12.12.2012 Views

Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums

Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums

Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

186 Dokumentu publikācijas<br />

Ebreju darbaspēka izmantošana<br />

Rīgas geto likvidācijas fāzē<br />

Šeit publicējam deviņus dokumentus, kuros atspoguļota ebreju darbaspēka izmantošana<br />

Latvijā 1943. gada beigās. Tas bija laikposms, kad likvidēja Rīgas<br />

geto un visiem ebrejiem bija jāpārvācas uz jaunizveidoto koncentrācijas nometni<br />

Mežaparkā. Dokumentu oriģināli atrodami Vācijas Federālajā arhīvā Berlīnē<br />

(Bundesarchiv-Berlin) Ģenerālkomisāra Rīgā fondā (R 92), nodaļā Pārvalde–Finanses–Algas<br />

un aprūpe. Signatūras numurs ir 865, akta nosaukums “Ebreju geto –<br />

Algu maksājumi, statistisks pārskats” (BA-B: R 92/865). Publicēti tiek visi šī akta<br />

dokumenti.<br />

Pēc <strong>Latvijas</strong> okupācijas jau vasaras mēnešos sāka reģistrēt visu darbaspēku.<br />

Ja vācu okupācijas sākuma mēnešos ebrejus izmantoja dažādos darbos, tad tomēr<br />

no vācu politikas viedokļa nebija vēlams, lai viņi tiktu ilgstoši iesaistīti darba<br />

procesā. Vajadzēja rīkoties einzacgrupas A vadītāja Dr. Valtera Štālekera garā,<br />

kurš atsaucās uz “principiālām pavēlēm”, ka Austrumzemes reihskomisariātā ir<br />

jāpanāk galīga ebreju iznīcināšana. Kad organizēja Rumbulas akciju (1941. gada<br />

novembra beigas/decembra sākums) – Rīgas geto ebreju iznīcināšanu, tad skaitījās,<br />

ka tajā kā darbspējīgi reģistrēti gandrīz 16 000 ebreji. Ar šo potenciālo darbaspēku<br />

vācu pārvalde beigās nerēķinājās, lai gan Latvijā darbaroku trūkums bija<br />

manāms.<br />

Tomēr bija noteiktas arodu grupas, ko arī Štālekers atzina, ka tās vācu kara<br />

saimniecībai būtu nepieciešamas un kuras nevarētu atvietot ar “vietējiem iedzīvotājiem”,<br />

– runa galvenokārt bija par ebreju amatniekiem.<br />

Pēc Rumbulas akcijas Rīgas geto par darbspējīgiem <strong>Latvijas</strong> ebrejiem tika reģistrēti<br />

4092 vīrieši un 388 sievietes, no tiem 3253 strādāja ārpus geto. 1942. gada februārī<br />

šis skaits bija pieaudzis līdz 4193 vīriešiem un 524 sievietēm.<br />

Pēc Rumbulas akcijas Rīgas geto teritoriju samazināja un izveidoja divus ar dzeloņstieplēm<br />

šķirtus geto – vienu <strong>Latvijas</strong> ebrejiem, otru – no Vācijas reiha atvestajiem.<br />

Šie geto pastāvēja līdz to likvidēšanai 1943. gada beigās.

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!