījisap 200 grāmatu, kas pasaulē pārdotas vairāknekā 14 miljonos eksemplāru. ••• Latvijā plašupiekrišanu ieguvušās Fellouzas (Virginia M. Fellows)Šekspīra kods (The Shakespeare Code, 2000 - tulk.Z. Rozenberga) ir analītisks un lielākoties dokumentālsdarbs, kura vēsturiskais fons ir 17.gs. Anglija; redzamākāsfigūras - Elizabete I, filozofs un valstsvīrsBēkons (Francis Bacon), grāfs Roberts Devero u.c. leģendāraspersonības. ••• Vecu vecajam tematampar cilvēku vēlmi mīlēt un tikt mīlētiem veltīts Outsas(Joyce Carol Oates) romāns Niagara (no angļu tulk.Agnese Mortukāne). ••• Filosofs Alehandro (Alejandro)Bariko abos vienā sējumā iekļautajos darbosHēgeļa dvēsele un Viskonsinas govis un Bēgošaisģēnijs (no itāļu tulk.Dace Meiere) cenšas atbildēt uzjautājumiem: Kādus sliekšņus mūzikas vēsturē pārkāpasvētais pirmmoceklis Bēthovens? Ko Rosīni daraar laimes jēdzienu? Kāpēc jaunietis, kuram Šopēnspatīk labāk nekā U2, būtu uzskatāmspar mierinājumu sabiedrībai? •••„Jumava” izdevusi pirmo erotiskā žanraromānu tās vēsturē – Darijas Šaronasgrāmatu Marķīzes krustmeita (no vācutulk. Sinda Krastiņa). (vg)P A R K R I T I K U , D Z E J O Ļ I E M ,T R I M D U , E T C . – Literārā žurnālaWasafiri aptaujā par izcilākajiem romāniempēdējos 25 gados atzīti NobelaPrēmijas laureāta, kolumbieša Markesa(Gabriel García Marquez) Cién añosde soledad (Simts vientulības gadi) unVladimira Nabokova Lolita, kam sekovēl 19 citi. ••• Upsalā ir tāds anatomiskaisteātris no veciem laikiem, kurtaisīja tādas izrādes: skatītāji, studentisēdēja apkārt un vidū viens ķidā to līķi– un es iedomājos, ka trimda ir tas līķis un es esmutas, kas viņu ķidā un velk ārā visādas lietas dzejasformā – tā atbild dzejnieks Juris Kronbergs uz savasamata māsas Ingmāras Balodes jautājumu ¼ satoriintervijā (2009.12.VIII): Kāpēc jaunākajā izlasē tusevi tik ļoti saisti ar trimdu? Bet uz jautājumu, vaitrimdā bijis iespējams sekot līdzi gan pasaules, ganLatvijas literatūrai: No Latvijas jau tobrīd nekā daudznebija. „Karogs” un „Literatūra un Māksla”. Es tos lasījuun pamazām iepazinu, kurus autorus ir vērts lasīt,kuriem neķerties klāt. Dzejai īpaši sekoju līdzi. Betdaudz vairāk tomēr lasīju pasaules dzeju zviedru unangļu valodā. Man laimējās ar to, ka Stokholmā bijatik dzīva literāra vide. Mēs ar Pāvilu Johansonu bijāmsākuši rakstīt dzeju zviedru valodā. Reiz mēs nospriedām– kāpēc gan nevarētu arī latviski kaut ko rakstīt?Pāvils teica, ka viņa mamma [Veronika Strēlerte]rakstot dzeju, varētu kaut ko pielabot. Nu, iedevudzejoļus Pāvila mammai, un viņa ļoti uzmanīgi izlasīja,un priecājās, ka var arī citādi rakstīt. Bieži tikāmiesarī ar Ri chardu Rīdzinieku (jeb Ervīnu Grīnu) – ar viņumums bija arī bieži dzejas lasījumi pa telefonu. (..)Protams, bija Andrejs Irbe un „Daugavas” izdevniecība,bija valodniece Velta Rūķe-Draviņa, kura gribēja,lai es ar valodniecību nodarbojos. Man latviskā jauniešaikdiena bija bagātīga. Pamodos tā ap pusdienlaiku,gāju parunāties ar Irbi uz Galveno statistikaspārvaldi. Kamēr viņš ēda pusdienas, spriedām par literatūru;tad aizšļūcu pie Dagnijas Šleieres uz izdevniecību;kad pulkstenis sāka tuvoties pieciem, zināju– Ervīns Grīns beidz darbu – tad mēs abi dzērām aluvai viskiju, un tad jau pulkstenis tuvojās desmitiemun tad varēja aizbraukt pie Pāvila... ••• Journalof Baltic Studies 40/2(2009.VI) publicējis plašu (lpp.215-243) Rolfa Ekmaņa apcerējumu „Harmonizerof Disharmony: Latvian Poet and Editor Māris Čaklais”.Autors pamatīgi analizējis dzejnieka un redaktoraČaklā daiļradi un viņa lomu Latvijas kultūras atsvaidzināšanā,kopš 60.gadu vidus – pēc 20 gaduilgā staļiniskā sastinguma. Ekmanis ietver Māri Čaklodzejnieku „dižajā astotniekā” (great octet) kopā arImantu Auziņu, Vizmu Belševicu, Laimu Līvenu, VitautuĻūdenu, Jāni Peteru, Ojāru Vācieti un ImantuZiedoni. Okteta dalībnieki, liek saprast Ekmanis, tai79
- Page 2 and 3:
VOL. LIV, No 4, ISSUE 259DECEMBER 2
- Page 4 and 5:
Maija MeirāneIMeditĀcijaSReizēm
- Page 6 and 7:
IMiniatūrasAr acīm var spēlētga
- Page 8 and 9:
AplamiKad uznāk dziedātprieks,tu
- Page 10 and 11:
Indra GubiņaDĀRZSTēlojumsRudenī
- Page 12 and 13:
karoga sarkanumā. Pirmajā gadā u
- Page 14 and 15:
Irēne AvenaLITERATŪRA UN POLITIKA
- Page 16 and 17:
tekstā vietām atspoguļojas zinā
- Page 18 and 19:
ar savu lēto romānu produkciju no
- Page 20 and 21:
teritorijā, kurā žīdi gadsimtos
- Page 22 and 23:
Marģers Grīns (Nr. 1816)EIROPU AT
- Page 25 and 26:
daudz lasīts un dzirdēts, taču n
- Page 27 and 28:
nos: Varu Tev ziņot, ka Ziedonis
- Page 29 and 30: Maija Meirāne Šlesere. Vižņi. M
- Page 31 and 32: Juris KronbergsTAD SAPNĪ ATNĀCA V
- Page 33 and 34: šis pasākums ticis izdarīts züg
- Page 35 and 36: Pāvils IeviņšDARBS LATVIJAS RADI
- Page 37 and 38: Foto no autora arhīvaNo kr. sēž
- Page 39 and 40: RADIOFŌNA PIRMSĀKUMI. Tāpat kā
- Page 41 and 42: Darbs Radiofōna studijā ap 1938.
- Page 43 and 44: 1914-15 laikr. „Latvija” atbild
- Page 45 and 46: ar ļoti iejūtīgiem pārmodelēju
- Page 47 and 48: un citur atskaņotām dziesmām bij
- Page 49 and 50: Foto no RTMM arhīvaPie mikrofona V
- Page 51 and 52: grūti. Parasti sūdzības par pazu
- Page 53 and 54: EIROPAS CEĻOJUMS. Vispārīgās no
- Page 55 and 56: Mirdzas Ādamsones (dzim. Ķempe) I
- Page 57 and 58: pat mazliet šaubījos, vai viņas
- Page 59 and 60: ija atcelts no Informācijas daļas
- Page 61 and 62: VĀCU OKUPĀCIJA. 1941.1.VII rīts
- Page 63 and 64: Māte, kā katru dienu, aicināja m
- Page 65 and 66: produkcijas, atstājot civīliedzī
- Page 67 and 68: DZEJNIECE UN MĀKSLINIECEMAIJA MEIR
- Page 69 and 70: personīgās spīts un laikam „el
- Page 71 and 72: Juris Kornets. Rīgas nami (skats n
- Page 73 and 74: Ivars AntēnsAR DZIESMĀM UN DEJĀM
- Page 75 and 76: Juris Kornets. XIII Latviešu dzies
- Page 77 and 78: Jau sākot ar Voldemāra Avena sul
- Page 79: MŪŽĪBAS LAPPUSI PAVERstarptautis
- Page 83 and 84: AishaAp to pašu laiku LNMM Mazajā
- Page 85 and 86: eproducē padomju propagandas stere
- Page 87 and 88: kolm õde virguvad nüüd. // Ärga
- Page 89 and 90: PAR DZĪVI, DZEJU UN...Māra Zālī
- Page 91 and 92: vai gandrīz apdullinošu ātrumu,
- Page 93 and 94: udens numurā Demirāgs ierindots s
- Page 95 and 96: atūra nonāca līdz „Svešuma Ba
- Page 97 and 98: IETEKMĪGS BALTIEŠU RAKSTUKRĀJUMS
- Page 99 and 100: Galvenais redaktors: Rolfs Ekmanis5