Tagad 2016 (10)
Zinātniski metodiskais žurnāls "Tagad" 2016 '10 Interaktīvā tiešsaistes versija
Zinātniski metodiskais žurnāls "Tagad"
2016 '10
Interaktīvā tiešsaistes versija
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
TAGAD<br />
pamatu pamatkompetenču satura apguvei.<br />
Savās sarunās ar pedagogiem un pārējo sabiedrību<br />
par izglītības satura reformu un kompetencēm VISC<br />
īpaši aktualizē tehnoloģiju lomu kompetencēs<br />
balstītā izglītības procesā. „Ir liela nozīme<br />
tehnoloģijām, jo mēs nozīmīgu lomu piešķiram<br />
moderno tehnoloģiju izmantošanai izglītības<br />
procesā, kas pieļauj fleksibilitāti un individuālāku<br />
uzdevumu uzdošanu konkrētam skolēnam. Tas, ka<br />
bērniem būs jāapgūst šajā tradicionālajā izpratnē<br />
mazāks informācijas daudzums, ir tiesa, bet viņiem<br />
vienlaikus būs daudz vairāk jāiedziļinās informācijā,<br />
lai risinātu uzdevumus un strādātu pie projektiem,<br />
veidojot prasmes, kā pašiem iegūt un apstrādāt<br />
informāciju. Es neteiktu, ka tas ir vieglāk, gluži<br />
pretēji – tas ir grūtāk, bet tā ir liela paradigmas<br />
maiņa, jo skolotājs neiedos visu gatavu priekšā”<br />
(Catlaks, 2015).<br />
Šī raksta mērķis ir padziļināt izpratni par vienu<br />
no caurviju kompetencēm – digitālo un mediju<br />
kompetenci, tās vietu kompetencēs balstītā mācību<br />
procesā, saturu un struktūru un stiprināšanas<br />
posmiem.<br />
Latvijas izglītības telpā līdz šim nav tikusi pievērsta<br />
pietiekama uzmanība mediju pratībai, līdz šim<br />
īstenotais mācību saturs fokusēts uz tehnisko<br />
prasmju apguvi, programmēšanu, interneta drošības<br />
jautājumiem, nepietiekami uz mediju pratību,<br />
kas ir pilnīgi atšķirīga kompetence. Kā iemesli var<br />
tikt minēti gan sabiedrībā valdošie stereotipi,<br />
ka mūsdienu paaudze, no dzimšanas lietojot<br />
tehnoloģijas, to apguvuši un nav nepieciešams<br />
pedagoģiski vadīts process, pedagogu bailes no<br />
jaunajām tehnoloģijām, mediju izklaides funkcijas<br />
akceptēšana, neizceļot mediju iespējamo atbalstu<br />
mācību procesam u.c. (LVA, Mediju lietošanas<br />
kompetence skolēnu un skolotāju mērķa grupā, 2011).<br />
Mūsu raksts rosina domāt par to, kā, pārejot uz<br />
kompetencēs balstītu izglītību, digitālajā un mediju<br />
kompetencē ietvert mediju pratības stiprināšanas<br />
mehānismus, piešķirot tai nozīmīgu caurviju<br />
kompetences lomu.<br />
IESKATS MEDIJU IZGLĪTĪBAS UN<br />
MEDIJU PRATĪBAS KONCEPTA<br />
VĒSTURĒ<br />
Mediju izglītības un mediju pratības konceptam<br />
ir sena vēsture, gan pedagoģiskās domas, kultūras<br />
un tehnoloģiju attīstības fokusā. 17.gadsimtā sāk<br />
iznākt pirmie regulāri drukātie preses izdevumi,<br />
19.gadsimtā sākas kino nozares strauja attīstība,<br />
un 20.gadsimtā par mediju izglītību runā jau kā par<br />
atsevišķu pedagoģijas virzienu.<br />
Tiek izdalītas trīs vēsturiskas mediju pedagoģijas<br />
paradigmas (Len Masterman,1997):<br />
1. 20. gadsimta 30. gadi – imunitātes paradigma<br />
(inoculative paradigm), pedagoģiju nostādot kā<br />
efektīvu līdzekli pret mediju ietekmi.<br />
2. 20. gadsimta 60. gadi – estētiskā paradigma<br />
(`popular arts`paradigm). Pedagogi ticēja tā<br />
laika populārās mediju kultūras izglītojošajam<br />
un audzinošajam potenciālam. Šī paradigma<br />
balstījās uz ideju, ka mediju pedagoģijas<br />
uzdevums ir mācīt atšķirt labu filmu no sliktas,<br />
kvalitatīvu televīzijas pārraidi no mazvērtīgas.<br />
3. 20. gadsimta 70. gadu beigas – reprezentatīvā<br />
mediju pedagoģijas paradigma (representational<br />
paradigm). Atziņa, ka medijiem ir ideoloģiska<br />
vara, mediji ieņem nozīmīgu lomu sabiedriskās<br />
domas veidošanā. Mediju pedagoģijai jāsniedz<br />
zināšanas par to, kā mediji reprezentē realitāti,<br />
kādas ideoloģijas slēpjas šajās reprezentācijas<br />
formās. Tiesības uz šīm zināšanām ir ikvienam<br />
demokrātiskas sabiedrības pilsonim.<br />
Atbilstoši tehnoloģiju attīstībai un izmaiņām<br />
sabiedrībā cilvēkiem ir nepieciešamas jaunas<br />
prasmes, iemaņas – kompetences. Daudzas no<br />
tām ir savstarpēji saistītas un tiek minētas kā<br />
veiksmīgas integrācijas priekšnosacījums mūsdienu<br />
sabiedrībā – informācijas pratība, mediju pratība,<br />
mediju izglītība, vizuālā pratība, ziņu pratība,<br />
veselības mediju pratība, digitālā pratība. Renī<br />
Hobsa (Renee Hobbs) uzsver, ka “katra no šīm<br />
54
Change language