Tagad 2016 (10)
Zinātniski metodiskais žurnāls "Tagad" 2016 '10 Interaktīvā tiešsaistes versija
Zinātniski metodiskais žurnāls "Tagad"
2016 '10
Interaktīvā tiešsaistes versija
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
TAGAD<br />
Bērnība ir īpašs posms cilvēka dzīvē – ne tikai<br />
tādēļ, ka pieaugušajiem šķiet – toreiz zāle<br />
bija zaļāka. Galvenokārt tādēļ, ka savas dzīves<br />
pirmajos gados cilvēks mācās saprast gan sevi,<br />
gan pasauli, attīsta savas spējas, prasmes un<br />
iemaņas. Tas, ko cilvēks iemācās bērnībā, vēlāk<br />
kļūst par viņa personības pamatu. Tādēļ zinātnes,<br />
kas nodarbojas ar cilvēka izpēti, šim dzīves<br />
posmam pievērš lielu uzmanību.<br />
Vecāki un pedagogi, audzinot bērnus, bieži vien<br />
gaidas un mērķus, kas saistīti ar bērnu nākotni,<br />
meklē savā bērnības pieredzē, viņi simboliski<br />
atgriežas laikā, kad paši auguši, un mēģina savas<br />
bērnības modeli pārnest mūsdienās. Pieaugušie<br />
uzskata, ka prasmes, paradumi un vērtības, kas<br />
bērnībā bija svarīgas viņiem un viņu vecākiem,<br />
ir nepieciešamas un saistošas arī viņu bērniem.<br />
Daudzējādā ziņā tā ir taisnība – lai kā mainītos<br />
pasaule ap mums, cilvēkam nozīmīgās vērtības<br />
paliek nemainīgas.<br />
Taču mūsdienu pasaule pēdējos gadu desmitos<br />
patiešām ir mainījusies. Ir runa par tādiem procesiem<br />
kā globalizācija, vērtību plurālisms, digitalizācija utt.,<br />
kas cilvēkiem Rietumu sabiedrībā bieži liek secināt,<br />
ka nav vairs tā, kā reiz bija.<br />
Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas ir<br />
viens no fenomeniem, kas pēdējās desmitgadēs<br />
būtiski izmainījušas visu paaudžu cilvēku – īpaši<br />
bērnu – ikdienu (Bleckman, 2012). Jāatzīst, ka<br />
pētnieki joprojām nespēj droši un pārliecinoši<br />
atbildēt uz jautājumu – kāda būs sabiedrība, ko<br />
veidos cilvēki, kas uzauguši tīmeklī.<br />
Tādēļ sociālo zinātņu pētnieki aktīvi pievēršas<br />
mūsdienu bērnības izpētei, uzskatot pieauguša<br />
cilvēka un jo īpaši bērnu ikdienas pieredzes<br />
veidošanos digitalizācijas kontekstā par vienu<br />
no aktuālākajām un nozīmīgākajām mūsdienu<br />
pētījumu jomām. Ir secināts, ka mūsdienu bērnu<br />
bērnība atšķiras no pieaugušo piedzīvotās – viņu<br />
paradumi, attieksmes un identitāte veidojas<br />
specifiski, citādos sociālajos kontekstos, kas<br />
likumsakarīgi liek prognozēt arī to, ka viņi specifiski<br />
tvers pasauli, būdami pieaugušie (Riederle, 2013;<br />
Spanhel, 2006).<br />
Latvija digitalizācijas kontekstā ir īpaša – mums<br />
ir viens no ātrākajiem datu pārraides ātrumiem<br />
pasaulē, salīdzinot individuālo interneta lietotāju<br />
mērījumu rezultātus (tvnet.lv, 2015), Latvijā mobilās<br />
ierīces izmanto teju katrs otrais bērns vecumā līdz<br />
diviem gadiem (47%), un katrs trešais bērns šajā<br />
vecuma grupā darbojas ar mobilajām ierīcēm<br />
vismaz reizi dienā. Savukārt vecumā no trīs līdz<br />
sešiem gadiem mobilās ierīces lieto 89% bērnu<br />
(Dardedze, <strong>2016</strong>). Taču pieaugušie lielākoties jūtas<br />
samulsuši, ja runa ir par bērnu mediju lietošanas<br />
paradumiem (Spanhel, 2006). Jo viņu pašu<br />
pieredze un bērnības atmiņas nesniedz paraugus<br />
tam, kā izmantot tehnoloģijas kā audzinošus un<br />
attīstošus instrumentus.<br />
Tādējādi situācijā, kad bērnu piekļuve internetam<br />
sabiedrībā tiek uztverta kā norma, Latvijā (tāpat<br />
kā daudzās citās Eiropas valstīs) pieaugušajiem<br />
trūkst pedagoģiskās kompetences, lai šo procesu<br />
mērķtiecīgi virzītu. Tas pamato digitālās bērnības<br />
pētījumu aktualitāti un liek aizdomāties par<br />
to, vai un kā digitalizācijas radītās pārmaiņas<br />
bērnu sociālajos paradumos ietekmēs viņu dzīvi<br />
nākotnē. Vai tehnoloģijas savā ikdienā izmantojam<br />
kā iespēju bērnu attīstības veicināšanai vai –<br />
gluži otrādi – tās kļūst par draudu. Svarīgi arī, kā<br />
tehnoloģiju radītās pārmaiņas bērnu sociālajos<br />
paradumos maina sabiedrības izpratni par<br />
bērnību kā sociālu parādību.<br />
BĒRNĪBAS JĒDZIENA IZPRATNE<br />
SOCIĀLAJĀS ZINĀTNĒS<br />
Lai gan jēdzienu “bērnība” ikdienas sarunās<br />
izmantojam visai bieži, zinātnieki šo jēdzienu vērtē<br />
kā diskutablu, neskaidru un noteiktam sociālajam un<br />
kultūras kontekstam piesaistītu, tādējādi pamatojot<br />
nepieciešamību to pētīt padziļināti (Kehily, 2013).<br />
Lai izprastu bērnības konceptu, jāpievēršas<br />
mūsdienu sociālajās zinātnēs aktuālo bērnības<br />
pētījumu (childhood studies) raksturojumam.<br />
<strong>10</strong>
Change language