Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums

Uldis Lasmanis. Holokausts Jēkabpils pilsētā
izmeklēšanas laikā un nav nodoti atpakaļ, jo kopiju gatavošana toreiz bija saistīta ar
lielām grūtībām. Tam netiešs pierādījums ir arī 1943. gada 11. septembra Jēkabpils
aizsargu pulka atjaunošanas pavēle, kas neatradās apriņķa pašvaldības daļā, bet fotokopijas
variantā Alberta Midera (Dignāja) krimināllietā. 24
Viss minētais avotu ieguves, esamības vai trūkuma iztirzājums, lai pierādītu, ka
Jēkabpils holokausta izpētes gadījumā galvenokārt jāvadās no padomju izmeklēšanas
un tiesu/tribunālu/sevišķo apspriežu materiāliem. Citu avotu vienkārši nav, ja neskaita
dažus aculieciniekus, kas notikušo traģēdiju vērojuši tālumā bērna vecumā. Šī ir viena no
smagākām holokausta, kā arī citu cilvēkzudumu izpētes problēmām. Faktiski tās ir sekas
pagājušo neatkarības gadu nevērībai Latvijas novadu iedzīvotāju likteņa skaidrošanā.
Vērmahts Jēkabpilī
Vērmahta 4. tanku grupas 41. tanku korpusa 1. tanku divīzija ieņem Jēkabpili 1941. gada
28. jūnija vakarā. Tajā pašā laikā ienāk arī 36. motorizētā divīzija. Tanku korpusu komandē
ģenerālis Reinhards, motorizēto divīziju – ģenerālmajors Valters Krīgers. Viņi nav
pirmie, kas mēģina iekļūt Jēkabpilī. 28. jūnija agrā rītā 800. sevišķu uzdevumu pulka
Brandenburg specvienība, pārģērbusies padomju karavīru drēbēs, ar gaziku tuvojas
tiltam. Viņus atmasko, un visa grupa ar lietuviešu pavadoni Rumbinu priekšgalā krīt. Tilts
darbojas līdz pēcpusdienai, un tam ir svarīga loma izglābušos ebreju, arī komunistisko
aktīvistu liktenī. Tomēr, kuras vācu karaspēka vienības komandieris bijis galvenais noteicējs
Jēkabpilī, līdz galam noskaidrot neizdevās. Novadpētnieks Jānis Amats, atsaucoties
uz vairākiem vācu izdevumiem, prognozē, ka galvenais noteicējs pilsētā sākumā bijis
1. tanku divīzijas komandieris ģenerālleitnants Frīdrihs Kirhners. 25
Nevienā avotā neizdevās atrast norādes par vācu komandantūru – t.s. Oberfeldkommandantur
rīkojumiem sākt ebreju vajāšanu. Jēkabpils gadījumā autors kā versiju
piemēros Viesītes pilsētas holokausta pētījuma analogu, kur krimināllietā saglabājies
ieraksts: “[..] vācu divīzijas štāba priekšnieks majors Kunce pavēl izvākt ebrejus no
pilsētas” (jau 1941. gada 28. augustā – vērmahta ienākšanas pirmajā dienā). 26 Turpat
minēts, ka par Jēkabpils vācu karalauka komandantu iecelts pulkvedis Petersens. Kurš
no viņiem – kaujas ģenerāļi Reinhards, Krīgers, Kirhners vai aizmugures dienestu virsnieks
Petersens – izdevis rīkojumu par pilsētas attīrīšanu no žīdiem, nav noskaidrojams.
Tāpat kā nav precizējams, kurā jūlija dienā dots rīkojums par ebreju koncentrēšanu abās
Jēkabpils sinagogās Akmeņu ielā. Arī Dzintars Ērglis Krustpils holokausta izpētes gaitā
min trīs datumus – 4., 10. un 12. jūliju. 27
Kas notiek pirmajās dienās pēc vērmahta ienākšanas Jēkabpilī? To aplūkojot, nedrīkstam
apiet faktus, kas notikuši apriņķī un pilsētā pirmajā padomju gadā, it īpaši pēc
Otrā pasaules kara sākuma. Apriņķī un pilsētā 1940. gadā pārņem varu 29 komunisti,
265