Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums

46 Pētījumi par holokausta problēmām Latvijā
tika iecelts par palīgpolicijas vadītāju, un ir gādāts, lai šīs vienības nepaliktu par
latviešu miliciju. Piedevām palīgpolicijai tika saorganizētas vēl divas neatkarīgas
vienības, kuru nolūks ir rīkot pogromus. Visas sinagogas ir nopostītas; līdz šim
400 žīdu likvidēts. Rīgā boļševiki barakā bija nošāvuši divdesmit vācu gūstekņu.
Dokumentāras liecības ir atrastas. Mēs atradām, ka kāds Rīgas žīds bija nositis
vācu karavīrus. Tāpēc 4.7.1941. tanī pašā vietā Drošības policija un SD komanda
nošāva vienu simtu žīdu.
Atsauces un komentāri
1 Frontes joslas uz dienvidiem apkalpoja einzacgrupas B, C un D. Sākumā Minskas rajons bija B grupas
aprūpē, vēlāk tas pārgāja einzacgrupas A rokās.
2 Šo ziņu briti valstisku iemeslu dēļ apņēmās noklusēt.
3 Piemēram, no SD dokumentiem no Latvijas pilnīgi bez vēsts ir pazudis Arāja komandas algu saraksts
un gandrīz visi ebreju reģistrācijas saraksti, kurus sastādīja Latvijas pilsētās un novados.
4 Sk.: Ezergailis, A. Sešas versijas par holokaustu Latvijā // Holokausts Latvijā (Latvijas Vēsturnieku
komisijas raksti, 18. sēj.). – Rīga, 2006, 65.–82. lpp.
5 Ezergailis, A. Neighbors Did not Kill Jews // Collaboration and Resistance during the Holocaust /
D. Gaunt, et al. – Berlin, 2004.
6 Vācu vēsturnieku, kā arī savu nostāju pret Štālekera ziņojumiem visai pilnīgi savos darbos dokumentē
Christophers Brownings, sākot ar: The Path to Genocide. – Cambridge University Press, 1992,
p. 103.
7 Sk. Andreja Angricka un Petera Kleina neseno pētījumu: Die “Endlösung” in Riga: Ausbeutung und
Vernichtung 1941–1944. – Darmstadt: Wissenschaftliche Buchgesellschaft, 2007.
8 Dubultpierādījumu par Hitlera pavēles esamību apstiprina arī Štālekera 1941. gada 6. augusta vēstule,
kurā viņš uz to atsaucas. Sk.: The Holocaust in Latvia, 1941–1944. – Rīga, 1996, 378. lpp.
9 Liekas, ka šeit ir domāta advokāta Rūdolfa Turka grupa, kuru it kā tulkus nosūtīja uz Minsku. Viņiem
bija teikts, ka sūtīs uz Maskavu pēc tās ieņemšanas, bet tika iesaistīti akcijās Minskā un tās apkārtnē.
10 Štālekers nenorāda, ka apmēram tāds pats skaits latviešu SD tika nosūtīts uz Ļeņingradas frontes
joslu.
11 Sīkāku diskusiju par šo problēmu var atrast: Ezergailis, A. Nazi/Soviet Disinformation about the
Holocaust in Latvia. – Rīga, 2005.
12 Nav noliedzams, ka Kauņā, Lietukis garāžā, tika noslepkavoti vairāki simti cilvēku, bet, kā rāda pēdējā
laika lietuviešu pētījumi, slaktiņš nenotika tādā veidā, kā nacistu propaganda to bija traktējusi. Pēdējie
pētījumi arī neapstiprina Štālekera uzdoto noslepkavoto skaitu – 2500 cilvēku.
13 Par šo problēmu sīkāk: Ezergailis, A. Neighbors Did not Kill Jews.
14 Par sinagogu dedzināšanu Štālekeram ir taisnība. Jautājums tomēr ir par 400 noslepkavotajiem,
jo līdz šim, piemēram, Arāja vīru krimināllietu depozītos nav pierādījumu, ka 4. jūlijā tāda mēroga
iznīcināšanas ar uguni, šaušanu vai sišanu būtu notikušas.
15 Sīkāk: Ezergailis, A. The Holocaust in Latvia, 271. lpp. utt.
16 Turpat, 205.–207. lpp.