Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums

Aigars Urtāns. Holokausts Latvijas provincē: Abrenes apriņķis
• virsleitnants F. Puzer-Millers kontrolēja Abrenes pilsētu un tai tuvējos pagastus;
• Balvu pilsēta un tās apkārtne (Balvu pagasts un vēl daži pagasti) bija pakļauta
Gulbenes komandantūrai;
• Tilžas un Baltinavas pagasts tika pakļauts Ludzas komandantūrai, šajos pagastos
aktīvu darbību izvērsa kaimiņpagasta – Ludzas apriņķa Nautrēnu pagasta pašaizsardzības
vienība.
Šādas varas institūciju sistēmas dēļ visi Abrenes apriņķa ebreji netika nogalināti
apriņķa teritorijā.
Visa Abrenes apriņķa teritorija F. Puzer-Millera kontrolē bija nonākusi 1941. gada
augusta pirmajā pusē, jo šajā laikā viņš apkopoja ziņas par apriņķa pagastu pašaizsardzības
vienību bruņojumu. 29
Gandrīz visu 1941. gada jūliju, iespējams, vēl pat augusta sākumā, situācija Abrenes
apriņķī bija vācu militārās pārvaldes kontrolē, 30 tāpēc pirmās represijas pret ebrejiem,
ko veica pašaizsardzībnieki, notika saziņā ar vācu militārajām iestādēm. Vēlāk – apmēram
augusta sākumā, to apstiprina vairāki fakti, par kuriem runa būs turpmāk, ebreju
jautājuma “galīgo risinājumu” Abrenes apriņķī pārņēma vācu Drošības policijas un
SD institūcijas.
Ebreju slepkavošanas sagatavošana un norise
(1941. gada jūlijs–augusts)
Balvi 31
Vācijas un PSRS kara sākumā, ja var ticēt literatūrā atrodamajiem datiem, no Balviem
pāri Latvijas robežai uz austrumiem izdevās evakuēties apmēram 50 ebrejiem. 32 Nezināmos
apstākļos kāda ebreju bēgļu grupa aptuveni 1941. gada jūlija sākumā no Balvu
puses bija devusies nevis austrumu virzienā, bet gan uz rietumiem, un 6. jūlijā vietējie
pašaizsardzībnieki to aizturēja blakus esošā Madonas apriņķa Litenes pagastā. 33 Aizturētie
kādu laiku bija ieslodzīti pagasta Aizsargu namā, pēc tam viņus konvojēja uz
Gulbeni, kur tos sagaidīja tāds pats liktenis kā Gulbenes ebrejus – masu kaps bijušajā
Latvijas armijas mācību poligonā Litenē 1941. gada 9. augusta rītā. 34
Konkrēts datums nav zināms, taču Ārkārtējās komisijas dokumentos ir minēts, ka
1941. gada jūlijā Balvos sākta ebreju pārvietošana uz dzeloņstiepļu iežogotu kvartālu
pilsētā, ko sauca gan par Balvu geto, gan par arestēto ebreju nometni. 35 Šeit nometināja
arī vairākus desmitus Balvu apkārtnē (Balvu pagastā un vēl dažos pagastos)
arestēto ebreju (iespējams, ka arī vairākus arestētos ebreju bēgļus no citām Latvijas
vietām). Bez tam Ārkārtējās komisijas dokumentos ir minēts, ka dažas ebreju sievietes
tika ieslodzītas Balvu cietumā, kur tās regulāri izvaroja gan vācu karavīri, gan vietējie
77