TAGAD FOTO: AUTORE MARTA KALNIŅA FOTO: NO AUTORA PERSONĪGĀ ARHĪVA E – RĪKI DABASZINĀTŅU SKOLOTĀJIEM DAIGA KALNIŅA Pedagoģijas doktore, LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes docente, dabaszinātņu mācīšanas metodikas, interešu izglītības un izglītības ilgtspējīgai attīstībai pētniece, 2012. gadā publicējusi monogrāfiju “Pētnieciskās prasmes attīstība dabaszinībās”. ARMANDS KALNIŅŠ Pedagoģijas maģistra studiju programmas students, IT un drošības sistēmu speciālists, mazu bērnu digitālo paradumu pētnieks Lai veicinātu dabaszinātņu mācību priekšmetu apguvi, mācību procesam jābūt interesantam un jāizmanto mācību metodes, kas paredz praktisku darbošanos, apgūtā lietošanu un diskusijas. Skolotāja atbalstam tiek piedāvāts izmantot dažādus e-rīkus gan kā instrumentus stundas un mācību materiālu sagatavošanā, gan kā mācīšanās līdzekļus skolēnam, nodrošinot mācīšanās un pētīšanas atbalstu. Atslēgvārdi: mācīšanās veicināšana, dabaszinātnes, tehnoloģijas, e-rīki. 96
TAGAD 2006. gada beigās tika definētas Eiropas mūžizglītības galvenās pamatprasmes (European Framework for key Competences), kuras iedzīvotājiem ir nepieciešamas viņu personiskajai izaugsmei, sociālajai iekļautībai, pilsoniskajai aktivitātei un nodarbinātībai zināšanu sabiedrībā. Tās ir: saziņa dzimtajā valodā, komunikācija svešvalodās, matemātiskās prasmes un pamatprasmes dabaszinībās un tehnoloģijās, digitālās prasmes, mācīšanās mācīties, sociālās un pilsoniskās prasmes, pašiniciatīva un uzņēmējdarbība, kultūras izpratne un izpausme (European Communities, 2007). OECD definē trīs pamatkompetenču kategorijas (The Definition and Selection of Key Competencies, 2005), tai skaitā spēju interaktīvi izmantot līdzekļus, kas nozīmē: • iegūt, interpretēt un integrēt informāciju, interaktīvi lietot runas, rakstu, zīmju un simbolu valodu, • spriest kritiski, risināt problēmas, darboties analītiski, radoši un vērtējoši, interaktīvi lietojot zināšanas, • lietot tehnoloģijas, tehniskos un fiziskos resursus. Tātad arī mācību procesā dabiska ikdienas sastāvdaļa ir dažādas tehnoloģijas un to izmantošana, kas nereti ir liels izaicinājums skolotājam. Publiskajā telpā ik dienas nākas saskarties ar diviem pretrunīgiem viedokļiem: tehnoloģijas palīdz ātrāk un sekmīgāk mācīties, kā arī tehnoloģijas tikai novērš bērnu uzmanību, un viņi kļūst dumjāki. Tomēr pētījumi apliecina (Barr, Pennycook, Stolz, Fugelsang, 2015), ka pedagoģiski pamatota tehnoloģiju lietošana sekmē mācīšanos, jo rada interesi, paātrina darba procesu un ļauj aktīvi iesaistīt mācībās visus skolēnus. Turklāt tehnoloģijas ir mūsu ikdienas dzīves neatņemama sastāvdaļa, tāpēc būtu muļķīgi tās noliegt. Jo daudzveidīgāk skolā tiks izmantotas tehnoloģijas, jo augstāka būs skolēnu digitālā kompetence, kas palīdzēs viņiem īstenot savus personiskos mērķus karjeras izaugsmē. Henrijs Fords esot teicis: “Ja es saviem klientiem būtu jautājis, ko viņi vēlas, viņi būtu sacījuši, ka vēlas ātrāku zirgu.” To pašu var teikt par tehnoloģijām klasē. Tā vietā, lai noliegtu tehnoloģijas, lietderīgāk domāt par to efektīvu izmantošanu (Lynch, <strong>2016</strong>), jo teju katram pirmklasniekam tagad ir viedtālrunis ar interneta pieslēgumu, tas nozīmē, ka viņi jebkurā laikā var atrast nepieciešamo informāciju, ja vien prot to darīt. E-RĪKI DABASZINĀTŅU MĀCĪBU PRIEKŠMETU APGUVES SEKMĒŠANAI Latvijā, Eiropā un visā pasaulē dabaszinātņu mācību priekšmetu apguve pašreiz tiek uzskatīta par prioritāti. Eiropas Komisijas (Eurydice, 2011) veiktajā pētījumā konstatēts, ka Latvijā skolēnu sasniegumi dabaszinātnēs ir zemāki par Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem. Pētījumos arī secināts, ka pastāv cieša sakarība starp patiku mācīties dabaszinātņu mācību priekšmetus un sekmju līmeni tajos, t.i., skolēni, kuriem ir lielāka interese par dabaszinātņu mācību priekšmetiem un pašpārliecinātība par savām spējām sasniegt labus rezultātus, ir gatavi vairāk piepūlēties, lai uzlabotu savus sasniegumus (OECD, 2007; Martin, Mullis, Foy, 2008). Tātad, lai uzlabotu skolēnu sasniegumus dabaszinātņu mācību priekšmetos, primāri jāveicina intereses rašanās. Skolotāju ierobežo standarts, jo tā prasības veido pamatu mācību satura atlasei. Tomēr, raugoties no skolēna pozīcijām, mācību saturs nereti ir otršķirīgs – noteicošais ir emocionālais klimats un mācību vide (Kuhlmann, Kirschbaum, Wolf, 2005). Tātad, ja nevar skolēnu ieinteresēt dabaszinātņu priekšmetu apguvei ar piedāvāto saturu, var ieinteresēt ar metodēm jeb procesu, kā notiek dabaszinātņu mācīšanās. Metožu izvēles mērķis ir gan ieinteresēt skolēnus, gan arī ļaut tiem sasniegt noturīgus mācīšanās rezultātus pēc iespējas īsākā laikā. Visnoturīgākie rezultāti ir tie, kas iegūti, praktiski darbojoties, lietojot apgūto un diskutējot par to ar citiem (skat. 1. att.). E-rīku izmatošanai dabaszinātņu 97
- Page 1:
1. 2016 (10) ISSN 1407-6284 ŽURNĀ
- Page 4 and 5:
TEHNOLOĢIJU INTEGRĒŠANA IZGLĪT
- Page 6 and 7:
TAGAD INTEGRATING TECHNOLOGIES IN E
- Page 8 and 9:
TAGAD AVOTI UN LITERATŪRA / REFERE
- Page 10 and 11:
TAGAD Bērnība ir īpašs posms ci
- Page 12 and 13:
TAGAD tiek piešķirta īpaša vēr
- Page 14 and 15:
TAGAD Zinātnieki nosauc mūsdienu
- Page 16 and 17:
mājas sienām uzskata par ārkārt
- Page 18 and 19:
TAGAD AVOTI UN LITERATŪRA / REFERE
- Page 20 and 21:
FOTO: AUTORE ANDA UPMANE BĒRNU UN
- Page 22 and 23:
TAGAD spēles, čatot u.c. Pēc pē
- Page 24 and 25:
TAGAD Citi autori atzīmē arī dat
- Page 26 and 27:
TAGAD OF CHILDREN AND ADOLESCENTS I
- Page 28 and 29:
TAGAD 14. Jackson, C., Brown, J. D.
- Page 30 and 31:
TAGAD Pateicoties viedtālruņu pie
- Page 32 and 33:
TAGAD secināt tēla rīcības mot
- Page 34 and 35:
TAGAD TEKSTS Rakstītā teksta auto
- Page 36 and 37:
TAGAD 1. attēls. Respondentu izlas
- Page 38 and 39:
TAGAD Sastopoties ar v rdu, kas b r
- Page 40 and 41:
TAGAD BOOKS AND FOSTERING READING L
- Page 42 and 43:
TAGAD 16. McGinley, W.J., Denner, P
- Page 44 and 45:
TAGAD BĒRNISTABAS FENOMENS Bērnis
- Page 46 and 47: TAGAD pusaudžu vidū. Arī organiz
- Page 48 and 49: TAGAD IDENTITĀTES KONSTRUĒŠANAS
- Page 50 and 51: TAGAD AVOTI UN LITERATŪRA / REFERE
- Page 52 and 53: TAGAD II. Mācību procesa digitali
- Page 54 and 55: TAGAD pamatu pamatkompetenču satur
- Page 56 and 57: TAGAD Analizējot minētos dokument
- Page 58 and 59: TAGAD Zināšanas, prasmes un attie
- Page 60 and 61: TAGAD AVOTI UN LITERATŪRA / REFERE
- Page 62 and 63: TAGAD Mūsdienu sabiedrībā inform
- Page 64 and 65: TAGAD tās savukārt varētu ietekm
- Page 66 and 67: TAGAD un veidotu mūsdienīgu, darb
- Page 68 and 69: ieguvumu izmantošanas iespējām.
- Page 70 and 71: TAGAD AVOTI UN LITERATŪRA / REFERE
- Page 72 and 73: TAGAD FOTO: AUTORS JĀNIS BRAKOVSKI
- Page 74 and 75: TAGAD ar interneta resursu palīdz
- Page 76 and 77: TAGAD Interneta vietne FIZMIX ir m
- Page 78 and 79: TAGAD 2. Baterijas un rezistora ķ
- Page 80 and 81: TAGAD 8. Faradeja elektromagnētisk
- Page 82 and 83: TAGAD 14. Mikroviļņi Pieejams: ht
- Page 84 and 85: TAGAD 20. Skaņa Pieejams: http://p
- Page 86 and 87: TAGAD AVOTI UN LITERATŪRA / REFERE
- Page 88 and 89: TAGAD PAR PROJEKTU Projekta realiz
- Page 90 and 91: TAGAD traucējumi, gan personības
- Page 92 and 93: TAGAD attieksmē pret mācībām un
- Page 94 and 95: TAGAD FOR PROMOTION OF LEARNING MOT
- Page 98 and 99: TAGAD mācīšanā nevajadzētu kļ
- Page 100 and 101: TAGAD Nereti skolotāja darbu apgr
- Page 102 and 103: TAGAD 7. attēls. Argumentēta disk
- Page 104 and 105: TAGAD E-RĪKS KĀ PĒTĪŠANAS ASIS
- Page 106 and 107: TAGAD E-RĪKI ATTĀLINĀTAS MĀCĪ
- Page 108 and 109: TAGAD FOR SCIENCE TEACHERS SUMMARY
- Page 110 and 111: TAGAD FOTO: NO AUTORA PERSONĪGĀ A
- Page 112 and 113: TAGAD kuras pārziņā ir virzīt,
- Page 114 and 115: TAGAD ANYTIME AND ANYWHERE. EXPERIE
- Page 116 and 117: TAGAD SOCIĀLO MEDIJU RAKSTUROJUMS
- Page 118 and 119: TAGAD mediju saturu internetā, sav
- Page 120 and 121: TAGAD Tabulā atspoguļotais saturs
- Page 122 and 123: TAGAD AVOTI UN LITERATŪRA / REFERE
- Page 124 and 125: TAGAD Autori Kārlis Andersons, Mg.