Tagad 2016 (10)
Zinātniski metodiskais žurnāls "Tagad" 2016 '10 Interaktīvā tiešsaistes versija
Zinātniski metodiskais žurnāls "Tagad"
2016 '10
Interaktīvā tiešsaistes versija
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
TAGAD<br />
Analizējot minētos dokumentus, ir redzams<br />
vienojošais faktors – tiek uzsvērta mediju pratības<br />
būtiskā loma mūsdienu pasaulē, akcentējot<br />
mediju pratību gan kā mērķi, gan kā mācību<br />
procesa elementu, kas nodrošina mācību satura<br />
veiksmīgu apguvi. Taču joprojām trūkst detalizētas<br />
un vienotas izpratnes par mediju pratības saturu,<br />
stiprināšanu formālajā izglītībā un mērķi. Eiropas<br />
valstīs redzama dažāda prakse – mediju pratība<br />
tiek īstenota kā atsevišķs mācību priekšmets vai<br />
kā caurviju modulis.<br />
Pārejot uz kompetencēs balstītu izglītību Latvijā,<br />
ir būtiski definēt, ko Latvijas izglītības telpā<br />
saprot ar terminu mediju izglītība un kas veido<br />
tās saturu.<br />
MEDIJU IZGLĪTĪBAS UN<br />
MEDIJPRATĪBAS PEDAGOĢISKAIS<br />
ASPEKTS<br />
Lielākā problēma, lai definētu mediju izglītības<br />
saturu, rodas no fragmentācijas un dažādo<br />
nozaru klātbūtnes – žurnālistika, kino industrija,<br />
politika, pedagoģija, socioloģija, māksla, mūzika<br />
u.c. – visas šīs autonomās nozares iekļauj mediju<br />
izglītība.<br />
Ir jāizprot šādi aspekti:<br />
1) kāds ir mediju izglītības galvenais mērķis,<br />
2) kāds ir mediju izglītības saturs un forma,<br />
3) kā mediju izglītību integrēt pedagoģijas didaktikā<br />
un mācību procesā? (Ugur, 20<strong>10</strong>). Zinātniskajā<br />
literatūrā sastopami dažādi, paralēli lietoti<br />
termini – mediju pratība, mediju kompetence,<br />
digitālā kompetence. Latvijā plašāk tiek lietots<br />
termins “mediju pratība”, ar to saprotot<br />
“dzīves prasmju kopumu, kas nepieciešams<br />
pilnvērtīgai dalībai mediju piesātinātā,<br />
informācijas pārbagātā sabiedrībā” (Hobbs,<br />
20<strong>10</strong>).<br />
Iepazīstot dažādas mediju pratības definīcijas,<br />
redzams, ka tās strukturējamas divās grupās – viena<br />
teoriju grupa uzskaita integratīvos elementus,<br />
otra definē mediju pratības radīto ietekmi. Tā,<br />
piemēram, NAMLE definīcija “Mediju pratība<br />
ir spēja kodēt un dekodēt mediju pārraidītus<br />
simbolus, sintezēt, analizēt un radīt mediju<br />
vēstījumus” skaidri nosaka procesus, ko mediju<br />
pratība ietver – sintēze, analīze. Līdzīgi uzskata<br />
Aleksandrs Fjodorovs, kā svarīgākos mediju izglītības<br />
elementus definējot kritiskās domāšanas prasmes,<br />
mediju uztveri, izvērtēšanu, saprašanu un dažādu<br />
mediju tekstu analīzi, kā arī prasmi eksperimentēt<br />
ar medijiem, radot savus mediju produktus vai<br />
tekstus.<br />
Demokrātiskā sabiedrībā arvien nozīmīgāka kļūst<br />
spēja izprast mediju lomu un funkcijas; izprast<br />
nosacījumus, kādos mediji spēj pildīt savas funkcijas;<br />
kritiski izvērtēt mediju saturu; izmantot medijus<br />
pašizpausmei un demokrātiskai līdzdalībai; izvērtēt<br />
prasmes (tai skaitā IKT prasmes), kas nepieciešamas<br />
mediju vēstījuma satura radīšanai. Persona<br />
mūsdienu mediju telpā kļūst par informācijas<br />
saņēmēju, radītāju un izplatītāju. Efektīvu subjekta<br />
darbību nodrošina komunikācijas prasmes, kas<br />
nav saistītas tikai ar kādu specifisku kompetenci,<br />
bet gan ar personas pamatkompetencēm<br />
kopumā (Reid&Scott, 2005). Diskusija par to, vai<br />
mediju pratība ir rīks, kas stiprina subjekta spēju<br />
meklēt, izvēlēties, analizēt, izvērtēt un radīt<br />
informāciju (dažādus teksta veidus), vai tomēr<br />
mediju pratība ir daļa no komunikācijas spējām,<br />
turpinās (Ugur, 20<strong>10</strong>). Otra teoriju grupa definē<br />
mediju pratības ietekmi subjekta dzīvē – mediju<br />
pratība rada nepieciešamo, neizbēgamo un reālo<br />
atbildi kompleksai, vienmēr mainīgai informācijas<br />
telpai un komunikācijas pārpilnībai, kas mūs ietver.<br />
Informāciju un izklaides tehnoloģijas komunicē<br />
ar mums, izmantojot spēcīgas vārdu, attēlu un<br />
skaņu kombinācijas. Mediju pratība palīdz gan<br />
saprast saņemtos vēstījumus un efektīvi izmantot<br />
tos, radot un izplatot savus vēstījumus. Mediju<br />
pratību raksturo arī vēlme piedalīties digitālajā<br />
kultūrā.<br />
Šī raksta fokusā autores mediju pratību skata gan<br />
kā mediju izglītības mērķi, gan kā procesu, kas<br />
nodrošina pieeju informācijai, vienlaikus nodrošinot<br />
arī subjektu rīcībspēju mūsdienu sabiedrībā.<br />
56
Change language