Latvijas VÄ“sturnieku komisijas raksti - 23.sÄ“jums

More documents

Recommendations

Info

Pieminot profesora Raula Hilberga ieguldījumu holokausta pētniecībā 2007. gada 4. augustā 81 gada vecumā ASV mira viens no izcilākajiem un akadēmiski ietekmīgākajiem holokausta vēsturniekiem Rauls Hilbergs (Raul Hilberg), Vērmontas universitātes emeritētais profesors. Reti kurš cits pētnieks ir atstājis tik neizdzēšamu iespaidu uz holokausta izpēti kā viņš. Nepretendējot uz lielā zinātnieka devuma vispusīgu novērtējumu, tomēr vēlos pievērst uzmanību dažiem viņa mūža un darbu aspektiem, kurus, kā man šķiet, ir vērts atcerēties arī holokausta vācu okupētajā Latvijā izpētes kontekstā. Hilbergs piedzima Austrijas ebreju ģimenē, kurai izdevās pēc anšlusa (vācu – Anschluss) 1938. gadā emigrēt uz Amerikas Savienotajām Valstīm. 1945. gadā jaunais Hilbergs nonāca Eiropā amerikāņu karaspēka sastāvā, un te bija sākums viņa interesei par Vācijas vēsturi. Tomēr, kad 1950. gadā Kolumbijas universitātē viņš izteica vēlēšanos studēt Eiropas ebreju iznīcināšanas gaitu un vācu birokrātijas lomu tās nodrošināšanā, viņam ieteica to nedarīt – tolaik par šo tematu neviens neinteresējās, vēl vairāk – to uzskatīja par politiski nekorektu rīcību: tikko izveidotā Federatīvā Vācija bija ASV sabiedrotā aukstajā karā pret PSRS, un pat ASV ebreju organizācijas klusēja holokausta – tiesa, tobrīd šāds vārds vēl netika lietots, bet tas nemaina lietas būtību – jautājumā, nevēloties nekādi apgrūtināt sadarbību ar Konrāda Adenauera Vāciju. Te bija sākums ļoti nelāgai praksei, pret kuru Hilbergs cīnījās visu mūžu: lielā nozieguma – Eiropas ebreju iznīcināšanas politizācija. Hilbergs holokaustu pētīja kā izcili godīgs akadēmiķis; daudzi citi no tā veidoja politiku, īpaši tie, kuri 20. gadsimta 50. gados bija pilnīgi klusi, bet kļuva nevaldāmi skaļi pēc gadiem divdesmit, un atkal nevis akadēmisku, bet politisku vai pat materiālu interešu vadīti. 50. gadu sākumā, kad Hilbergs – viņam gan ieteica pievērsties citam tematam – sāka pētīt Eiropas ebreju iznīcināšanu, visā pasaulē bija tikai kādi divi trīs autori, kuri bija nostājušies pret valdošo noklusēšanas tendenci. Pirmais bija Leons Poļakovs (Leon Poliakov) Francijā, kurš, līdzīgi Hilbergam, arī bija iepazinies ar sabiedroto rokās nokļuvušajiem vācu dokumentiem par ebreju iznīcināšanas gaitu. Tomēr pretēji Hilbergam, kuru visu mūžu interesēs holokausta organizēšana un īstenošana līdz pat vissīkākajām 11 Ievada vietā
12 Pētījumi par holokausta problēmām Aivars Stranga Latvijā detaļām, pret kurām Hilbergs vienmēr izturējās ar vislielāko pietāti, Poļakovu mazāk interesēja iznīcināšanas mašīna un process, bet vairāk garīgā vide, kura radīja iznīcināšanas idejas, īpaši – kristiešu antisemītisma vēsture, kas kļuva par Poļakova mūža milzīgo veikumu. 1951. gadā viņš publicēja tobrīd pirmo akadēmisko darbu visā pasaulē, veltītu Eiropas ebreju iznīcināšanai, – “Naida raža. Trešais reihs un ebreji” (“Breviaire de la haine. Le III-e Reich et les Juifs”; angļu variants – “Harvest of Hate” nāca klajā 1956. gadā). Lai arī Poļakovs bija vairāk ideju, ideoloģiju un garīgās pasaules vēsturnieks, šis darbs bija iespaidīgs arī ar ebreju iznīcināšanas gaitas aprakstu un nopietnām vācu avotu studijām. Otrs autors, kurš tūlīt sekoja Poļakovam, bija britu vēsturnieks Džeralds Reitlingers (Gerald Reitlinger) – 1953. gadā nāca klajā viņa apjomīgais darbs “Eiropas ebreju iznīcināšanas mēģinājums. 1939–1945” (“The Attempt to Exterminate the Jews of Europe. 1939–1945”), arī balstīts vācu avotu studijās (otrs, papildināts izdevums tika publicēts 60. gados). Viņš bija arī viens no pirmajiem, kurš mēģināja cik iespējams precīzi noteikt bojā gājušo ebreju skaitu, – šis jautājums pats par sevi turpmākajos gados ieguva vairākas dimensijas; pirmā bija tīri akadēmiska – kādā veidā, kādus avotus, kādu aprēķinu metodi un metodoloģiju izmantojot, ir iespējams noteikt nogalināto ebreju skaitu; diemžēl otrā bija politiska dimensija, kura nebija raksturīga tikai holokausta vēsturei vien: pakāpeniski sāka veidoties tendence ikviena genocīda, genocīda mēģinājuma vai etniskās tīrīšanas upuru skaitu, cik vien iespējams, paaugstināt, uzsākot pat zināmu sacensību, kuram ir vairāk upuru, nereti uzdodot upuru skaitu pat lielāku, nekā vispār ir bijis konkrētās nācijas piederīgo genocīda priekšvakarā (piemēram, nav apšaubāms, ka 1915. gadā uzsāktajā genocīdā pret armēņiem Osmaņu Turcijā upuru skaits bija milzīgs, varbūt pat pārsniedza 600 000 cilvēku, taču tas nevarēja būt lielāks par miljonu vai pat 1,2 miljoni, kā to apgalvoja armēņi, jo visā Osmaņu impērijā dzīvoja tikai 1,3 miljoni armēņu. Tad taču nebūtu palicis dzīvs neviens armēnis – nedz Stambulā, Smirnā vai Jeruzalemē, kur viņi tomēr bija palikuši dzīvi un neskarti). Piecdesmito gadu sākumā, kad parādījās Reitlingera darbs, jau bija nostiprinājies skaitlis: nogalināts seši miljoni ebreju. Skaitlis nebija radies precīzu akadēmisku pētījumu rezultātā, bet to jau 1944. gada nogalē, kad vēl pat Vācija nebija pilnīgi sakauta un vēl nebija atbrīvota Aušvice – lielākā nāves nometne, deva padomju publicists Iļja Ērenburgs. Viņa vēlēšanās saglabāt piemiņu tieši iznīcinātajiem ebrejiem – pretēji PSRS valdošajai tendencei noklusēt pret ebrejiem vērstā genocīda īpašo raksturu un visus upurus iekļaut anonīmā “padomju cilvēka” masā – bija ļoti atzīstama, no tās cēlās viņa un Vasilija Grosmana pašaizliedzīgā darbība par labu genocīda pret ebrejiem dokumentēšanai (“Melnā grāmata”, kuras pirmo variantu Ērenburgs pabeidza jau 1944. gada sākumā 1 ), taču skaidrs, ka seši miljoni tolaik bija tikai Ērenburga izdoma, tāpat kā vienlaikus bija parādījusies cita izdoma – trīs vai pat četri! miljoni upuru Aušvices nometnē. Dž. Reitlingers bija rūpīgs akadēmiķis, un jautājums par bojā gājušo
Page 1: LATVIJAS VĒSTURNIEKU KOMISIJAS RAK
Page 4 and 5: Latvijas Vēsturnieku komisija Latv
Page 6 and 7: SATURS Priekšvārds . . . . . . .
Page 8 and 9: Saturs Aigars Urtāns Holocaust in
Page 10 and 11: PRIEKŠVĀRDS Klajā nāk Latvijas
Page 14 and 15: Ievada vietā. Pieminot profesora R
Page 20 and 21: PĒTĪJUMI PAR HOLOKAUSTA PROBLĒM
Page 22 and 23: Aivars Stranga Holokausts vācu oku
Page 24 and 25: Aivars Stranga. Holokausts vācu ok
Page 32 and 33: Andrievs Ezergailis. Štālekera zi
Page 50 and 51: Rebecca Margolis, Edward Anders. Th
Page 62 and 63:
Rebecca Margolis, Edward Anders. Th
Page 64 and 65:
Page 66 and 67:
Page 68 and 69:
Page 70 and 71:
Page 72 and 73:
Page 74 and 75:
Aigars Urtāns. Holokausts Latvijas
Page 76 and 77:
Page 78 and 79:
Page 80 and 81:
Page 82 and 83:
Page 84 and 85:
Page 86 and 87:
Page 88 and 89:
Page 90 and 91:
Page 92 and 93:
Page 94 and 95:
Page 96 and 97:
Aigars Urtāns Ebreju slepkavošana
Page 98 and 99:
Aigars Urtāns. Ebreju slepkavošan
Page 100 and 101:
Page 102 and 103:
Page 104 and 105:
Page 106 and 107:
Page 108 and 109:
Page 110 and 111:
Page 112 and 113:
Page 114 and 115:
Page 116 and 117:
Page 118 and 119:
Page 120 and 121:
Aigars Urtāns. Ebreju īpašumu ek
Page 122 and 123:
Page 124 and 125:
Page 126 and 127:
Page 128 and 129:
Page 130 and 131:
Page 132 and 133:
Page 134 and 135:
Page 136 and 137:
Page 138 and 139:
2007. GADA 6.-7. NOVEMBRA KONFERENC
Page 140 and 141:
Dr. Matthew Kott* with additional r
Page 142 and 143:
Dr. Matthew Kott. What Does the Hol
Page 144 and 145:
Page 146 and 147:
Page 148 and 149:
Page 150 and 151:
Page 152 and 153:
Page 154 and 155:
Page 156 and 157:
Page 158 and 159:
Page 160 and 161:
Page 162 and 163:
Page 164 and 165:
Сергей Новиков. Хол
Page 166 and 167:
Page 168 and 169:
Page 170 and 171:
Page 172 and 173:
Page 174 and 175:
Page 176 and 177:
DOKUMENTU PUBLIKĀCIJAS PUBLICATION
Page 178 and 179:
Gabriels Civjans - alias Gunārs C
Page 180 and 181:
Page 182 and 183:
Page 184 and 185:
Page 186 and 187:
Page 188 and 189:
Ebreju darbaspēka izmantošana Rī
Page 190 and 191:
Page 192 and 193:
Page 194 and 195:
Page 196 and 197:
Page 198 and 199:
Page 200 and 201:
Page 202 and 203:
Page 204 and 205:
Page 206 and 207:
Page 208 and 209:
Page 210 and 211:
Page 212 and 213:
NOVADPĒTNIEKU VĀKUMS COMPILATION
Page 214 and 215:
Josifs Ročko No Daugavpils holokau
Page 216 and 217:
Josifs Ročko. No Daugavpils holoka
Page 218 and 219:
Page 220 and 221:
Page 222 and 223:
Page 224 and 225:
Page 226 and 227:
Page 228 and 229:
Page 230 and 231:
Page 232 and 233:
Page 234 and 235:
Page 236 and 237:
Page 238 and 239:
Page 240 and 241:
Page 242 and 243:
Josifs Ročko. Tas notika Preiļos
Page 244 and 245:
Page 246 and 247:
Page 248 and 249:
Page 250 and 251:
Page 252 and 253:
Page 254 and 255:
Page 256 and 257:
Page 258 and 259:
Page 260 and 261:
Page 262 and 263:
Uldis Lasmanis. Holokausts Jēkabpi
Page 264 and 265:
Page 266 and 267:
Page 268 and 269:
Page 270 and 271:
Page 272 and 273:
Page 274 and 275:
Page 276 and 277:
Page 278 and 279:
Page 280 and 281:
Page 282 and 283:
Page 284 and 285:
Page 286 and 287:
Page 288 and 289:
Uldis Lasmanis Holokausta upuri un
Page 290 and 291:
Uldis Lasmanis. Holokausta upuri un
Page 292 and 293:
Page 294 and 295:
Page 296 and 297:
Page 298 and 299:
Page 300 and 301:
Page 302 and 303:
Page 304 and 305:
Page 306 and 307:
Page 308 and 309:
Page 310 and 311:
Page 312 and 313:
Page 314 and 315:
Page 316 and 317:
Page 318 and 319:
Page 320 and 321:
Page 322 and 323:
Page 324 and 325:
Page 326 and 327:
Page 328 and 329:
Page 330 and 331:
ATMIŅAS MEMORIES 329
Page 332 and 333:
Jānis Britāns Liecinieku vairs na
Page 334 and 335:
Jānis Britāns. Liecinieku vairs n
Page 336 and 337:
Page 338 and 339:
Page 340 and 341:
Page 342 and 343:
Atmiņas par Latgales ebreju bēgļ
Page 344 and 345:
Page 346 and 347:
Page 348 and 349:
Page 350 and 351:
Page 352 and 353:
Page 354 and 355:
Page 356 and 357:
Page 358 and 359:
Page 360 and 361:
Page 362 and 363:
Page 364 and 365:
Page 366 and 367:
Page 368 and 369:
Page 370 and 371:
Page 372 and 373:
Page 374 and 375:
Page 376 and 377:
Krājuma rakstu autori Margoliss, R
show all

Latvijas VÄ“sturnieku komisijas raksti - 23.sÄ“jums

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?