17.01.2017 Views

Tagad 2016 (10)

Zinātniski metodiskais žurnāls "Tagad" 2016 '10 Interaktīvā tiešsaistes versija

Zinātniski metodiskais žurnāls "Tagad"
2016 '10
Interaktīvā tiešsaistes versija

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

TAGAD<br />

BĒRNISTABAS FENOMENS<br />

Bērnistaba vienmēr ir bijusi pedagoģisks<br />

fenomens, kas izraisa audzināšanas jautājumus<br />

ģimenē. Tā ir pirmā telpa, kas, no vienas puses,<br />

it kā pieder bērnam, taču, no otras, jau ar bērna<br />

piedzimšanas brīdi vecāki ir tie, kas nosaka<br />

šīs telpas materiālo, sociālo un emocionālo<br />

saturu, tātad arī mediju atrašanos telpā un to<br />

izmantošanu. Pieaugušie izveido un iekārto<br />

bērnistabu atbilstoši bērna vecumam, vēlāk –<br />

viņa interesēm, kā arī saskaņā ar saviem uzskatiem<br />

par to, kādam ir jābūt bērnam un konkrētas<br />

kultūrvides un sabiedrības gaidām.<br />

Mūsdienās bērnistaba tiek uzskatīta par normālu<br />

parādību ikvienā mājsaimniecībā (Mayhew,<br />

Uprichard, Beresford, Bradshaw, 2004; Buchner-<br />

Fuhs, 2000), taču, nenoliedzami, tas ir arī ģimenes<br />

labklājības rādītājs. Kā liecina statistikas dati par<br />

mājokļa vispārējo raksturojumu Latvijā 2015.<br />

gadā, ja ģimenē ir divi vai vairāk bērnu, bērniem<br />

jāapdzīvo kopēja istaba (Bērni Latvijā, <strong>2016</strong>)<br />

un privātuma iespējas istabā ir sasniedzamas<br />

grūtāk. Bērna privātā telpa ir bērna patiesajām<br />

vajadzībām domāta telpa (Mitchel, Reid-Walsh,<br />

2002), kuras saturam un lietojumam būtu jābūt<br />

piemērotam gan bērna vecumam, gan viņa<br />

interesēm. Ņemot vērā, ka 21.gadsimtā bērni<br />

uzaug mediju vidē, jāsecina, ka mūsdienu<br />

bērnistabas ir mediju istabas.<br />

Paplašinoties pilsētai, palielinoties automašīnu<br />

plūsmai uz ielām, pieaugot bīstamībai uz ielām<br />

un medijiem ienākot ne tikai koplietošanas telpās,<br />

bet arī bērnistabā, aktualizējies iekštelpu bērna<br />

fenomens. Tie ir bērni, kas savu brīvo laiku pavada<br />

iekštelpās, visbiežāk – bērnistabā. Sākot no sešu<br />

gadu vecuma, bērni meklē iespējas privātumam,<br />

norobežojoties savā istabā, taču no deviņu gadu<br />

vecuma (Livingstone, Bovill, 2001) nepieciešamība<br />

pēc autonomijas palielinās un bērni būtisku<br />

daļu brīvā laika pavada savā istabā. Bērni iekārto<br />

bērnistabu atbilstoši savām interesēm un<br />

norobežojas šajā istabā arvien vairāk, atbilstoši<br />

pieaugošajām vēlmēm pēc privātuma.<br />

Pētījumi rāda, ka, jo vairāk mediju ir bērnistabā,<br />

jo vairāk laika bērns tajā uzturas. Mediji pirmo<br />

reizi cilvēces vēsturē ir kļuvuši par nozīmīgāko<br />

aģentu bērnu socializācijā (Uhls, 2015), turklāt<br />

arvien agrākā bērna vecumā un rada bērnā vēlmi<br />

laiku pavadīt un uzaugt savā istabā. Mūsdienās<br />

mediji ir vienīgais aģents bērnistabā, kura<br />

izmantošanas ierobežojumi būtiski skar bērnus. Tas,<br />

iespējams, skaidrojams ar to, ka vecākiem trūkst<br />

medijaudzināšanas kompetenču un viņi nespēj<br />

kontrolēt izmantojamo mediju saturu. Mūsdienu<br />

bērnistabas ir mediju centrētas istabas (European<br />

Union, 2015)– mediji tajās ieņem centrālo vietu.<br />

(Skatīt 1. un 2. attēlu.)<br />

Pētījumi apliecina nozīmīgu tendenci – vidēji katrs<br />

trešais bērns Eiropas labklājības valstīs jau trīs līdz<br />

četru gadu vecumā aktīvi lieto internetu, savukārt<br />

deviņu gadu vecumā vidēji 70 % bērnu izmanto<br />

internetu vairākas stundas dienā (Holloway, Green,<br />

Livingstone, 2013). Visbiežāk lietotais medijs 21.<br />

gadsimtā ir planšetes (European Union, 2015).<br />

1. un 2. attēls. Mediju centrētas bērnistabas<br />

Turklāt tas, cik daudz bērns lieto medijus un vai tie<br />

vispār atrodas viņa istabā, ir cieši saistāms ar vecāku<br />

mediju lietošanas paradumiem (Northwestern<br />

University, 2013). Jo vecāki ir medijcentrētāki<br />

(izmanto medijus apmēram vienpadsmit stundu<br />

dienā), jo biežāk arī viņu bērni lieto medijus un tie<br />

ir viņiem pieejami daudz biežāk nekā ģimenēs,<br />

kur vecāki ir mediju moderēti (medijus lieto<br />

apmēram piecas stundas dienā) vai ar nelielu<br />

44

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!