Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums
Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums
Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Aigars Urtāns. Holokausts <strong>Latvijas</strong> provincē: Abrenes apriņķis<br />
Rezumējot notikušo, jāteic, ka vienas dienas laikā Zveriņicas mežā Viļakas tuvumā<br />
tika noslepkavoti apmēram 500 ebreji. 89 Tas varētu atbilst īstenībai, jo pirms kara Viļakas<br />
pagastā apmēram tik daudz ebreju arī dzīvoja. Ārkārtējās <strong>komisijas</strong> materiālos ir<br />
lasāms, ka tajā pašā reizē Zveriņicas mežā kopā ar Viļakas pagasta ebrejiem nošāva<br />
vēl vairākus desmitus ebreju bēgļu no Lietuvas, un tādējādi kopējais upuru skaits šajā<br />
akcijā varēja būt ap sešiem simtiem. 90 Citos avotos gan nav atrodamas ziņas par Viļakas<br />
pusē aizturētiem ebreju bēgļiem. A. Ezergailis uzskata, ka Viļakas slaktiņa upuru skaits<br />
ir ne vairāk par 350 cilvēkiem. 91 Patiesība noteikti ir starp skaitļiem 350 un 500.<br />
No 1941. gada 11. augustā noslepkavotajiem vairākiem simtiem Viļakas ebreju<br />
Ārkārtējās <strong>komisijas</strong> ziņojumā ir uzskaitīts tikai nepilns simts cilvēku. Dokuments apstiprina,<br />
ka Viļakas pagastā nošauts rabīns Izraels Čarneks un trīs viņa ģimenes locekļi,<br />
Viļakas ebreju pamatskolas pārzinis, skolotāja Gurēviča un viņas ģimene, skolotāja<br />
Haita un viņas ģimene, zobārsts Gertovičs, Josifa Kagana ģimene (sieva Anna un divi<br />
bērni), Abrama Gurēviča ģimene (vīrs, sieva un divi bērni), Vulfa Gurēviča ģimene<br />
(vīrs, sieva un divi bērni), Arika ģimene (vīrs, sieva un bērns), kā arī Ročko un Šinkins,<br />
Pinkuss Gurēvičs un viņa sieva, Špicnadels un viņa ģimenes četri cilvēki, Černeks un<br />
viņa ģimenes seši cilvēki, Bobrovs ar astoņiem ģimenes locekļiem, Šneijers un viņa<br />
ģimenes četri cilvēki, Sandlers ar ģimeni – pieci cilvēki, Šeins un viņa ģimenes četri<br />
cilvēki, Kanšlušniks un viņa ģimenes četri cilvēki, Anananskis un viņa ģimenes trīs<br />
cilvēki, Abramovičs un viņa ģimenes divi cilvēki, Kočans un viņa ģimenes trīs cilvēki,<br />
Jankelis Glazmans un viņa ģimenes divi cilvēki. 92<br />
Pēc ebreju noslepkavošanas Viļakas pagasta pašvaldībā izveidoja ebreju atstāto<br />
mantu savākšanas, šķirošanas un nocenošanas komisiju, kurā darbojās vairākas pagasta<br />
valdes amatpersonas un jau izveidotās palīgpolicijas pārstāvji. Lai savāktu ebreju<br />
mantību, komisija izmantoja algotus strādniekus, kuriem mantas no ebreju dzīvesvietām<br />
bija jāatved uz pašvaldības izveidotajām mantu noliktavām un tur tās jāšķiro. 93 Viļakas<br />
pagasta mantu noliktavā 1942. gada 1. septembrī veiktās revīzijas dokumenti liecina,<br />
ka tajā joprojām atradās apģērbi, apavi, trauki, mūzikas instrumenti, mēbeles, zirglietas<br />
un velosipēdi, kas kādreiz bija piederējuši 1941. gada vasarā noslepkavotajiem<br />
ebrejiem. 94<br />
Īpaša kārtība 1941. gada otrajā pusē tika noteikta kādreiz ebrejiem piederējušo<br />
nekustamo īpašumu apsaimniekošanā. Ebreju nekustamos īpašumus uzskaitīja un<br />
reģistrēja, uzmanību pievēršot mēbelētiem dzīvokļiem, kur saziņā ar vācu iestādēm,<br />
sākot ar 1941. gada otro pusi, sāka izmitināt īrniekus. 95 Bijušajiem ebreju nekustamajiem<br />
īpašumiem uzmanība vēlreiz tika pievērsta 1942. un 1943. gadā. Vispirms 1942. gada<br />
21. jūlijā Abrenes apriņķa vecākais Antons Kimerals izdeva rīkojumu par Viļakas ciemā<br />
esošajām aizceļojušo [tā dokumentā. – A. U.] ebreju ēkām, to apskati un novērtēšanu. 96<br />
Izveidotā komisija apzināja vairākas ēkas, taču dokumentos par <strong>komisijas</strong> darba rezultātu<br />
83
Change language