Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums

102 Pētījumi par holokausta problēmām Latvijā
Ebreju slepkavošanas sagatavošana un norise
(1941. gada jūlijs–augusts)
Madona
Sākoties karam, Madonā dzīvoja apmēram 100 ebreju. Nav zināms, cik daudz ebreju kara
sākumā pameta pilsētu un devās bēgļu gaitās, taču drīz pēc vācu karaspēka ienākšanas
un pilnīgas kontroles pārņemšanas pilsētā 1941. gada jūlija pirmajā pusē Madonā sākās
ebreju aresti, ko pēc rīkojuma saņemšanas no vācu institūcijām veica bijušā Latvijas
armijas vecākā leitnanta Akermana vadītās Madonas pilsētas latviešu komandantūras
pašaizsardzībnieki. 44 Arestētos ebrejus izvietoja vairākās koka ēkās (barakās), kas atradās
pilsētas nomalē norobežotā kvartālā starp Rīgas–Oskara Kalpaka un Avotu ielu. 45
Izveidotā ebreju nometinājuma vieta padomju tiesvedības un Ārkārtējās komisijas dokumentos
saukta gan par koncentrācijas nometni, gan par ebreju ieslodzījuma vietu, gan
arī par ebreju geto. Par šīs vietas apsardzes priekšnieku, minētajos dokumentos sauktu
gan par geto apsardzes priekšnieku, gan arī par koncentrācijas nometnes apsardzes
priekšnieku, Madonas pilsētas latviešu komandants 1941. gada 15. jūlijā iecēla bijušo Madonas
apriņķa aizsargu pulka nodaļas komandieri Nikolaju Lesnieku. 46 Viņam bija uzdots
izveidot pašaizsardzībnieku posteņus un nodrošināt arestēto ebreju apsargāšanu. Jūlija
vidū un otrajā pusē uz šejieni atveda arī vairākos Madonas apriņķa pagastos (Kalsnavā,
Kraukļos, Meirānos, Mārcienā, Liezērē, Lubānā, Sāvienā, Vietalvā) arestētos ebrejus. 47
Pieejamajos materiālos par ebreju skaitu nometinājuma vietā liecības ir dažādas –
sākot ar krietniem pārspīlējumiem (600 ebreju 48 ) līdz gandrīz ticamiem datiem.
N. Lesnieks padomju izmeklētājiem pēc kara, kad viņu arestēja, liecināja, ka Madonā
nodrošinājis apmēram 300 arestēto ebreju apsardzi. 49 Arī šis skaitlis, šķiet, ir pārlieku
liels, un, autoraprāt, īstenībai atbilstošāki ir dati, ka Madonā un tās apkārtnes pagastos
arestēts apmēram 150 ebreju. 50 Turpmāk aprakstītā ebreju slepkavošanas gaita liecina,
ka pusotrs simts arestēto ebreju, kas pārtikas trūkuma apstākļos (cilvēki pārtika tikai
no tā, kas bija paņemts līdzi aresta laikā) 51 tika turēts ieslodzījumā Madonā, ir realitātei
atbilstošākais skaits.
1941. gada augusta sākumā vācu institūciju amatpersonas nolēma sākt Vidzemes
ebreju iznīcināšanu. 7. augusta vakarā no Rīgas uz Madonu ar kādreizējo Rīgas pasažieru
satiksmes zilo autobusu izbrauca 40–45 vīru liela Arāja komandas grupa. Vieglajā
automašīnā zilajam autobusam sekoja daži vācu un latviešu virsnieki. 52 Pēc bijušā Arāja
komandas dalībnieka Eduarda Baloža, kas piedalījās šajā akcijā, liecības starp viņiem
bija šīs slepkavu grupas komandieris leitnants Konrāds Kalējs. 53
No Rīgas atbraukušie apmetās Madonas aizsargu namā un 8. augustā agri no rīta
izbrauca uz ebreju nošaušanas vietu – Madonas tuvumā Lazdonas pagasta teritorijā