Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas

Ivars AntēnsAR DZIESMĀM UN DEJĀMJAUTRĀM*Korista vēstule no ČikāgasTā latviešu dziedāšana un braukšana uzDziesmu svētkiem ir tāda kā narkotika. Nujau būs pagājis vairāk nekā 60 gadu kopšmūsu Augsburgas „Ausekļa” ģimnāzijaskora ceļojuma uz Dziesmu svētkiem Fišbachā1948.gadā. No Čikāgas kora dziedātājiir braukuši gan uz ASV austrumu, gan rietumukrastu, uz vidusštatu pilsētām, arī uzRīgu. Bet, re, ja reiz iesācis, nevar vairs atmest,gribas vēl un vēl. Hamiltonas Dziesmusvētkos Kanādas Ontario provincē bija viss,kam jābūt krietnos dziesmu svētkos – labasdziesmas, labi diriģenti, dziedātāji un mūziķi,atsaucīga publika, labi rīkotāji. Tik labi svētkiilgi nebija bijuši, nu, vismaz kopš VentūrasKalifornijā un, protams, Rīgas svētkiem2008.gadā. Viena no svētku zvaigznēm bijagalvenais mūzikas nozares vadītājs, JurisĶeniņš, allažiņ redzams, gan modinādams,saulītei lecot, citus darbiniekus, gan vai visosmēģinājumos dodot svarīgus norādījumus,gan arī spēlējot kamerorķestrī vai uzņemotiespavadītāja lomu.Ļoti izcilajā Latviešu mūzikas koncertā baudījumsbija dzirdēt Vītola darba pirmatskaņojumu– Tautas dziesmu svītu, kas restaurētapēc komponista piezīmju grāmatās atrastiemmateriāliem. Pēc orķestra pēdējās piedevasKur tu teci gailīti manu, no rītiņa agrumā?– kas Jura Ķeniņa ieskatā bija kļuvusipar tādu kā svētku darbinieku himnu, solistiun mūziķi saņēma ziedu veltes, tikai nabaganošu šķīrējs palika bešā. Visos sarīkojumostika pasniegtas ļoti līdzīgas puķes, protams,ne jau reiz dotās. Izskatījās pēc noorganizētapasākuma. Kādam puķu audzētājam trāpījāslabs „bizness.”Rīgā svētkos kori dziedāja vai uz visiem stūriem– Vērmanītī, Doma laukumā, Līvu laukumāu.c. Arī Hamiltonā aiz galvenās Marriottaviesnīcas nelielā dārziņā turpat līdzās nīcējuteltīm pēkšņi redzu – nostājas dižens korismelnos „ancukos” un sāk raut vaļā – RīgasBiznesa skolas koris Eināra Verro vadībā.Nodzied vienu dziesmu, ir tā ap 50 klausītāju,nodzied otru, nu jau vairāk kā 100. Unvisi sauc: vēl! vēl! Kopā noklausījāmies kādas* No Artūra Krūmiņa libreta Alfrēda Kalniņa operaiBaņuta (Līgo dziesmas)trīs vai četras dziesmas. Garām gāja AndrejsJansons. Arī viņu lika pie diriģēšanas. Labavieta naudas tērēšanai bija tirdziņš – gan parēdamām, gan klausāmām, gan uzvelkamāmun nēsājamām, gan skatāmām lietām. Pulkagaldu, pilni ar iekš- un ārzemju ražojumiem,arī daudz Latvijā ražotu tvartu, „dīvīdiju”,vecmodīgi drukātu grāmatu, koka, stikla unmāla izstrādājumu. No 100 dālderiem varējatikt vaļā pavisam viegli, toties pilnīgi parvelti varēja tikt pie 2012. gadā paredzētoMilvoku dziesmu svētku zaļi spožā reklāmaidomātā rakstīkļa. Jā, Milvoku svētku galvenaispriekšnieks ar visu savu mūzikālo ģimeniarī bija Hamiltonā, viens Brusubārdis diriģēja,divi spēlēja kamerorķestrī, pārējie piecidziedāja.Viesnīcas restorānos ēdieni bija dārgi un nevienmēr tie gardākie, turklāt ilgi jāgaida, kamēratnes. Arī uz rēķinu jāgaida vesela mūžība.Te nu gluži vietā bija Baltā telts turpatblakus viesnīcai – Toronto Latviešu centraēstūzis „Pie bērziem” ar desiņām, skābiemkāpostiem, pīrāgiem, kotletēm u.c. latviešuiemīļotiem gardumiem. Turklāt par samērāpieņemamām cenām un acumirklīgu apkalpošanu.Viesnīcas krogā gan bijis latviešualus, bet tas nu aizgājis pa tīro jau pirmajāsdienās. Pats nedabūju ne nosmeķēt.Neraugoties uz pasaules dižķibeli, kori undeju grupas sabrauca no visurienes. NoLatvijas „Balsis”, „Burtnieks”, „Rīgas Biznesaskolas koris”, „Dzintars”. No Īrijas „Mazaisletiņš” un „eLVē”. Pēdējā koristiem mēģinājumosdzelteni krekli ar uzrakstu uz muguras:Labāka sabiedrība. Viņu labās balsisun zinīgā dziedāšana padarīja katru mēģinājumutikpat kā par koncertu. Tāpat dejugrupas „Oglīte” no Rīgas, Rožupes pagastadejotāji no Līvāniem, „Zemgaļi” no JelgavasOzolniekiem ar savu raito soli lika skatītājukājām kustēties ritmā līdzi. Mēģinājumi irtāda patīkama padarīšana, nav satraukuma,tikai laba jušana būt pulkā, darot kopējulietu. No rītiem čaklās hamiltonietes cienājamūs ar labām brokastīm. Varējām arī pašilietot tehnoloģijas brīnumu – beigeļu jeb barankugriežamo mašīnu. Mēģinājumos iznācapavadīt vismaz 16 stundas, rāvām ko varējām,un panākumi neizpalika ne Garīgajākoncertā katedrālē, nedz arī Kopkora koncertālielajā Hamilton Place zālē. Jāpiebilst,ka no viesnīcas istabas loga labi redzamākatedrāle tomēr nebija 10-15 minūšu gājienāno viesnīcas, kā minēts kādā svētkuinformācijas lapā. Salti meli – īstenībā pagāja25 minūtes un galā slapja mugura...Kritiķi jau rakstīs par dziesmām un dejām71