Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums

Aigars Urtāns. Ebreju īpašumu ekspropriācija Ludzas un Madonas apriņķī vācu okupētajā Latvijā
Daudz darba savas tautas traģēdijas izzināšanā dzimtajā pusē ir paveicis bijušais
ludzānietis, tagad Izraēlas Yad Vashem institūta pētnieks vēstures doktors Ārons
Šneijers. Balstoties gan uz paša vāktajiem, gan dažādās krātuvēs esošiem atmiņu
pierakstiem un dokumentiem, ir tapuši vairāki viņa pētījumi par holokausta norisēm
Ludzas pilsētā, kuros skarts arī ebreju mantības un īpašumu liktenis. 6
Latvijas Valsts vēstures arhīva (turpmāk – LVVA) 1412. fonda 2. aprakstā glabājas
Ludzas apriņķa policijas iestāžu dokumenti, starp kuriem ir arī 17. lieta “Saraksti par
ebreju mantām”. Taču, pāršķirstot šīs lietas 1325 dokumentu lapas, nākas konstatēt,
ka par ebreju mantām tur var gūt tikai fragmentāru informāciju, jo pārsvarā šajā lietā
ir sakopoti dažādi policijas darba dokumenti. Tāpat arī citos šī fonda un apraksta lietu
dokumentos ir tikai fragmentāras liecības par ebreju mantības un īpašumu likteni – daži
izmeklēšanas dokumenti par ebreju mantu piesavināšanās gadījumiem.
Salīdzinoši daudz informācijas par to, kas notika ar ebreju atstāto mantību
Ludzas apriņķī, sniedz bijušo pašaizsardzībnieku krimināllietas, kas glabājas Latvijas
Valsts arhīva (turpmāk tekstā – LVA) 1986. fonda 1. un 2. aprakstā. Vairākām pēc
kara arestētām personām viens no apsūdzības punktiem bija ebreju īpašumu izlaupīšana,
un krimināllietās šie gadījumi ir visai sīki izmeklēti. Tā, piemēram, pēc bijušā
Ludzas geto komandanta vietnieka Pāvela Kovaļevska aresta 1944. gada 20. augustā
viņa dzīvesvietā tika konfiscētas vairākas kādreiz ebrejiem piederējušas vērtslietas
(zelta pulkstenis un zelta gredzeni), un tie bija lietiskie pierādījumi pret viņu celtajā
apsūdzībā. 7
Fragmentāra informācija par Ludzas apriņķa ebreju atstāto mantību un īpašumu,
arī par izlaupīšanu ir atrodama pēc kara izveidotās Republikas Ārkārtējās komisijas
vācu fašistisko iebrucēju un to līdzdalībnieku pastrādāto noziegumu konstatēšanai un
izmeklēšanai (turpmāk – Ārkārtējā komisija) Ludzas apriņķa komisijas materiālos. Toties
Madonas apriņķa komisijas ziņojumā ir minēts, ka tā ir pārņēmusi vācu okupācijas
varas iestāžu dokumentus ar nosaukumu “Žīdu mantu lietas Madonas apriņķī”, 8 taču
komisijas dokumentu fondā to nav. Ja tie ir tie paši dokumenti, tad tie lielā skaitā
atrodami LVVA 5718. fonda “Madonas apriņķa policija” 1. apraksta lietās par ebreju
atstātajiem īpašumiem un mantību visā šī apriņķa teritorijā – par mantu sākotnējo izlaupīšanu
un pēc tam sekojošo šo gadījumu izmeklēšanu, par ebreju atstātās mantības
uzskaiti, pārņemšanu un nodošanu vācu iestādēm, kā arī par šīs mantības izmantošanu.
Tomēr dokumentu fonds nav pilnīgs, jo no šīs informācijas nav iespējams līdz galam
izpētīt notikušo –liegta iespēja izzināt vairākus interesantus gadījumus, rīkojoties ar
ebreju atstāto mantību un īpašumiem, kas ir tikai pieminēti, bet nav sīkāk iztirzāti. No
apzinātās informācijas un atklātajiem faktiem iespējams izdarīt tikai vispārinājumus un
konstatēt likumsakarības. Fragmentāras liecības par ebreju atstāto mantu un īpašumu
Madonas apriņķī ir atrodamas arī dažos Madonas un Gulbenes pilsētas valdes iestāžu
119