Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums

Aivars Stranga. Holokausts vācu okupētajā Latvijā: 1941–1945
amoralitāte un alkatība bija šokējoša (piemēram, Neretas iedzīvotājs Jānis Šteinbergs
apraka nošautos ebrejus un apsargāja nogalināto mantu, par ko saņēma, viņa paša
vārdiem runājot, “[..] 2 bikses un 2 veļas pārus [..]” 8).
Vācieši sāka ebreju masveida iznīcināšanu tikai pēc tam, kad bija izveidojuši visā
okupētajā Latvijā t.s. pašaizsardzību (Selbstschutz). Tas bija pirmais nopietnākais
vācu pasākums, lai iesaistītu vietējos iedzīvotājus ebreju iznīcināšanā un realizētu
Berlīnē izstrādāto plānu: izmantot visus līdzekļus, lai radītu priekšstatu, ka ebreju
iznīcināšanu ir iesākuši un īsteno paši vietējie iedzīvotāji pēc savas iniciatīvas.
Pirmajās vācu okupācijas dienās pēc vācu ierosmes un pavēles visos Latvijas administratīvajos
iedalījumos tika noorganizētas pašaizsardzības komandantūras – kopā
vairāki simti. Vācieši – SD vai armija – kontrolēja latviešu pašaizsardzības vienības
vismaz divos līmeņos – caur apriņķu latviešu komandantūrām, kuras uzraudzīja
vācieši, un vietējām vācu komandantūrām. Daudzās Latvijas vietās, kur dzīvoja
ebreji, pašaizsardzības vienības piedalījās ebreju iznīcināšanā, taču nav pamata
uzskatīt, ka visas vienības nodarbojās tikai ar ebreju nogalināšanu. Saskaņā ar vācu
plāniem pašaizsardzības vienības nebija paredzētas ilgtermiņam, tās bija domātas
tikai ebreju iznīcināšanai okupācijas sākumposmā. 9 1941. gada augusta vidū vācieši
pavēlēja gandrīz visas vienības likvidēt, jo tās bija izpildījušas vācu iecerēto galveno
uzdevumu – vāciešu vadībā ebreji no Latvijas mazpilsētām gandrīz pilnīgi bija savākti
un nošauti. (Ventspilī pašaizsardzības vienība pastāvēja līdz oktobra sākumam
tieši tāpēc, ka vēl nebija nogalināti visi ebreji; pēc to nogalināšanas pašaizsardzība
tika likvidēta arī Ventspilī. 10 )
Ebreju iznīcināšanā piedalījās arī latviešu palīgpolicija (Hilfspolizei), kuru vācieši
izveidoja, sākot ar 1941. gada 1. jūliju Rīgā pulkveža-leitnanta Voldemāra Veisa
vadībā. Nedaudz vēlāk palīgpoliciju izveidoja Daugavpilī, Rēzeknē un citās lielākās
pilsētās un pat laukos. Lai gan palīgpolicija veica arī civilās policijas funkcijas, tomēr
jau jūlija sākumā tā aktīvi piedalījās arī ebreju nogalināšanā, tāpat kā dažas citas
latviešu civilās policijas vienības (piemēram, Rīgas ostas policija un Rīgas 11. iecirkņa
policisti; latviešu policisti piedalījās arī ebreju reģistrācijā, nodrošināja Rīgas
geto ārējo apsardzi un piedalījās ebreju konvojēšanā no Rīgas geto uz Rumbulu). 11
Visizplatītākais ebreju nogalināšanas veids, it īpaši provincē, bija tāds, ka vietējie
latviešu pašaizsargi vai palīgpolicijas vienības “savāca” ebrejus, bet tad ieradās kāda
SD palīgspēku latviešu vienība vai slepkavošanai speciāli izveidota pagaidu vienība
un nogalināja upurus. Lai arī ebreju slepkavošanu organizēja un vadīja vācieši, ļoti
reti bija gadījumi, kad vietējie pašaizsardzības vai kādas citas vienības locekļi atteicās
vai izvairījās no piedalīšanās ebreju nogalināšanā. (Mazzalvē, piemēram, atteicās
Voldemārs Bruners. 12 ) Ebreju slepkavošanai izveidotie SD latviešu palīgspēki: pirmā
bija Mārtiņa Vagulāna vienība Jelgavā, ko izveidoja visagrāk – jau 29. jūnijā, bet arī
25