Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas

udens numurā Demirāgs ierindots starp labākajiemmodernajiem dzejniekiem jebkurpasaulē, kas raksta turku valodā.Demirāga dzeja tiecas radīt modernu mitoloģiju,kas izpēta un aptver gan seno grieķu,gan anatoliešu civilizācijas (WLT). Tā attēlodabu un cilvēku, kas piesātināti ar vēsturi,kariem, senām kultūrām, mitoloģiju unreliģiju. (Manas krosenes iegrimst satrūdējušosaugumos, / raud un raud – 20. lpp.).Vēsture sāpīgi izveidojusi kipriešu identitāti.Iepazīdamies ar Kipras grieķu dzejniekuĢorgosu Moleski, Demirāgs drīz secina,ka 1974.gadā abi cīnījušies vienā kaujā pieLokmasilāras, bet katrs savā pusē, kam sekoapkampšanās: Labi, ka viens otru toreiz nenokāvām.Šāda vēstures untumu veidotaidentitāte, liekas, varētu latviešu lasītājambūt viegli saprotama.Uldis Bērziņš ir viens no redzamākajiem latviešutulkotājiem. Viņš ir poliglots, kas tulkone tikai no slāvu un ģermāņu valodām, betarī no latviešu lasītājiem grūtāk pieejamāmvalodām, piemēram, turku un seno islandiešu.Viņš latviešu kultūrā palīdz ienest pasaulesseno kultūru klasiskos stūrakmeņus– viņš ir tulkojis seno islandiešu Eddu (skat.JG258), piedalījies arī Bībeles tulkošanaskomisijas darbā, tulkodams Vecās Derībasdzeju no senebreju valodas, šī gada vasarāpabeidzis; Korāna tulkošanu no senarābuvalodas. Jau 1970. gados, t.i., padomju varasgados, Bērziņš kopā ar Knutu Skujenieku,Leonu Briedi u.c. bija pasauli sadalījuši ”interešusfērās”, vadoties pēc valodu grupām.Viņi arī mudināja jauno paaudžu dzejniekusapgūt valodas literāru tekstu tulkošanas/atdzejošanasdarbam. Tādā veidā latviešu kultūrasapvāršņi tika sistemātiski paplašināti.Šo svarīgo darbu motivēja ne tikai dzejniekutulkotāju pašu interese un ziņkārība par citutautu kultūram, bet arī politiska pārliecība.Padomju Savienības monolītiskā vienveidībaun iecerētā vienvalodība tika pakāpeniskidrupināta. Padarīdami citu tautu kultūraspieejamas latviešiem, tulkotāji vienlaikusatgādina citām kultūrām, ka pastāv arī tādalatviešu valoda un kultūra. Šī ir loģiska undabīga stratēģija latviešu kultūras pārdzīvošanai– saprasties un saistīties ar citām mazāmkultūrām, ar minoritātēm, ar visu, kasatrodas pasaules kultūras galveno novirzienuperifērijā vai ir izņēmums tās likumībām.Arī šodien, kad latvieši brīvi var sastapties arvisas pasaules kultūrām, ir veselīgi iepazītiesar citu tautu – it sevišķi mazākuma tautu –likteņiem un tajos saredzēt daudz pazīstamupazīmju. Galu galā, vai tas nebūtu varējisbūt trimdas latvietis, kas sarakstījis sekojošosFikreta Demirāga vārdus?Kad sakni izrauj no zemes, tai sāp,tādas pat sāpes jūt zeme, kad sakni aizrauj,te – miesas un kaulu traģēdija, ne mazāk;purini, dauzi, vienalga paliek uz sakneskaut kas no zemes, kurai tā nolaupīta,bet zemē – saknei norautas spalvotas dzīslas.(”Traģēdija. Sakne un zeme” – 29. lpp)Juris RozītisPar rakstnieku un literatūrzinātnieku Juri Rozīti skat.JG257:9.LITPROCESI, LITPERSONĪBASViktors Hausmanis un Benedikts Kalnačs,sastādītāji. Latviešu literatūras procesi unpersonības. Rīga: Latvijas UniversitātesLiteratūras, folkloras un mākslas institūts(LU LFMI), 2008. 200 lpp.Tā vienmēr ir bijis un, domājams, vienmērtā būs – dažādu vecumu un nevienlīdzīguspēju zinātnieki un pētnieki sanāk kopā,mutvārdos atskaitās – pārāk bieži vienmuļā,monotonā skanējumā – par savu pētījumurezultātiem, kas tad pārtop zinātniskas aparatūrasierāmētos rakstos, lai parādītos kādāperiodiskā izdevumā vai rakstu krājumā.Tāds ir aplūkojamā grāmata ar veselu velnaduci autoru un no katra pa pētījumam, kasnolasīti Letonikas 2. kongresā. Sējuma veidotājiemgan piemirsies norādīt, kur un kadšis konklāvs noticis, bet ziņkārīgāks interesentsto var viegli „uzgūglēt” (RLB 2007.30.-31.X). No autoriem 11 ir LFMI dažāda rangapētnieki – no vadošajiem (ar abiem habilitētajiemsastādītājiem priekšgalā) līdz divdesmitgadīgajiemasistentiem, skaitā diviem,vienīgajiem (vismaz pagaidām) bez Dr.philol.kabatā. LFMI zinību vīriem un sievām pievienojasviena LZA akadēmiķe un viena LU asociētaprofesore. Tematiski raksti aptver laikaposmu no 18. līdz 20.gs. otrai pusei.Vispirms kvēls rokas spiediens asistentiem.Pauls Daija, visjaunākais no krājumā iekļautajiem,pievēršas 18.gs. apgaismībai unracionālismam, idejām, kas ne tikai paverjaunu skatījumu uz latviešu dzimtcilvēkiem,bet kļūst par pamatu mūsu laicīgai literatūrai.Latvijā tolaik sāk skanēt atziņa, ka91