19.02.2015 Views

fokusa grupu diskusiju pētījums - Nodarbinātības Valsts Aģentūra

fokusa grupu diskusiju pētījums - Nodarbinātības Valsts Aģentūra

fokusa grupu diskusiju pētījums - Nodarbinātības Valsts Aģentūra

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

Informācija Konsultācijas Pētījumi<br />

DARBA TIRGUS PĒTĪJUMS<br />

Nodarbinātības valsts aģentūras novērtējums un turpmākās sadarbības iespējas<br />

Darbinieki, kuri atrodami NVA<br />

Katrā ziņā tie respondenti, kuri bija izmantojuši NVA piedāvātās iespējas un atraduši darbiniekus, atzina,<br />

ka nepieciešama rūpīga kandidātu atlase un izvērtēšana. Rēzeknes un Talsu grupās pozitīvi tika novērtēta<br />

NVA darbinieku palīdzība un ieteikumi, palīdzot no piedāvātā saraksta izvēlēties labāko kandidatūru.<br />

Tomēr šādas situācijas nevar vērtēt viennozīmīgi. No vienas puses to var aplūkot kā NVA darbinieka<br />

pretimnākšanu darba devējam un kā veiksmīgu sadarbību, taču no otras puses tas nav godīgi pret<br />

pārējiem sarakstā iekļautajiem pretendentiem. Vēl tika uzsvērts, ka šādu rezultātu nodrošina darba devēja<br />

personīgā pazīšanās un atsevišķu darbinieku iniciatīva, līdz ar to, tas vairāk atbilst darbinieku meklēšanas<br />

veidam ar personisko kontaktu palīdzību, nevis ar NVA palīdzību.<br />

Nezinu, man ir laba sadarbība, es pēc sazvanīšanās atradu labu galdnieku, (..) man pateica- ar to vienu parunā pats,<br />

parunāju un viņš palika pastāvīgi, tiešām normāls meistars, kurš prot strādāt un nedzer (RUS, Rēzekne)<br />

Ir bijušas situācijas, kad es piezvanu uz NVA, ka man vajag rīt traktoristu, deg. Viņas man atfaksē sarakstu ar<br />

pārdesmit numuriem un piezvana un saka, to noteikti neņemt, tas jau gadus 10 ir mūsu klients, un tā tālāk. (LAT,<br />

Talsi)<br />

Visi jau cits citu pazīst, tāpēc, piemēram, kad mums vajag metinātāju, mēs saņemam cilvēku sarakstu no<br />

Nodarbinātības aģentūras un tad sākam caur paziņām – vai tu viņu pazīsti? Jā pazīstu, tas ir dzērājs. Tad neņemam –<br />

pateicoties tam, ka pilsēta nav liela, cits citu pazīst, it kā saraksts ir, bet notiek atlase un uz papīra to jau neredz, kāds<br />

katrs ir, atkal darbojas pazīšanās faktors, (..) viņi (NVA) jau nevar novērtēt kāds, kurš ir, nevar novērtēt cilvēku, viņu<br />

nepazīstot (RUS, Rēzekne)<br />

Ja Nodarbinātības dienests zinātu, kādi šie cilvēki sarakstā ir, ja zinātu, kurš ir labākais, viņiem nav tiesību piedāvāt<br />

tieši viņu, jo pārējie var prasīt, kāpēc viņus ne, viņi piedāvā sarakstus - lūdzu, izvēlieties. Tīri pa pazīšanos, man,<br />

protams, var piezvanīt un pateikt, kurš no saraksta ir labāks, bet atkal tas ir personīgās pazīšanās faktors, bet nevis<br />

Nodarbinātības aģentūra kā tāda. (RUS, Rēzekne)<br />

Šāda prakse tika atspoguļota Rēzeknes un Talsu grupās un to varētu saistīt arī ar reģionālo specifiku, kad<br />

reģionos veidojas ciešākas saites starp NVA darbiniekiem un darba devējiem. Taču nav izslēgts, ka šāda<br />

sadarbība uz personiskās pazīšanās vai veiksmīgas sadarbības pamata nebūtu iespējama Rīgā. Rīgas<br />

krievu grupā, runājot par sadarbības veicināšanu starp NVA un darba devējiem, tika ieteikts pēc būtības<br />

līdzīgs ierosinājums. Proti, darba devējam būtu daudz ērtāk, ja NVA darbinieki veiktu kādu atlasi<br />

(piemēram, ar testu palīdzību) un varētu piedāvāt kompetentākus un atbildīgākus darbiniekus, nevis „visus<br />

pēc kārtas”.<br />

Jābūt kaut kādam normālam testam, nezinu – psiholoģisks, profesionālais, bet jābūt testam, lai darba devējs saprastu<br />

kas tas par cilvēku (RUS, Rīga)<br />

Viņi taču var pajautāt - kā Jūs testētu darbinieku? Ko viņam prasītu? Pajautātu arī citās firmās un varētu izveidot testu,<br />

lai atrastu darbiniekus metālapstrādes uzņēmumiem (RUS, Rīga)<br />

Respondenti mēģināja izveidot arī NVA piedāvāto darba meklētāju sociāli demogrāfisko portretu, taču viņi<br />

varēja minēt tikai vispārīgas pazīmes. Daļa atzina, ka parasti tie ir cilvēki vidējos gados, savukārt vairums<br />

minēja plašu vecumu <strong>grupu</strong> – sākot no vidusskolniekiem un beidzot ar pensijas vecumu sasniegušajiem.<br />

Nedaudz biežāk tie ir cilvēki ar pamatizglītību, taču daļai ir arī vidējā un augstākā izglītība. Visgrūtāk<br />

respondentiem bija iedomāties, kas šiem cilvēkiem dzīvē ir svarīgi, kāda ir viņu motivācija. Daļai šķita, ka<br />

šiem cilvēkiem nav nekādu interešu, kuras paceltos virs viņu galvenās vēlmes - apmierināt savas<br />

pamatvajadzības.<br />

No 17 līdz 60 (RUS, Rēzekne)<br />

Lielākā daļa ar pamatizglītību, (..) ir arī ar vidējo un augstāko (RUS, Rēzekne)<br />

Dzīvē svarīgākais viņiem ir primārās vajadzības. (LAT, Talsi)<br />

Vienkārši, lai nopelnītu (RUS, Rēzekne)<br />

Viņiem nav nekādu īpašo interešu (RUS, Rēzekne)<br />

Klients: NODARBINĀTĪBAS VALSTS AĢENTŪRA lappuse 30 no 41

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!