Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums

118 Pētījumi par holokausta problēmām Latvijā
Aigars Urtāns
Ebreju īpašumu ekspropriācija Ludzas un Madonas apriņķī
vācu okupētajā Latvijā
Divdesmitā gadsimta totalitāro režīmu pret civiliedzīvotājiem vērstu noziedzīgo akciju
turpinājums parasti bija rīcība ar represēto atstāto mantību un īpašumiem. Arī holokausta
neatņemama sastāvdaļa ir noslepkavoto ebreju atstātās mantības un īpašumu
sadalīšana. Jāpiebilst gan, ka vārdi “ebreju atstātā mantība un īpašums”, kas lietoti šajā
pētījumā, bija nacistu lietoti un to nozīme bija legālas darbības piešķiršana ebreju mantības
un īpašumu pārņemšanai. Citos līdzīga satura pētījumos šī procesa apzīmēšanai
ir lietots vārds “ekspropriācija”, 1 kurš arī izmantots šajā pētījumā.
Latvijas Vēsturnieku komisijas rakstu 12. sējumā ir publicēts pētījums par holokaustu
Ludzas apriņķī. Tā noslēguma piebildēs akcentēta pētījuma turpināšanas iecere, kas
saistīta ar materiālu izpēti par ebreju atstāto mantību un īpašumiem šajā Latvijas austrumu
provincē. 2 Līdzīga pētījuma nepieciešamība ir akcentēta 2006. gadā pabeigtajā
pētījumā par holokaustu Madonas apriņķī. 3 Abu pētījumu tapšanas gaitā apzinātie
avoti dod priekšstatu par ebreju mantības pārņemšanu un izmantošanu, kā arī par izlaupīšanu
un piesavināšanos, kas bija holokausta nozieguma neatņemama sastāvdaļa
visā Latvijā. Tādējādi šis pētījums ir būtisks papildinājums līdzšinējiem pētījumiem par
holokaustu Ludzas un Madonas apriņķī, un tajā ir aplūkoti šīs problemātikas divi aspekti:
administratīvi valstiskais mehānisms, ar kura palīdzību ebreju manta un īpašums nokļuva
vietējo pašvaldību, kā arī nacistu okupācijas varas rīcībā, un personiskā iniciatīva
ebreju mantības izlaupīšanā, kas balstījās daudzu morāli pagrimušu ļaužu zemiskajos
instinktos un mantkārībā.
Līdz šim tikai dažos Latvijas holokausta vēsturnieku pētījumos ir aplūkota problemātika
par ebreju īpašumu ekspropriāciju, kuras historiogrāfiju ir analizējis Latvijas
vēstures institūta pētnieks Dzintars Ērglis. 4 To, kas notika ar ebreju atstāto mantu un
īpašumu, izzināt iespējams, ja var balstīties uz pašvaldību un policijas iestāžu dokumentiem,
kā tas ir darīts Dz. Ērgļa pētījumā par ebreju īpašumu ekspropriāciju Krustpilī. 5
Ja dokumentu bāze ir nepietiekama, tad šo problēmu var tikai ieskicēt, kā tas ir darīts
pētījumos par holokaustu Bauskas, Ilūkstes, Jēkabpils, Valmieras, Kuldīgas apriņķī un
vēl citur Latvijā.