Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas

Mirdzas Ādamsones (dzim. Ķempe) Indriķa Lēmaņa parakstītā dienesta apliecībabet ap padomju tankiem lēkāja un bļaustījas barsvīriešu. Šķita, ka viņi bija norīkoti apsveikt padomjuokupantus. Viņi uzvedās kā huligani, barā uzbrukanedaudzajiem latviešu kārtībniekiem, grūstoties unlamājoties. Tika izsaukta stāba rota. Staltajiem kaŗavīriemtuvojoties, huligani metās uz visām pusēm.Taču tiklīdz stābisti aizgāja, huligani atgriezās. Gājupa Kaļķu ielu uz Daugavmalu. Tramvaju satiksme arPārdaugavu nedarbojās, mājās pāri pontontiltam nokļuvukājām.LĒMAŅA ATNĀKŠANA.1939.gada oktobrī LR tikaradīts jauns amats: atbildīgais dežūrants. Lielo pārmaiņudēļ tika saņemti rīkojumi un ziņojumi arīsvētdienās, kad darbvedība un LR vadītāji nestrādāja.Darbā bija tikai programmas pieteicēji un ziņu lasītāji,programmas dalībnieki un techniskais personāls.Par atbildīgo dežūrantu norīkoja arī mani. Dežūraslaikā man vajadzēja uzturēties direktora kabinetā, unmanā rīcībā bija tālruņi, ar kuŗiem varēju vajadzībasgadījumā sazināties ar ikvienu LR amatpersonu, arīInformācijas daļu. 1940.17.VI prezidents Kārlis Ulmanisteica radiorunu, ko beidza ar vēsturiskajiemvārdiem: Es palikšu savā vietā, jūs palieciet savās.Dievs vien zina, cik daudz brīvības un iespējas prezidentambija pateikt, ko viņš no sirds būtu vēlējies latviešutautai teikt. Vai viņam nolika priekšā uzrakstīturunu, kas jānolasa? Kas to lai zina? Latvija bija okupētazeme, Latvijas ministri no sava amata atteikušies.Brīnījāmies par Augusta Kirchenšteina valdību.Vecais zinātnieks Kirchenšteins jau agrāk esot bijisidejisks komūnists, taču par baciļiem viņš noteiktizināja vairāk nekā par valsts vadīšanu. Ne mazākspārsteigums bija Viļa Lāča iecelšana par iekšlietuministru. Cits rakstnieks, Jūlijs Lācis, bija kļuvis partautas labklājības un izglītības ministru, žurnālistsPēteris Blaus – par sabiedrisko lietu ministru, tātadviņš tagad bija radiofōna augstākais priekšnieks. 23.jūnijs bija jauka, saulaina svētdiena. Sēdēju direktorakabinetā. Skaļrunis bija ieslēgts – pārraidīja dievkalpojumuno Māras baznīcas. Laiku kavēdams, lasījulīdzpaņemto grāmatu. Palaikam piecēlos, piegāju pieloga un skatījos uz zaļajiem pilsētas apstādījumiem,cēlo Brīvības pieminekli, balto operas namu. Viss bijaklusu un mierīgi, ielās nedaudzi gājēji, nekas neliecinājapar pēdējo dienu drāmatiskajiem notikumiem.Ap pulksten 10.00 garderobists ieveda trīs vīrus. Piecēlosun gāju viņiem pretī. Sarokojāmies, es nosaucusavu vārdu, pateicu, ka esmu radiofōna atbildīgaisdežūrants un vaicāju, ko kungi vēlas. Pusmūža vīrs,apmēram manā augumā, vasarīgi ģērbies, pelēku,pavalkātu žaketi mugurā, atpogātu krekla apkaklīti,teica, ka viņa vārds ir Lēmanis un viņš atnācis, laipārņemtu LR vadību, rādīja man papīra puslapu, uzkuŗas mašīnrakstā bija lasāms, ka Indriķis Lēmanisiecelts par LR direktoru. Jautāju, ko vēlas divi pārējiekungi, un Lēmanis atbildēja: Tie ir mani miesassargi.Mazliet pabrīnījos – līdz šim šeit nevienam miesassarginebija vajadzīgi. Skatījos uz Lēmaņa atnestoiecelšanas dokumentu, ko bija parakstījis 21. jūnijāieceltais iekšlietu ministrs Vilis Lācis. Radiofōns naviekšlietu ministrijas pakļautībā, iekšlietu ministrs radiofōnadirektoru nevar ne iecelt, ne atcelt. PaskaidrojuLēmanim, ka iecelšanas dokumentam vajadzīgssabiedrisko lietu ministra paraksts. Teicu, ka piezvanīšuLR direktoram Arvedam Smilgam un ataicināšuviņu. Lūdzu, lai kungi apsēžas un pagaida. PiezvanījuSmilgam uz Jūrmalu un pastāstīju, kas noticis. Ar viņarīcībā esošo valsts automašīnu ar šoferi direktors noJūrmalas ieradās apmēram pusstundas laikā. Atstāju53