Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums

Uldis Lasmanis. Holokausts Jēkabpils pilsētā
vada Jēkabpils tirgotāju krājaizdevu sabiedrību; Zalamans Levitans – labklājības biedrību
Bicur-Cheilim; sporta biedrību Trumpeldor – Anna Rubaņenko. 4
Kā redzam, tirdzniecībā vērojama ja ne dominācija, tad vismaz spēcīga konkurence.
Kā jau apriņķa pilsētā, iznāk laikraksts “Jēkabpils Vēstnesis”. Te vērojama tautību,
arī komerciālā pretstāve, kas sevišķi saasinās pirmsvēlēšanu laikā. Tā, piemēram,
1931. gada februāra rakstā “Vēlēšanām tuvojoties”, starp citu, ir šādas rindas: [..] Mūsu
pilsētā dzīvojošas minoritātes nacionālā ziņā nav tik neapzinīgas, ka ies balsot par
latviešu sarakstu tikai tāpēc, ka tur uzņemts kāds viņu tautības kandidāts. Minoritātes
balsos par saviem nacionāliem [..] Ir noteikti zināms, ka žīdu priekšvēlēšanu aģitācijas
sapulcēs ticis aizrādīts, kā pareizi balsot. 5
Tā pati priekšvēlēšanu tēma ar nacionālu pieskaņu marta numurā: [..] katram latvietim
jābūt apzinīgam un jāiet pie urnas ar domu – nevienu balsi par minoritātēm un
paradīzes brīnumu sludinātājiem [..] citādi saimnieki būs atkal kreisie elementi un minoritāte,
kas pēc iedzīvotāju sastāva nav pareizi – jāvalda latviešu pilsoniskam vairākumam! 6
Saprotams, ka uzrādītā mērenā kritika vai uzbrukumi minoritātēm, šai gadījumā
ebrejiem, nav vērojami pēc 1934. gada 15. maija. Ulmanis ir noslāpējis pat šādas it kā
antisemītisma izpausmes. Vismaz apriņķa laikrakstā. Nav gan arī vēlēšanu...
Latvijas brīvvalsts beigas
Līdz ar Sarkanās armijas 25. tanku brigādes no Lietuvas caur Aknīsti ienākšanu Jēkabpilī
1940. gada 17. jūnijā pulksten 8 no rīta beidzas pirmās neatkarības gadi. Tūlīt
mainās apriņķa pārvaldes struktūras, kur par izpildu komitejas priekšsēdētāju ievēl Jāni
Ozoliņu. Viņš – revolucionārs, komunists ar stāžu, 1905. gada notikumu organizētājs
un brīvvalsts gados Sēlpils sarkanās pagrīdes vadītājs. Par LK(b)P apriņķa komitejas
1. sekretāru kļūst Milda Bundule (Dzērvīte), par 2. – Ernests Vaivars, par Propagandas
un aģitācijas daļas vadītāju – mums visiem zināmais Otomārs Oškalns, 7 kurš pirms pāris
gadiem izpestīts no Ulmaņa cietuma, kur nokļuvis par sarkano aģitāciju Ropažu pagasta
Kakciema pamatskolā. Atbrīvots tādēļ, ka šī pētījuma autora radagabals, Ropažu pagasta
lielsaimnieks Ernests Neimanis, iemaksāja pamatīgu galvojuma naudu. Kā viņš
pats teica – tik daudz latu, cik varētu saņemt par āboliņa divjūgu vezumiem no Kangaru
stacijas līdz Rīgai... Tas gan neglāba Neimaņu ģimeni no izsūtīšanas 1949. gadā.
Ernests par to sevišķi neuztraucās, jo Sibīrijā pabija no 1906. gada līdz 1918. gadam
par – Ropažu muižas nosvilināšanu!
Latvisks ir arī Jēkabpils apriņķa čekas sastāvs. To jau kopš 1940. gada augusta
– sākumā ar citu titulu – vada kadru pagrīdnieks Kuldīgas apriņķī dzimušais Pēteris
Reinholds. Viņu, astoņus gadus cietumā nosēdējušu, uz Sēlijas galvaspilsētu nosūta
pats Vilis Lācis. Nedrīkst jaukt ar Sēlpils Reinholdiem, kuru ir veseli trīs un visi
261