Tagad 2016 (10)
Zinātniski metodiskais žurnāls "Tagad" 2016 '10 Interaktīvā tiešsaistes versija
Zinātniski metodiskais žurnāls "Tagad"
2016 '10
Interaktīvā tiešsaistes versija
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
TAGAD<br />
TEKSTS<br />
Rakstītā teksta autora izteiksmes veids un<br />
dažādās teksta detaļas ir būtiskas, lai lasītājs spētu<br />
izprast izlasīto. Teksta elementi – struktūra, žanrs,<br />
izmantotie vārdi un valoda – kopīgi veido teksta<br />
unikālo raksturu. Daži autori norāda uz to, ka tieši<br />
teksta mikrostruktūrā lasītājs sāk veidot nozīmi<br />
(Butcher, Kintsch, 2003). Tas, cik labi teksts ir uzrakstīts<br />
un cik precīzi tas atbilst sava žanra ierastajiem<br />
kanoniem, veicina vai apgrūtina lasītā teksta<br />
izpratnes procesu. Protams, arī teksta saturam un<br />
lasāmībai ir nozīme, bet izpratni var veicināt vai<br />
apgrūtināt pat tādas teksta detaļas kā fonta veids un<br />
izmērs (Pardo, 2004). Šos elementus kopīgi apzīmē<br />
ar terminu “virsmas elementi”, un pētījumi norāda,<br />
ka teksta kvalitatīvās iezīmes ir svarīgas, lai lasītāji<br />
varētu to labāk saprast (Tracey, Morrow, 2002). Tātad,<br />
ja teksta “virsmas elementi” lasītājam ir pazīstami,<br />
tad tiek veicināta izpratne par izlasīto tekstu. Tekstā<br />
mēdz būt arī kāda noteikta nozīme, ko autors caur<br />
uzrakstīto materiālu vēlas nodot lasītājiem. Lasītāji,<br />
kas izlasījuši tekstu un šo nozīmi saskata, nodod to<br />
tālāk citiem lasītājiem, stāstot par tekstu. Šo nozīmi<br />
sarunvalodā mēdz dēvēt par “galveno domu”, un<br />
tas ir tas, ko lasītāji atceras (Pressley ,1998).<br />
Iepazīstināt bērnus ar visiem tekstiem un to<br />
dažādajiem izpausmes veidiem vecākiem varētu<br />
būt grūti, bet vecāki var veicināt bērna izpratnes<br />
veidošanas procesu. Pirmkārt, bērniem ir jāmāca<br />
teksta struktūra, tādēļ ieteicams izvēlēties tekstus,<br />
kuros tā ir skaidri redzama. Var izmantot dažādu<br />
žanru stāstus, norādot uz to kopīgajām pazīmēm,<br />
piemēram, stāsta attīstība, tā dalībnieki un notikumu<br />
vieta. Šāda pieeja palīdz lasītājiem veidot kognitīvās<br />
shēmas, kas tiks aktivizētas, saskaroties ar līdzīga<br />
veida tekstu, un veicinās teksta izpratnes procesu.<br />
Otrkārt, vecāki var palīdzēt bērniem tekstā saskatīt<br />
biežāk izmantotās teksta struktūras, piemēram, vai<br />
tas ir teksts, kas izklāsta notikumu gaitu, apraksta<br />
noteiktas lietas, salīdzina vai norāda uz cēloni un<br />
rezultātu (Pardo, 2004). Tā kā bērniem ir jāmāk saprast<br />
tekstuālā informācija ne tikai daiļliteratūras stāstos,<br />
tad uzmanība jāpievērš arī informatīvo tekstu<br />
izpratnei (Duke, 2004). Šāds teksts ietver tabulas,<br />
grafikus un aprakstošus tekstus pie zīmējumiem<br />
un shēmām. Šie teksti sevī neietver vienu noteiktu<br />
struktūru, bet bērniem tie var palīdzēt labāk saprast,<br />
kā tiek izmantoti tādi teksta elementi kā kursīvs vai<br />
izcelts, lai nolasītu svarīgāko informāciju tekstā.<br />
MIJIEDARBĪBA<br />
Iepriekš tika apskatīta lasītāja un teksta nozīme<br />
izpratnes veicināšanā. Šiem elementiem<br />
mijiedarbojoties noteiktā kontekstā, notiek izpratnes<br />
process. Zemākajā līmenī tiek atpazīti vārdi, tiem<br />
piešķirta nozīme, un veidojas iztēles attēli (Butcher,<br />
Kintsch, 2003). Šis process labam lasītājam norisinās<br />
automātiski. Attēli, kas novietoti īstermiņa atmiņā,<br />
pamodina lasītāja zināšanu kopumu, kas ar šiem<br />
attēliem saistīti ilgtermiņa atmiņā, lai palīdzētu<br />
izprast to saistības (Van den Broek, 1994). Šīs saistības<br />
tiek nemitīgi pārskatītas un nostiprinātas, iegūstot<br />
aizvien jaunu informāciju. Iepazīstoties ar tekstu<br />
vairāk, lasītājs veido saistības starp dažādām<br />
teksta daļām, un, beidzoties mijiedarbībai, lasītāja<br />
prātā veidojas teksta galvenās domas attēlojums.<br />
Lai izveidotu šo attēlu un veidotu savienojumus<br />
starp dažādiem teksta elementiem, lasītājs veido<br />
secinājumus un pārbauda savu hipotēžu patiesumu.<br />
Lasītājs apzināti meklē tekstā saskanību un saistītus<br />
notikumus, kas savieno elementus un palīdz izprast<br />
tekstu. Dažreiz neapzināti tiek izlaistas teksta detaļas,<br />
kas nesaskan ar izveidoto reprezentāciju. Šis process<br />
ir automātisks, bet tas ir viens no būtiskākajiem<br />
elementiem lasīšanas izpratnes procesā (Van den<br />
Broek, 1994). Šajā procesā lasītā teksta reprezentācija<br />
tiek salīdzināta ar lasītāja pieredzi un uzskatiem.<br />
Ja tā sakrīt, tā tiek asimilēta, bet, ja nesakrīt, tad<br />
lasītāji var to pieņemt vai noliegt un saglabāt savus<br />
iepriekšējos uzskatus (Kucer, 2014). Lai veicinātu<br />
izpratni, vecāki var izmantot dažādus pedagoģiskos<br />
paņēmienus, kas veicina izpratnes veidošanos. Tā<br />
ir paredzēšana, skaļa domāšana, vizuāla attēlošana,<br />
kopsavilkumu veidošana un jautāšana.<br />
Paredzēšana ir stratēģija, kas liek lasītājam paredzēt<br />
teksta saturu pirms lasīšanas, izmantojot kādas<br />
norādes, piemēram, atslēgas vārdus, attēlus<br />
uz grāmatas vāka vai ko citu. Eksperimenti, kur<br />
34
Change language