Tagad 2016 (10)
Zinātniski metodiskais žurnāls "Tagad" 2016 '10 Interaktīvā tiešsaistes versija
Zinātniski metodiskais žurnāls "Tagad"
2016 '10
Interaktīvā tiešsaistes versija
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
TAGAD<br />
BĒRNISTABAS FENOMENS<br />
Bērnistaba vienmēr ir bijusi pedagoģisks<br />
fenomens, kas izraisa audzināšanas jautājumus<br />
ģimenē. Tā ir pirmā telpa, kas, no vienas puses,<br />
it kā pieder bērnam, taču, no otras, jau ar bērna<br />
piedzimšanas brīdi vecāki ir tie, kas nosaka<br />
šīs telpas materiālo, sociālo un emocionālo<br />
saturu, tātad arī mediju atrašanos telpā un to<br />
izmantošanu. Pieaugušie izveido un iekārto<br />
bērnistabu atbilstoši bērna vecumam, vēlāk –<br />
viņa interesēm, kā arī saskaņā ar saviem uzskatiem<br />
par to, kādam ir jābūt bērnam un konkrētas<br />
kultūrvides un sabiedrības gaidām.<br />
Mūsdienās bērnistaba tiek uzskatīta par normālu<br />
parādību ikvienā mājsaimniecībā (Mayhew,<br />
Uprichard, Beresford, Bradshaw, 2004; Buchner-<br />
Fuhs, 2000), taču, nenoliedzami, tas ir arī ģimenes<br />
labklājības rādītājs. Kā liecina statistikas dati par<br />
mājokļa vispārējo raksturojumu Latvijā 2015.<br />
gadā, ja ģimenē ir divi vai vairāk bērnu, bērniem<br />
jāapdzīvo kopēja istaba (Bērni Latvijā, <strong>2016</strong>)<br />
un privātuma iespējas istabā ir sasniedzamas<br />
grūtāk. Bērna privātā telpa ir bērna patiesajām<br />
vajadzībām domāta telpa (Mitchel, Reid-Walsh,<br />
2002), kuras saturam un lietojumam būtu jābūt<br />
piemērotam gan bērna vecumam, gan viņa<br />
interesēm. Ņemot vērā, ka 21.gadsimtā bērni<br />
uzaug mediju vidē, jāsecina, ka mūsdienu<br />
bērnistabas ir mediju istabas.<br />
Paplašinoties pilsētai, palielinoties automašīnu<br />
plūsmai uz ielām, pieaugot bīstamībai uz ielām<br />
un medijiem ienākot ne tikai koplietošanas telpās,<br />
bet arī bērnistabā, aktualizējies iekštelpu bērna<br />
fenomens. Tie ir bērni, kas savu brīvo laiku pavada<br />
iekštelpās, visbiežāk – bērnistabā. Sākot no sešu<br />
gadu vecuma, bērni meklē iespējas privātumam,<br />
norobežojoties savā istabā, taču no deviņu gadu<br />
vecuma (Livingstone, Bovill, 2001) nepieciešamība<br />
pēc autonomijas palielinās un bērni būtisku<br />
daļu brīvā laika pavada savā istabā. Bērni iekārto<br />
bērnistabu atbilstoši savām interesēm un<br />
norobežojas šajā istabā arvien vairāk, atbilstoši<br />
pieaugošajām vēlmēm pēc privātuma.<br />
Pētījumi rāda, ka, jo vairāk mediju ir bērnistabā,<br />
jo vairāk laika bērns tajā uzturas. Mediji pirmo<br />
reizi cilvēces vēsturē ir kļuvuši par nozīmīgāko<br />
aģentu bērnu socializācijā (Uhls, 2015), turklāt<br />
arvien agrākā bērna vecumā un rada bērnā vēlmi<br />
laiku pavadīt un uzaugt savā istabā. Mūsdienās<br />
mediji ir vienīgais aģents bērnistabā, kura<br />
izmantošanas ierobežojumi būtiski skar bērnus. Tas,<br />
iespējams, skaidrojams ar to, ka vecākiem trūkst<br />
medijaudzināšanas kompetenču un viņi nespēj<br />
kontrolēt izmantojamo mediju saturu. Mūsdienu<br />
bērnistabas ir mediju centrētas istabas (European<br />
Union, 2015)– mediji tajās ieņem centrālo vietu.<br />
(Skatīt 1. un 2. attēlu.)<br />
Pētījumi apliecina nozīmīgu tendenci – vidēji katrs<br />
trešais bērns Eiropas labklājības valstīs jau trīs līdz<br />
četru gadu vecumā aktīvi lieto internetu, savukārt<br />
deviņu gadu vecumā vidēji 70 % bērnu izmanto<br />
internetu vairākas stundas dienā (Holloway, Green,<br />
Livingstone, 2013). Visbiežāk lietotais medijs 21.<br />
gadsimtā ir planšetes (European Union, 2015).<br />
1. un 2. attēls. Mediju centrētas bērnistabas<br />
Turklāt tas, cik daudz bērns lieto medijus un vai tie<br />
vispār atrodas viņa istabā, ir cieši saistāms ar vecāku<br />
mediju lietošanas paradumiem (Northwestern<br />
University, 2013). Jo vecāki ir medijcentrētāki<br />
(izmanto medijus apmēram vienpadsmit stundu<br />
dienā), jo biežāk arī viņu bērni lieto medijus un tie<br />
ir viņiem pieejami daudz biežāk nekā ģimenēs,<br />
kur vecāki ir mediju moderēti (medijus lieto<br />
apmēram piecas stundas dienā) vai ar nelielu<br />
44