Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums

Andrievs Ezergailis. Štālekera ziņojumi: holokausta vēstures pirmavots un atslēga
ebreju un iedzimto priekšvēsture. Šie teksti nav bez intereses, jo dod ieskatu vācu, ne
tikai nacistu domāšanā par Austrumeiropu, sevišķi Baltiju. Jāsaka, ka, runājot pat par
ebrejiem, dažas teksta daļas daudzās vietās būtu pat tagad pieņemamas, jo tās runā
pretī tai propagandas līnijai, ar kuru vācieši ienāca Latvijā, lai gan varbūt visas ziņojuma
vēsturiskās daļas Štālekers pats nerakstīja. Štālekers visumā pieļauj, ka Latvijas valstī
ebreji nebija tik ietekmīgi kā Lietuvā un pat Padomju okupācijas sākumā 1940. gadā
ebreji Latvijā bija bez lielas ietekmes. Viņš tomēr parāda savus nacisma zobus, teikdams,
ka Maskava boļševiku valdīšanas gadā no Krievijas iesūtīja simtiem ebreju,
kas pārņēma visas Latvijas tieslietu, ekonomiskās un kulturālās iestādes. Ziņojuma
otrā puse ir svarīga tiem pētniekiem, kuri raksta par vācu okupācijas laiku un Hitlera
impēriskajiem nodomiem.
Dokumentu nodaļa ir pati par sevi, un tā dod detalizētu ieskatu vācu plāniem un
cerībām. Kā vēsturnieki mēs nevaram pieņemt, ka dokumenti nemelo, jo arī tie ne
vienmēr atspoguļo realitāti. Tā, piemēram, mēs nevaram paļauties uz Štālekera shēmu
par Latvijas policijas iekārtu, jo realitāte uz vietām varēja nebūt skaitļu ziņā tāda, kā
shēmā uzrādīts. Arī uzrādīto upuru skaits ir izraisījis dažādas atbalsis. Ir tādi pētnieki,
kas saka, ka Štālekera uzdotie skaitļi ir par maziem. Daži Vācijas pētnieki domā, ka
visumā EG uzdotie skaitļi ir pārāk lieli, jo pēc birokrātiskā principa ir tieksme sekmes
pārspīlēt. Mans personiskais uzskats ir, ka tie ir velnišķīgi pareizi.
Noslēgums
Holokausts bija daudz kas vairāk, nekā Štālekera ziņojums mums dod, taču bez viņa
sajukums mūsu galvās būtu daudz lielāks nekā tagad. Bez Štālekera mēs varētu būt
brīvdomātāji un teikt, ka:
• bija bezvācu holokausts;
• Hitlera pavēles nebija;
• Latvijas ebrejus nošāva latvieši (jau pirms vāciešu ierašanās);
• latviešu centrs komandēja aizsargus, lai šauj ebrejus uz laukiem un Rīgā;
• latvieši bez atļaujas varēja nēsāt ieročus;
• latviešu korporeļu grupa 1941. gada 1. jūlija naktī ar drošku aizbrauca uz Valdemāra
ielu un šāva ebrejus;
• vācu okupācijas laikā pastāvēja Latvijas valdība;
• jūlijā – stundu pēc okupācijas garām Brīvības piemineklim latvieši uz nošaušanu
dzina grupu ebreju;
• pašaizsardzības patiešām bija pašaizsardzības;
• pašattīrīšanās bija pašattīrīšanās;
• vācieši neuzraudzīja un nekontrolēja latviešu iestādes;
43