savās vēstulēs (piemēram, Anšlavs Eglītis,daļēji Uldis Ģērmanis).Trimdas presē turpinās apmaiņa ar atšķirīgiemviedokļiem par KKS problemātiku. MēnešrakstāBrīvība parādās Agņa Baloža raksts„Vai ‘bezsaules noriets’ čekas apkampienos?“,kur autors vēršas pret JG redaktoru LaimoņaZandberga un Andrieva Ezergaiļa taktiku attiecībāuz sakariem ar Latviju, t.i., kā mazaaktīvistu grupa manipulē „Jauno Gaitu” unmēģina sadarboties ar Rīgas KGB. 28 Kā skarbisecina Balodis, iedomāties, ka šādā veidātiks radīta „vienota latviešu kultūra“, ir nepiedodamanaivitāte. Bīstamākais pie tamir tas, ka vienā daļā šo kultūras sadarboņuizveidojusies dīvaina solidaritāte pret Kultūrassakaru komitejas čekistiem. Iemesls tamtaču nebūs meklējams rūpēs par latviešutautu vai kultūru, bet gan patīkamajā sajūtāpiederēt Rīgā pie „izredzētajiem“, kuriem arKultūras sakaru komitejas „draugu“ palīdzībuatveras daudzas durvis. Kā uz to visu skatāslielākā daļa kultūras darbinieku Latvijā,to trāpīgi raksturojis Imants Lešinskis „Kalpībasgados“: „Kopš tiem laikiem Latviju apmeklējušidaudzi trimdā pazīstami rakstniekiun dzejnieki. Domāju, ka dažs labs no viņiemLatvijas garadarbinieku mutē čekas ieliktospretīgi salkanos glaimus uzskatīja par‘tīru valūtu’. Latviešu dzejniekiem un rakstniekiemdzimtenē čekas ārzemju viesu uzņemšanavienmēr bijusi un paliek ārkārtīginetīkams un pazemojošs okupācijas režīmauzdevums.“ 29Imanta Lešinska ASV pavalstniecības pieprasījums1978. gada septembrī gan Latvijas,gan trimdas sabiedrībai ir liela sensācijaun Rīgā tiek dēvēta par atklātu nostāšanosuz Dzimtenes un partijas nodevības ceļa. Kāatzīst Atis Lejiņš, kura grāmatai Gorkija iela11a Lešinskis uzrakstīja ievadu, trimdā viņšmums radīja problēmas. Mēs meklējām ceļuatpakaļ uz Latviju, viņš savukārt pavēstīja, kaLatvija ir kļuvusi par komunistu valsti un turnedrīkst atgriezties. I. Lešinska propagandasdēļ trimdas sabiedrība sadalījusies divās daļās– vieni teica, ka Latvijā jāatgriežas, otriiebilda, ka komunisma ideoloģijas pārņemtāzemē mums vairs nav ko darīt. 30 Par spīti vispārējamsamulsumam, pēc Imanta Lešinskapārbēgšanas, KKS turpina darbu, vairāk iezīmējaskompromisu meklēšana, labvēlībaspaušana pret tiem trimdas latviešiem, kas28. Agnis Balodis. „Vai ‘bezsaules noriets’ čekasapkampienos?” Brīvība, Nr.10, 1979:10.29. Turpat.30. Gunita Nagle. „Rūdīts ideālists“. Diena2002.26.I:18.saistījās ar KKS. Lešinska sniegtās intervijasun lekcijas, publikācijas presē par savu darbībuKKS un VDK ir atsevišķa blakusparādība,kas abu literatūru saskarsmes kontekstā vērtējamakā margināla, jo abas puses tik un tāturpina kontaktēties iepriekšējā veidā un intensitātē,mēģinot sasniegt savus mērķus.1979. gadā Dzimtenes Balsī publicēta sarunaar Latvijas komitejas kultūras sakariem artautiešiem ārzemēs prezidija priekšsēdētājavietas izpildītāju Helmutu Kreicbergu „Savstarpējauzticība, saprašanās un sadarbība“,kur Dzimtenes Balss vēlas iegūt apliecinājumutam, ka svešatnes latviešu kultūras dzīveszelta graudi, īstas literatūras, mākslas unzinātnes personības taču atradušas iespējassevi apliecināt arī Latvijā? Kreicberga atbildeir apstiprinoša: Jau minēju par gaidāmo1980. gadā Veltas Tomas dzejas izlases izdošanu,kura radusies dzejnieces un mūsu pazīstamoliterātu A. Griguļa, I. Ziedoņa, O. Lisovskas,M. Čaklā un citu sadarbības rezultātā.Aizvien ciešāki kļūst vēsturnieku kontakti,aktīvi turpinās sadarbība ar SanfranciskoMazo teātri. Tie nebūt nav vienīgie piemēri.Latvijas kultūras sakaru komiteja vienmērbijusi atsaucīga tautiešu priekšlikumiem kultūrassakaru jomā, ja tie atbilst Helsinku sanāksmesNoslēguma akta garam. Runājotpar tautiešu iespējām iepazīstināt ar savuradošo darbību Latvijas iedzīvotājus, tadpar mērauklu tāpat kā līdz šim tiek uzskatītsviens vienīgais noteikums – profesionālaislīmenis. Šinī gadījumā jāatzīmē, ka atrautībano Latvijas, izkliedētība un tiešais maizesdarbs lielum lielajam vairumam svešatneslatviešu neļauj pilnībā nodoties savām interesēm,kas savukārt veicina diletantismu unsavu spēju pārvērtēšanu. 31Tiešie kontakti, kas bija iespējami, viesojotiesvai nu Latvijā, vai trimdas zemēs, pavēra ceļujaunam attiecību modelim: klātienes pārrunas,savu vai cita autora dzejas vai prozasklātienes lasījumi, pārspriedumi lielākās vaimazākās, oficiālās vai neformālākās tikšanāsreizēs satuvināja daļu trimdas un Latvijas literātuvai vismaz radīja iespaidu, ka kopābūšanair iespējama un abpusēji patīkama.Klātbūtnes, dzīva sarunas biedra efekts 60.un 70. gados bija svarīgs nosacījums vēlākogadu attiecībām, draudzībai Atmodas unpēcatmodas periodā.Turpinājums sekos.31. „Savstarpēja uzticība, saprašanās un sadarbība:Saruna ar H.Kreicbergu“. Dzimtenes Balss 1979.20.-26.IV.26
Maija Meirāne Šlesere. Vižņi. Monotipija. 20 x 30 cmPar mākslinieci skat. 65. lpp.
- Page 2 and 3: VOL. LIV, No 4, ISSUE 259DECEMBER 2
- Page 4 and 5: Maija MeirāneIMeditĀcijaSReizēm
- Page 6 and 7: IMiniatūrasAr acīm var spēlētga
- Page 8 and 9: AplamiKad uznāk dziedātprieks,tu
- Page 10 and 11: Indra GubiņaDĀRZSTēlojumsRudenī
- Page 12 and 13: karoga sarkanumā. Pirmajā gadā u
- Page 14 and 15: Irēne AvenaLITERATŪRA UN POLITIKA
- Page 16 and 17: tekstā vietām atspoguļojas zinā
- Page 18 and 19: ar savu lēto romānu produkciju no
- Page 20 and 21: teritorijā, kurā žīdi gadsimtos
- Page 22 and 23: Marģers Grīns (Nr. 1816)EIROPU AT
- Page 25 and 26: daudz lasīts un dzirdēts, taču n
- Page 27: nos: Varu Tev ziņot, ka Ziedonis
- Page 31 and 32: Juris KronbergsTAD SAPNĪ ATNĀCA V
- Page 33 and 34: šis pasākums ticis izdarīts züg
- Page 35 and 36: Pāvils IeviņšDARBS LATVIJAS RADI
- Page 37 and 38: Foto no autora arhīvaNo kr. sēž
- Page 39 and 40: RADIOFŌNA PIRMSĀKUMI. Tāpat kā
- Page 41 and 42: Darbs Radiofōna studijā ap 1938.
- Page 43 and 44: 1914-15 laikr. „Latvija” atbild
- Page 45 and 46: ar ļoti iejūtīgiem pārmodelēju
- Page 47 and 48: un citur atskaņotām dziesmām bij
- Page 49 and 50: Foto no RTMM arhīvaPie mikrofona V
- Page 51 and 52: grūti. Parasti sūdzības par pazu
- Page 53 and 54: EIROPAS CEĻOJUMS. Vispārīgās no
- Page 55 and 56: Mirdzas Ādamsones (dzim. Ķempe) I
- Page 57 and 58: pat mazliet šaubījos, vai viņas
- Page 59 and 60: ija atcelts no Informācijas daļas
- Page 61 and 62: VĀCU OKUPĀCIJA. 1941.1.VII rīts
- Page 63 and 64: Māte, kā katru dienu, aicināja m
- Page 65 and 66: produkcijas, atstājot civīliedzī
- Page 67 and 68: DZEJNIECE UN MĀKSLINIECEMAIJA MEIR
- Page 69 and 70: personīgās spīts un laikam „el
- Page 71 and 72: Juris Kornets. Rīgas nami (skats n
- Page 73 and 74: Ivars AntēnsAR DZIESMĀM UN DEJĀM
- Page 75 and 76: Juris Kornets. XIII Latviešu dzies
- Page 77 and 78: Jau sākot ar Voldemāra Avena sul
- Page 79 and 80:
MŪŽĪBAS LAPPUSI PAVERstarptautis
- Page 81 and 82:
kas grib izzināt Rīgas vēsturi u
- Page 83 and 84:
AishaAp to pašu laiku LNMM Mazajā
- Page 85 and 86:
eproducē padomju propagandas stere
- Page 87 and 88:
kolm õde virguvad nüüd. // Ärga
- Page 89 and 90:
PAR DZĪVI, DZEJU UN...Māra Zālī
- Page 91 and 92:
vai gandrīz apdullinošu ātrumu,
- Page 93 and 94:
udens numurā Demirāgs ierindots s
- Page 95 and 96:
atūra nonāca līdz „Svešuma Ba
- Page 97 and 98:
IETEKMĪGS BALTIEŠU RAKSTUKRĀJUMS
- Page 99 and 100:
Galvenais redaktors: Rolfs Ekmanis5