Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums

104 Pētījumi par holokausta problēmām Latvijā
dzelzceļam tuvumā esošajās tukšajās ēkās (noliktavās), kas dokumentos sauktas par
“Garkalnu rijām”, gan arī dažos tukšos dzelzceļa vagonos. Teritoriju apsargāja pilsētas
pašaizsardzībnieku posteņi. 64
Drīz pēc tam sākās Gulbenes ebreju aresti un pārvietošana uz “Garkalnu rijām”. Šeit
ievietoja arī Gulbenes apkārtnē aizturētos un uz pilsētu atvestos ebreju bēgļus. Litenes
pagastā aizturētos bēgļus uz Gulbeni veda pat divas reizes. 65 Jūlija beigās un augusta
sākumā arestēja un uz Gulbeni konvojēja Dzelzavas un Jaungulbenes ebrejus. 66
1942. gada 18. februāra izziņā par Madonas apriņķa policijas II iecirkņa teritorijā
1941. gada vasarā apcietinātajiem ebrejiem lasāms, ka Litenē tika apcietināti 109,
Dzelzavā 5, Jaungulbenē 26, Gulbenē 84 ebreji (kopā 224 personas). 67 Ir zināms, ka
uz Gulbeni aizveda tikai Litenes pagasta teritorijā aizturētos dažus desmitus ebreju
bēgļu, bet pagastā arestētos ebrejus nometināja turpat uz vietas, un tādēļ nosacītajā
Gulbenes geto “Garkalnu rijās” atradās vairāk nekā pusotra simta ebreju.
Gulbenes ebreju iznīcināšana tika plānota pēc Madonas ebreju nošaušanas, un tajā
piedalījās tā pati šāvēju grupa no Arāja komandas, kas Madonā. Kā minēts, no Madonas
slepkavas ar zilo autobusu izbrauca 8. augusta priekšpusdienā. Gulbenē autobuss
ieradās pēcpusdienā, lai nākamās dienas rītausmā dotos uz izraudzīto slepkavošanas
vietu bijušajā Latvijas armijas mācību poligonā Litenē. Naktī sāka ebrejus no Gulbenes
transportēt uz Liteni. 68 Akcijā piedalījās Gulbenes latviešu pašaizsardzībnieki, to vadīja
komandants E. Sproģis. Ebreju slepkavošana bija paredzēta 9. augustā. Kā nepamatots
jānoraida vairākās liecībās minētais 10. un 11. augusts, jo šie datumi neatbilst notikumu
secībai. 69 Īstenībai neatbilst arī A. Liedes Ārkārtējai komisijai sniegtajā liecībā minētais,
ka slepkavas kopā ar viņu no Madonas izbrauca 7. augusta vakarā, bet ebreju šaušana
Litenē notika 8. augustā. 70 A. Liede, kā redzams, kļūdījies par vienu dienu. Tāpat pilnīgi
aplam ir tas, ka ebreju slepkavošanas datums Litenē 1984. gadā ASV notikušajā
E. Sproģa izraidīšanas prāvā minēts 1. vai 2. augusts. 71
Gulbenes pašaizsardzībnieku pavadībā ebrejus no Gulbenes līdz Litenes stacijai
veda divos dzelzceļa vagonos, bet no stacijas, kas atradās netālu no izraudzītās slepkavošanas
vietas, līdz mežam ebreji konvoja pavadībā gāja kājām. 72 Kopā ar ebrejiem uz
Liteni atveda arī vairākus padomju aktīvistus. 73 Pašā Litenes pagastā 1941. gada jūlijā
arī tika arestēti daži desmiti vietējo ebreju, kas tika nometināti vairākās vietās – bijušajā
pagasta Aizsargu namā, kādā šķūnī un vecā labības magazīnā. 74 Par arestēto ebreju
apsargāšanu bija atbildīgs vietējais pašaizsardzībnieks Kārlis Ķauķis, ko iecēla par
ebreju sardzes priekšnieku. 75
A. Liede liecībā Ārkārtējai komisijai minējis, ka ebreji atradušies arī Litenes karavīru
bijušās nometnes barakās, 76 taču nevienā citā avotā šādam faktam apstiprinājuma nav.
Litenes pagasta novadpētnieks J. Zvaigzne, balstoties uz liteniešu atmiņām, stāsta, ka
divām jaunām, skaistām ebrejietēm, kas turētas Aizsargu namā, nācies piedzīvot īpašus