fokusa grupu diskusiju pÄtÄ«jums - NodarbinÄtÄ«bas Valsts AÄ£entÅ«ra
fokusa grupu diskusiju pÄtÄ«jums - NodarbinÄtÄ«bas Valsts AÄ£entÅ«ra
fokusa grupu diskusiju pÄtÄ«jums - NodarbinÄtÄ«bas Valsts AÄ£entÅ«ra
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Informācija Konsultācijas Pētījumi<br />
DARBA TIRGUS PĒTĪJUMS<br />
Piedāvājums un pieprasījums darba tirgū<br />
Augsti kvalificēti speciālisti<br />
No manas laboratorijas, kura strādāja pie elektronisko iekārtu izstrādāšanas militārām vajadzībām, mēs bijām 40, šeit<br />
palikuši ir tikai 20 (RUS, Rīga)<br />
Mums ir tik speciālistu, cik ir palikuši no tiem, kuri mācījās Padomju Savienības laikā, pēc PSRS sabrukumu vairs<br />
neviens par to nemācās (RUS, Rīga)<br />
Kad Chrysler piedāvāja atvērt šeit savu uzņēmumu Jelgavā, es ar viņiem runāju, viņi gribēja 400 speciālistus, tik<br />
daudz nebija visā valstī (RUS, Rīga)<br />
Visi speciālisti laikā no 1992. līdz 2000.gadam vienkārši ir izšķīduši pa kaut kādām savām firmām, kuri bija gudrāki, tie<br />
pārgāja uz citām nozarēm, jo tās nozares atmira, piemēram, tā pati mašīnbūve (RUS, Rīga)<br />
Sertificēti būvprojektu un būvdarbu vadītāji – ir ļoti lielas problēmas. Tieši sertificēti (LAT, Rīga).<br />
Es pārstāvu ceļu būvi. Mūsu nozarē speciālistus pat nesagatavo. Viņu vienkārši nav. (LAT, Talsi)<br />
Mums šobrīd celtniecības speciālisti strādā vairākās firmās, pa visu pilsētu ir varbūt kādi 5-10 (RUS, Rēzekne)<br />
Tie, kam nav pieredzes, tie šobrīd ir mācību procesā. Bet vecākā paaudze, ar pieredzi, tie visi jau ir izķerti. Darba<br />
devējs labu būvdarbu vadītāju prom no sevis nelaidīs (LAT, Rīga).<br />
Mēs meklējam tāmētāju. Mēs nonācām pie CV-online un viņi kā darba meklētāju firma mums pateica, ka mēs varam<br />
pat nepūlēties, Latvijā tāmētājus neatradīsim. Un tie, kas sūta savus CV, nesaprot, ko tas nozīmē (LAT, Rīga).<br />
Latvijā tādus pat neapmāca, mēs varētu paši apmācīt, bet lai būtu atbilstoši cilvēki ar vismaz kaut kādu tehnisko<br />
izglītību (RUS, Rīga)<br />
Mums rodas jaunas profesijas, kuras Latvijā līdz šim nav bijušas. Piemēram, klīnisko pētījumu monitors – mums atnāk<br />
cilvēki, kas vispār nezina, kas tas ir. Tie ir cilvēki, kuriem jābūt medicīniskai izglītībai un arī biznesa izglītībai, jo tur ir<br />
milzīgi projekti, un ja viņš nezin, kas ir projekts, ja viņam nav biznesa izglītības, ja viņš ir vienkāršs ārsts, viņš to nevar<br />
(LAT, Rīga).<br />
Juristi, ekonomisti ir (..) Rēzeknes augstskolas beidzēji. (..) Viņi strādā par sekretāriem, menedžeriem, visur kur (RUS,<br />
Rēzekne) Ievada informāciju datorā – jurists (RUS, Rēzekne)<br />
Augsti kvalificētu speciālistu trūkums tika aplūkots arī paaudžu maiņas kontekstā. Padomju laikā<br />
sagatavotie speciālisti ir vai nu jau nodarbināti, vai arī „izkrituši no aprites” un neprot strādāt ar jaunākajām<br />
tehnoloģijām. Savukārt jaunie speciālisti, kuri ir tikko beiguši augstskolu, parasti ienāk darba tirgū bez<br />
pieredzes. Lielāko uzņēmumu pārstāvji šajā sakarā izvirzīja būtisku problēmu – vadošo speciālistu ir<br />
skaitliski pārāk maz, tie ir pārāk noslogoti, lai spētu pievērsties jauno speciālistu apmācīšanai. Trūkst<br />
starpposma – darbinieku ar nedaudz zemāku kvalifikāciju un pieredzi, kuri varētu uzņemties jauno<br />
darbinieku apmācību.<br />
Tajā pašā laikā darba devēji ļoti labi apzinās, ka nepieciešams sagatavot un piesaistīt jaunos speciālistus.<br />
Lielie uzņēmumi ir gatavi aktīvi to darīt. Šīs aktivitātes izpaužas gan kā intereses veicināšana un<br />
informēšana par konkrēto nozari skolu jauniešu vidē (uzņēmumu pārstāvju viesošanās skolās, lasot<br />
lekcijas un aicinot skolēnus apgūt attiecīgās profesijas), gan kā sadarbība ar augstskolām, piesaistot<br />
uzņēmumam topošos speciālistus no studentu vides. Starp darba devējiem un studentiem tiek slēgta<br />
vienošanās - darba devēji materiāli atbalsta studentus (studiju maksas segšana, stipendijas piešķiršana),<br />
kā arī nodrošina ar prakses vietu, savukārt jaunajam speciālistam pēc studiju beigšanas būs jāstrādā<br />
konkrētajā uzņēmumā. Mazākie uzņēmumi nevar atļauties novirzīt resursus jaunu speciālistu piesaistei un<br />
gaida iniciatīvu no valsts puses.<br />
Reģionos, saistībā ar augsti kvalificētu speciālistu piesaisti, iezīmējas vēl kāda problēma, proti – augsti<br />
kvalificētie speciālisti nevēlas strādāt un dzīvot provincē, līdz ar to tiek bremzēta uzņēmumu attīstība.<br />
Ja pie manis atnāk elektromehāniskās fakultātes absolvents un es paprasu kā darbojas tranzistors, bet viņš atbild –<br />
kas tas tāds! (RUS, Rīga)<br />
Labs inženieris mācās 15-20 gadus, savādāk viņš nav inženieris (RUS, Rīga)<br />
Klients: NODARBINĀTĪBAS VALSTS AĢENTŪRA lappuse 11 no 41